10. maijs. Ņega, Daugava.
10. maijs.
Laižam ar Dreju uz Ņegu. Ar perspektīvu – pavandīties arī pa Daugavu. Izbraucam ap 4.30. Laiks baigi smuks. Ir silts, bez kāda baigā vēja. Ūdenī ir 12 grādi – gribētos to siltāku, bet zivis Ņegā lēkā, tādēļ jau ap pus sešiem, cerīgi laižamies ūdenī. Ņegā konkurentus daudz neredz. Viena laiva krastā, un pāris gruntenieki pa malām. Vēlāk Daugava arī tikai pāris laivas pamanām.
Kā vienmēr pamētājam gar krastu, un kad piegriežas – pavelcējam. Ja rezultāta nav – atkārtojam secību. Ap 6.10 – pārsteigums! Uz manu jauno ILLEX – cope. Zandarts 50 cm! Esmu stāvā sajūsmā, jo līdz šim visi iepriekšējie ir bijuši mazāki. Bet, sorry, jālaiž vaļā, ko arī ar „čīkstošu” sirdi esmu spiests izdarīt… Patiesi smuka zivs! Jā, gandrīz aizmirsu, 15 minūtes pirms tam, mētājot vobleri, izvelku aizķērušos mazu beigtu putneli – kas tāds vēl nav bijis. Jāpabrīnās, ka Ņegas iemītnieki nav viņu jau noēduši. Kaut kāds mazāks samiņš, vai lielāka līdaka, pilnīgi mierīgi to varētu izdarīt.
Mētājām pa Ņegu – Nekā. Braucam Daugavā – arī bez rezultātiem. Īsi pirms deviņiem, kad esam jau nokļuvuši tuvu HESam, uz velci – vēl viens zandarts. Tas gan tādā lielumā, ka mērīt pat nenāk prātā. Notiek vēl viena amnestija.
Desmit minūtes pēc desmitiem, brālim, uz Zaļo Laimīgo Džonu, trāpās līdaciņa, kas arī tiek nobučota un atlaista. Drejam šogad pirmā gandrīz zivs, jo šis pirmajā maijā, tepat pa Ņegu izbraukāja bez rezultātiem. Pirms 11.00 –pats izvelku līdaciņu, knapi ņemamu, ko atstājam, jo bračka nav ar mieru otro reizi šogad braukt tukšā mājās, jo, pēc visa spriežot – šodien lielie lomi šeit mūs negaida. Paturam līdaciņu, kā dāvanu sievietei, ko sauc par sievu.
Tā nu novandāmies līdz apmēram 16.00, kad sākam bīdīt ārā. No kādiem 12-tiem drusku papilina, bet, kad kravājam mantas mašīnā – līst jau nopietnāk. Precīzi pa minūtēm, kā rakstīja vakar norvēģi. Tiem var ticēt. Iesaku : www.yr.no
Nekā jau diža, bet kopsummā – man patika. Laiks smuks, gaiss svaigāks nekā darbā pie galda, un rokas pēc zivīm mazliet smaržo… Idille… :)))
Varbūt vajadzēja spraust to putneli uz āķa! Neesi mēģinājis uz samiem? Varbūt tā bija zīme? Kas zina?
Tāda doma bija, Bet, kad nācās šo nodabūt no voblera nost, sapratu, ka ap ko tādu grābstīties, liela prieka nav. Turpat šī doma arī tika atmesta. Samu Ņegā ir patīkamāk vilkt uz to pašu vobleri. 2012-jā viens tāds duraciņš trāpījās. Bija pārsteigums...:)
Ja nav noslēpums uz kādiem vobleriem labāk sami ķerās. Esmu sainteresējies par samiem. Liels profiņš šajā jomā neesmu, tādēļ esmu ļoti priecīgs iegūt info ja kāds ar mieru tajā padalīties. Līdz šim esmu sēdējis tikai ar grunteni. Vajadzētu iemācīties arī kvokot taču nezinu no kura gala tas jāsāk darīt :). Cik lielako zivi esi izvilcis no Daugavas?
Par samiem, jāsaka, zinu tik pat daudz, cik par spāņu dejām! :) Vienīgais, par ko esmu gandrīz pārliecināts, ka vobleris nav tas īstais rīks, ar kura palīdzību var uz samu cerēt. Pats esmu vienu tajā pašā Ņegā, pāris gadus atpakaļ izvilcis. Īstie "samisti", visdrīzāk, šādu 2,5 kg. eksemplāru par zivi neuzskata. Bet pats par savu cūceni biju stāvā sajūsmā. Kā krievi saka "Haļava tože priznak masterstva!".Ja tas var līdzēt -paņēma zaļu Lucky John tviča vobleri...
Bet, ja nopietni: Pagājušajā gadā, jau krāmējoties ārā no Daugavas, iepazinos ar kādu vīreli, kas jau pāris gadus brauc konsekventi tikai uz samiem. Viss cits esot palicis neinteresanti! Tad nu jautāju, vai kādu ir izvilcis. Saka, ka nē! Bet pats apmierināts pēc vella. Ja pareizi atceros, ķer uz dzīvo...
Bet pašam sams -ir tumša bilde! :) Sorry!!!