Lai nepazustu čatā - par jauno padomi un skandāliem.

Pārkopēju atsevišķā blogā, lai viedoklis nepazustu un nevajadzētu rakstīt divreiz.

Te pašlaik notiek emocionāla diskusija. Emocijas ir arī man. Tāpēc gribu brīdināt visus - ja pie ūdeņiem satiekat kādu MRK biedru, ar kuru kādreiz esat sēdējis vienā laivā un bijis draudzīgs, jums var reizēm uznākt vēlēšanās izvilkt mazu blašķi un pacienāt ar spēcinošu malku šādu copes kolēģi.

Es pamēģināju sestdien, un pēc bēdīgas pieredzes varu teikt - Jūsu pašu veselības vārdā, visiem spēkiem apkarojiet šo vēlēšanos.
Sekas nav paredzamas.

Tālāk ar mazām piebildēm seko tas, kas jau bija nodrukāts čatā:

*

Sagrupējot gadu gaitā te lasīto, MRK runas vīrs Kaspars Zvaigzne, izliekoties, ka diskutē - ir publiski apgalvojis šādas lietas, anonīmajiem u.c piebalsojot:

- ka es gribot visus copmaņus padarīt par SVI
- ka man vajadzētu tupēt savā Ventspilī un nelīst Rīgas politikā
- ka MOSP esot makšķernieku slaucēji
- ka MOSP gribot aizliegt makšķerēt tiem, kam nav pieejas internetam.
- ka mani interesējot iegūt naudu no makšķernieikiem,
- ka esot pelnījis nodzerties par makšķerniekiem nodarīto postu
- ka forelistiem un bardiem vispār vajagot paklusēt
- ka mēs tūlīt tūlīt privatizēšot Irbi
- ka pašaizliedzīgs darbs novada ūdeņos un atbilstošas tehnikas iegāde tā rezultātā esot afēra...

...apnika turpināt, bet MRK nav tie nabadziņi, kam būtu jāsūdzas par nozākāšanu, jo "melīgo tusni" es varu pierādīt, bet alkoholiķi jūs nevarat pierādīt. Man diemžēl ir citas veselības problēmas, par kurām šeit nerunāsim. Es ar prieku piekristu un būtu alkoholiķis, tad viss būtu daudz vienkāršāk.

Tikmēr pat par sāņus tēmām mēdzam sakasīties. Piemēram, vairāki desmiti mani un MOSP aizskarošu ierakstu sekoja, kad apvaicājos (precīzāk - manas biedrības priekšsēdētājs apvaicājās) par tāmi ziedojumiem priekš PČ. Bet rezultātā mēs diez vai jebkad demagoģijas putrā uzzināsim, kā ziedojumus izlietoja un kur tie palika, vai tie nonāca līdz sportistiem, vai bija lietderīgi?

Lūk, tas ir pamats, kāpēc faktu, ka man kabatā, tiesājot jūras mačus bija "zāļu tiesa", (kas dienas gaitā iztukšojās padzeroties vēl 4 cilvēkiem),

cenšas uzpūst par globālu katastrofu. Un to dara cilvēki (vispārinot) kas trešo gadu reibumā met pāri kaimiņu sektora makšķerēm, - vai vismaz domā, ka tas ir labi un atbalstāmi. Acīmredzot tā.

Mani tas sāpina tāpēc, ka diskreditē biedrības kā tādas, bet paradoksālā kārtā - manuprāt, šāds iznākums ir LMA un MRK interesēs. Jo abu pārstāvji ir pietiekami izteikušies pret jaunās padomes veidošanu.

Varētu teikt, lai jau.

Diemžēl, tas lielās līnijās čakarē visus makšķerniekus, jo šādā garā nekāda kārtība uz ūdeņiem neiestāsies. Labāka vai sliktāka, bet kārtība.

Un tālāk -

pirms kretīnu koris pats te saraksta, ko man piedēvēt, ieskats no manis paša, kāds ir mans viedoklis -

1. LM ir sava vieta arī nākotnē, kaut par esošo arī es neesmu sajūsmā. Bet tādā gaisotnē (kas nav pret LM, tas ir visiem spēkiem čakarējams makšķernieku nodevējs) diskusija nevar būt konstruktīva, tā ir tikai attīstības bremzēšana.

2. Ūdeņiem jābūt dažādiem - par brīvu un dārgiem, valsts, pašvaldību un privātiem, lai uzvar labākais, un pieredze lai ir dažāda. Ir pilotprojektu laiks. Un to es saku bez privātas ieinteresētības, jo diemžēl, jūtos tam par vecu.
Bet esmu uzrakstījis 3 Eiropas projektus, kamēr jutos mundrāks, un ja es to spēju, būdams dzejnieks, kam matemātika un grāmatvedība nav stiprā puse, tad to spēj makšķernieki jebkurā Latvijas miestā. Kā Kolkas makšķernieku klubs piemēram, kā Mālpils copmaņi un daudzi citi.

Turklāt katrs copmanis Latvijā ir pelnījis reizēm iekļūt tepat, pašu mājās tādos Eldorado, kur dažas trijnieces līdakas noķert ir normāli, nevis dārga ārzemju brauciena vai neticamas mūža laimes sekas. Kaut vai reizi gadā, atpūšoties no t.s. "publiskajiem ūdeņiem". Ja pats nebūtu to izbaudījis, tad neteiktu.

3. Es domāju, ka apsaimniekotājiem šobrīd vajag palīdzēt, nevis apriet viņus, jo laba prakse tikai pamazām veidojas.
Agresīvām patērētāju kustībām, tādas kā MRK, pēc būtības nav pašlaik loģiska pamata pastāvēt, jo vispirms ir jārada tā virsvērtība Latvijā, ko dalīt un piedāvāt patērētājam (makšķerniekam). Pašlaik ir tikai potenciāls.

Apsaimniekotāji taču ir ieinteresēti makšķernieku plūsmā un labā resursa stāvoklī, kāpēc populistiski apgalvot pretējo?

4. Esmu pārliecināts, ka ar laiku zveju aizstās moderna akvakultūra, bet ne jau kāpu piedrazotāju pūlim par to spriest. (Fakts, ka es tāds neesmu un vēl simti citu, labu makšķernieku, nepadara pludmali pēc copes tīrāku. Diemžēl, tādi esam, spriežot pēc vājākā posma)
Tikmēr Latvijā pietiek resursa, lai būtu zvejas ezeri un varbūt pat zvejas vietas upēs.
Taču mēs ar savu troksni tikai traucējam, dārgie makšķernieki.
Zvejniekiem jārisina savas problēmas, jābūt pieejamiem tirgū, jāveido pircēju atbalsts LV precei utt. Tikmēr VVD spiests zvejniekus drīzāk aizstāvēt, nevis kontrolēt.

5. Valsts pienākums ir ne tikai sargāt ūdeņus, bet arī atbalstīt sabiedrības līdzdalību šādā pasākumā, ņemot vērā Latvijas ūdeņu kontroles izmaksas un problēmas.
Sabiedriskie nekādā gadījumā nedublē un neuzņemas valsts funkcijas. Apgalvojums, ka sabiedrisko inspektoru / pašvaldības pilnvaroto pastāvēšana kādam būtiski traucē sargāt ūdeņus vai makšķerēt, vai noslogo tiesas, vai ir iemesls kāpēc valstī ir tik idiotiski maz valsts inspektoru, manuprāt, ir radies kaut kādu man nesaprotamu kabinetu cīņu un vispārēja stulbuma rezultātā.

Labs sabiedriskais var kļūt par valsts inspektoru, vismaz normālā pasaulē tas mierīgi varētu notikt. Sabiedriskais var arī uzņemties kādu specifiskāku pašvaldības uzdevumu, kura izpildei valstij rokas ir par īsām. Apsekot nārsta vietas novadā, piemēram, jo "valsts" pa lielām bumbām nemaz nezina, kur sargāt.
Apgalvot, ka makšķerniekiem kaitē iespēja pieskatīt ūdeņus un varbūt pat atpelnīt degvielu, dabojoties pašreiz likumā noteikajā kārtībā - tas nozīmē atbalstīt maluzvejniekus.
Ja MRK nodarbojas tieši ar šādiem apgalvojumiem, tad saukt viņus par maluzvejnieku aizstāvjiem, manuprāt, nav nekāda apsaukāšanās.

6. Manuprāt, ir jāizbeidz cirks, kad katrs kaut cik prominents makšķernieks cilpo pie sava paziņas jebkurā ministrijā un kaut ko bīda pēc savas šaurās sapratnes.

Ikvienam, IKVIENAM makšķerniekam var būt pārstāvis, pie kura vērsties un iesniegt savu ieteikumu - un saņemt informāciju, kas un kā, un kāpēc tiek lemts. Jābūt ir vienai pārskatāmai pieturai, kur visus uz ūdeņiem attiecināmus lēmumus var pārtvert un brīdi papētīt.
Citādi melioratori joprojām drīkst likumīgi rakt kubikmetrus, ar kausu padzenot nārstojošas jūras foreles malā, utt.,
piemēru ir ļoti daudz.

Tāpēc es atbalstu padomes veidošanu, kā arī atbalstu visu resursa lietotāju līdzvērtīgu pārstāvniecību padomē.

Un tāpēc es uz šo padomi startēju pats, lai gan prātīgāk būtu sēdēt mājās.

Un aicinu nākt uz sarunām 26. novembrī, un pretendēt, un piedalīties arī citus.

Par zivīm bagātiem ūdeņiem Latvijā!

Andris Grīnbergs /Akmentiņš/
MOSP un biedribas "Ventspils makšķernieku klubs"
valdes loceklis