3. maijs. Alūksnes ezers.

3. maijs.

Tas pats nepārstājošais pārsteigt Alūksnes ezers. Copē no apmēram 6.00 līdz kādiem 18.00 .

12 stundas laivā copējošs cilvēks ir saguris, un smadzenes viņam kļūst neadekvāti vispusīgas. Es pat teiktu -meģetatīvi virtuālas. Gandrīz amorfas, drīzāk - inertas. J Tāpēc, vēl neatgājis no „pirmā maija svētkiem”- ( jāsaprot, kā sezonas atklāšana ), sāku producēt nākamo sēriju! Ar visu iztrūkstošo grīdas gabalu, iepriekšējā vakarā uzstutēju laivu uz mašīnas jumta, lai lieki netērētu laiku. Paldies mīļotai sievai – bez viņas es, kā bez rokām un kājām… Bet, kaut kā tas daudz neko nemaina manā dienas kārtībā. Nočakarējos tik-pat ilgi, kā iepriekšējā reizē. Visu daru prātīgi, un apdomīgi. Vecais labais teiciens – Manu zivi- NEVIENS!!!... J Šodien laiks drusku vēsāks, arī vējš ( gan rietumu - pārsvarā, gan ziemeļu, gan visāds savādāks, jo pilnīgi nevar saprast uz kuru pusi tev nākamajā brīdī laivu nesīs ). Ūdens tāpat ap 10 grādiem. Mazliet saule, mazliet mākoņi. Vēja dēļ, joprojām ganos pa savu ierasto rietumu krastu.

Iepriekšējā dienā, cenšoties atjaunot zaudēto vobleru krājumus, centos bagarēt vietējās bodes. Tādas izrādījās precīzi divas! Godīgi sakot variantu nav daudz, un arī izvēle nav diez ko liela. Protams, pēc pēdējās copes, gribēju atrast kaut ko tvičam, bet ne no kā tāda nav ne miņas. Tad nu dabūju trīs dažādus izmērus, apmēram tādā pašā tonī, kā pazaudētie franči, pāris Raiden firmas izstrādājumus ( viens labs- Killer Trolling 120, gan mētāšanai, gan velcei – tas arī vislabāk nostrādāja ), vienu Kamatsu Vibbra (Shallow Vib – SV 90 F ), un vienu Jaxon ( Pike Deep Water – šo gan tā arī nepamēģināju). Ar to Raiden viss būtu labi, tikai baigi daudz nogājieni un mētājot augšējais āķis visu laiku aizķeras aiz paša voblera – kaut kas nav īsti izdomāts līdz galam, bet darbojās! Jebkurā gadījumā, tiku pie grabuļiem, un maks ir pamatīgi patukšots. Lielā bērna mazās rotaļlietiņas!!!

Neliela atkāpe. Patiesībā franči nemaz i nav nekādi franči! J Šādi tos sauci tikai tādēļ, ka tie tika pasūtīti ar Ritvara palīdzību, kurš viņus pasūtīja no Francijas, saņēma tos Anglijā, un tad pa pastu sūtīja man uz Latviju. Droši vien kādam varētu likties, ka esmu pilnīgi prātu izkūkojis. Un ja vēl padzirdētu, cik es par to naudas izdevu, nospriestu, ka esmu neglābjami slims. Sava daļa taisnības jau laikam būtu…

Toties ir rezultāts : 6:4 manā labā. 4 draudzenes nokabinājās acu priekšā, pie laivas. Nebiju laikam vēl sapratis, ka no jaunā voblera var viegli nomukt. Iepriekšējā reizē visas droši cēlu ar rokām ārā, jo „nolekt” no, kā es saucu „fraņča”, ir praktiski neiespējami, tādēļ, laikam biju zaudējis možumu.

Arī šodien pašvaldības pārbaudes kungs bija klāt! Jāsaka, ka man patiešām ir prieks viņu satikt, jo skaidrs ir viens - Ja viņi šādi kontrolēs, tad neviens „suns” šajā jaukajā ezerā, nevienu tīklu vienkārši nebūs spējīgs ielikt. Par ko, tādam kā es, ir neizsakāms prieks.

Tā vai šitā cope ir izdevusies, manuprāt! 10 sajustas kāta galā ( citas izvilktas, citas nē ) zivis, pluss vēl kādi trīs – četri uzsitieni. Rezultāts nav slikts, un laimes pilnas bikses. Mēs nav profiņi – mēs esam stāvā sajūsmā! J

Līdaku ņēmieni: 06:49, 07:25, 10:50, 11:14, 13:39, 14:49, 15:03, 16:48, 17:22

Atvedu mājās divas līdaciņas 54 un 60 cm., jo sievasmāte teica, lai bez līdakām nerādoties. Kopējais svars varētu būt ap 2 kg., var būt drusku pāri.