Ezeri un cilvēks
Autors: Matīss Žagars, biologs, Vides Risinājumu Institūts.
Fiziķu, meteorologu aprindās un nu jau arī populārajā kultūrā zināms tāds fenomens kā “tauriņa efekts”. Vienkāršoti un tēlaini to aprakstot – tiek teikts, ka tauriņa spārnu vēziens Brazīlijā var izraisīt vētru pie Floridas krastiem. Šāda veida sakarības ir raksturīgas visām dabiskām sistēmām, dabā neviens sīkums nenotiek bez iemesla vai rezultāta. Ne vienmēr tā ir vētra Floridā vai Daugavpilī, tomēr bez sekām nekas nepaliek. Kā tas attiecas uz Latvijas ezeriem? Par to arī šis stāsts.
Manuprāt, jebkuram Latvijas makšķerniekam būtu vērtīgi uzzināt to, kā tad ir “uzbūvētas” ezeru ekoloģiskās sistēmas, no kādiem “gabaliņiem” tās sastāv, kā tie savstarpēji mijiedarbojas un kas liecina par to, ka tajās kaut kas nav kārtībā. Šādas zināšanas galu galā palīdz labāk izprast zivju uzvedību, kas ir biežs makšķernieku rūpju avots. Jebkura ezera ekosistēmu, pirmkārt, veido un ietekmē tā atrašanās vieta, klimatiskie apstākļi, dziļums un citi ģeogrāfiskie un ģeoloģiskie faktori. Pie tiem mēs šoreiz nekavēsimies, bet ķersimies uzreiz pie ezeros mītošajiem augiem un dzīvniekiem, kā arī to savstarpējās mijiedarbības veidiem. Visu šo sarežģīto murskuli ekoloģijā sauc par barošanās tīklu. Jebkura barošanās tīkla pamatā ir tā saucamie primārie producenti – ezera gadījumā tās ir galvenokārt mikroskopiskās aļģes, kā arī ūdensaugi. Šī grupa, izmantojot ogļskābo gāzi un ūdeni, pārvērš saules gaismas enerģiju ķīmiskā enerģijā, kas tiem, izmantojot arī ūdenī izšķīdušās neorganiskās barības vielas (fosforu, slāpekli u.c.), ļauj augt un vairoties. Mūsu stāsta kontekstā svarīgākais ir fakts, ka mikroskopisko aļģu augšanai nepieciešamas barības vielas, kas dabisku, cilvēka neietekmētu ezeru ūdenī nokļūst ieskalojoties no iežiem un augsnes visā ezera sateces baseinā. Dodoties pa barības tīklu uz augšu, nākamais posms ir zooplanktons un zoobentoss, jeb mikroskopiskie ūdens vēzīši un grunti apdzīvojošie organismi. Zooplanktons ir nelieli, vēžveidīgi organismi, kas barojas ar mikroskopiskajām aļģēm, tādējādi kontrolējot to daudzumu ūdenī. Jāpiemin, ka arī vēzīšu starpā ir lielāki, plēsīgi organismi, bet vairums tomēr barojas ar aļģēm. Zoobentosu veido ļoti daudzveidīgs organismu loks – gan tādi nelieli organismi kā odu kāpuri, gan lielāki kā perlamutrenes un dreisenas; to barošanās objekti arī ir visdažādākie, no mikroskopiskajām aļģēm līdz citiem zoobentosa organismiem. Turpinot virzīties pa barības tīklu, beidzot nonākam pie zivīm – zooplanktonu uzturā patērē zivju mazuļi un planktonēdājas zivis. Latvijas ezeru gadījumā vairums zivju sugu nārsto pavasarī un vasaras sākumā, atkarībā no temperatūras un katras sugas bioloģijas.
- attēls. Latvijas ezeriem tipisks zooplanktona organisms – ūdensblusa Daphnia cucullata. (Attēls: www.zoofirma.ru)
Pēc nārsta mazuļi izšķiļas un drīzumā sāk baroties ar zooplanktonu. Šeit svarīgi piezīmēt, ka pilnīgi visu zivju sugu, pat tādu plēsoņu kā zandarts un līdaka, mazuļi savas attīstības agrīnajos posmos barojas ar zooplanktonu. Piemēram, asara mazuļi turpina ēst zooplanktonu līdz pat rudenim, kad tie sasniedz tādu lielumu, lai varētu sākt baroties ar citiem, lielākiem un barības ziņā vērtīgākiem organismiem.
- attēls. Zandarta mazulis 20 dienas pēc izšķilšanās. (Attēls: www.fishbase.org)
Zandartu populācijas, savukārt mēdz sašķelties daļās – stiprākie izaug lielāki un ātrāk pārslēdzas uz barošanos ar citu zivju sugu mazuļiem jau vasaras beigās, bet vājākie turpina baroties ar zooplanktonu un aug lēnāk. Liela daļa no “baltajām”, jeb karpveidīgajām zivīm ilgstoši barojas ar zooplanktonu. Tādas zivju sugas kā plaudis, karūsa bieži barojas ar zooplanktonu arī pieaugušās attīstības fāzēs. Tādējādi jebkuras ezeru zivs veiksmīgai augšanai nepieciešams pietiekams daudzums zooplanktona. Zoobentoss savukārt kalpo kā svarīgs barības objekts gan pusaugu asarīšiem, gan pieaugušām raudām un līņiem. Augstākais barības tīklu posms dabiskos ezeros ir makšķernieku iemīļotās pieaugušās plēsīgas zivis, kas pamatā barojas ar maza līdz vidēja lieluma karpveidīgajām zivīm. Tādējādi esam nonākuši no ezerā ieskalotiem iežiem līdz plēsīgajām zivīm, kas grafiski attēlots sekojošajā zīmējumā.
- attēls. Vienkāršots iedomāta dabiska ezera barības tīkls. Organismu skaits zīmējumā ir tikai simbolisks.
Ja pasaule vēl arvien būtu tāda kā 2000 gadus atpakaļ, ar šo mēs varētu noslēgt stāstu par ezeru barības tīkliem. Diemžēl mūsdienās par būtisku, ja ne būtiskāko ezeru ekosistēmas ietekmējošo spēku ir kļuvis cilvēks. Par cilvēka ietekmi tad arī stāsta otrā daļa. Šai ietekmei ir daudz un dažādas formas, bet šoreiz pievērsīsimies tikai divām Latvijas ezeriem aktuālākajām. Pirmā saistīta ar neattīrītu notekūdeņu un piesārņotas dabiskās noteces no ezera baseina lauksaimniecības zemēm ieplūdi ezeros. Abus šos procesus vieno tas, ka ieplūstošā ūdens sastāvā ir palielināts organisko un neorganisko barības vielu daudzums. Notekūdeņu gadījumā to avots ir organiskie atkritumi, kā arī sadzīves ķīmija. Notece no lauksaimniecības zemēm savukārt satur minerālmēslu atliekas, kuru sastāvā ir slāpekļa un fosfora savienojumi, kas lietoti, lai mēslotu laukus. Notekūdeņu problēma Latvijā pēdējās desmitgadēs ir kļuvusi būtiski mazāka, praktiski nevienā ezerā vairs neieplūst liels daudzums neattīrītu notekūdeņu. Notece no lauksaimniecības zemēm turpina būt nozīmīgs faktors ezeru mākslīgā bagātināšanā ar barības vielām. Ja atceramies augstāk minēto – šāda mākslīga barības vielu pieplūde nodrošina labvēlīgus augšanas apstākļus mikroskopiskajām aļģēm un to daudzums ezerā strauji palielinās. Otra svarīgākā cilvēka ietekmes forma ir plēsīgo zivju izķeršana. Kāds tam sakars ar ezera labklājību? Sekojošā bilde ilustrē situāciju kopumā.
- attēls. Vienkāršots iedomāta cilvēka ietekmēta ezera barības tīkls. Organismu skaits zīmējumā ir tikai simbolisks.
Tātad cilvēks jau ir iepludinājis papildus barības vielas, kas novedis pie pastiprinātas mikroskopisko aļģu augšanas, jeb ūdens ziedēšanas. Papildus tam mūsu iedomātajā ezerā novērojams liels makšķernieku spiediens un tie koncentrējas galvenokārt uz plēsīgajām zivīm, kas ir gan gastronomiski, gan sportiski interesantākās. Kā redzams attēlā, samazinātais plēsoņu daudzums labvēlīgi ietekmē karpveidīgās zivis, jo nav kas tās izēd un to daudzums būtiski pieaug. Liels karpveidīgo zivju it īpaši plaužu un citu planktonēdāju daudzums savukārt atstāj negatīvu ietekmi uz zooplanktonu, kas vienkāršoti sakot tiek intensīvi izēsts. Lielais planktonēdāju zivju un to mazuļu daudzums negatīvi ietekmē arī plēsīgo zivju mazuļu izdzīvotību, jo, kā minēts augstāk, visas zivis mazuļu stadijā barojas ar zooplanktonu, kura ir maz un cīņā par pieejamo barību uzvar tie, kuru ir vairāk. Papildus tam daļa karpveidīgo zivju barojas rokoties pa grunti, kas nozīmē, ka šīs nogulsnes tiek mehāniski iemaisītas ūdenī. Zināms, ka ezera nogulumi satur barības vielas, kas izgulsnējušās laika gaitā. Tādējādi karpveidīgās zivis barojoties bagātina ūdeni ar barības vielām. Rezultātā cilvēka ietekmētos ezeros palielinās mikroskopisko aļģu daudzums, kas ūdeni padara indīgi zaļu; samazinās vērtīgo plēsīgo zivju daudzums un secīgi ezers kļūst nepievilcīgs gan makšķerniekam gan peldētājam. Latvijā līdzīga situācija novērojama daudzos mazākos un lielākos ezeros, tai skaitā copmaņu iemīļotajā Burtniekā, par ko konkrētāk kādā no nākamajiem rakstiem. Cilvēka negatīvi ietekmētus un par neveselīgiem kļuvušus ezerus visvieglāk identificēt vasaras mēnešos – ja ezers “zied” lielu daļu vasaras, tā barības tīkli noteikti nav līdzsvarā. Beigu beigās esam atpakaļ pie tauriņa efekta – makšķernieka vēlme noķert zandartu noved pie zaļa ūdens viņa piemājas ezerā.
Nobeigšu ar padomju laiku cienīgu saukli: Makšķerniek, padomā pirms noslaktē vēl vienu līdaku!
* Raksta sagatavošanā izmantota zinātniska literatūra par ezeru ekosistēmu funkcionēšanu, kā arī VRI iegūtie dati Latvijas ezeros.
Loģiskāk būtu rakstu nobeigt ar vārdiem: Tīkliniek un gaļeniek! Padomā pirms liec tīklu, lai vienlaicīgi noslaktētu kādas 10 vai vairāk līdakas.
Gaļeniek! domā kad liec ziemā 10 vai vairāk ūdas vienlaicīgi!
Tad arī makšķernieki domās.
Labs izziņas materiāls! Paldies autoram!
Nu jau itin bieži sastopami tādi "cilvēkveidīgie", kuri neprot tādu literāri korektu un garu rakstu lasīt... šie ir pieraduši bez jebkādas gramatikas un interpunkcijas sasaukties gan Dabā, tīklus liekot, gan virtuālā vidē "peremaķ" stilā klecerējot, utt. Man šķiet, ka pāraudzināšanai nepieciešamā mērķauditorija nespēj pacelties līdz rakstā izteikto ideju līmenim...
Kārtējo reizi pievienošos „nepareizi” domājošiem.
Raksts tiešām labs, īpaši muļķošanai. Minētā ezera izmantotāji neaprobežojas ar cilvēkiem un lauksaimniekiem - piesārņotājiem un plēsēju-kāriem makšķerniekiem.
Rakstā ir piemirsts pieminēt citus resursa izmantotājus, kā arī to, ka pieminētājā Burtniekā bez makšķerēšanas par papildus maksu, pastāv komerczveja un maksas zveja.
Ko dod šī makšķerēšana par papildus maksu? Principā to, ka makšķernieku lomos nospiedošā vairākumā figurē plēsēji. 150 EUR par maija mēneša licenci lai mailītes paķertu – Jūs tam ticat. Tad kaut kā sanāk, ka ezera pārvaldītājs pats vien šo aprakstīto problēmu veicinājis, jo karpveidīgos par papildus maksu ķert nav cieņā. (Tas par vairumu, jo ir vimbas Bauska, līņi Lobē… uz karpu dīķi šaubos vai kāds dodas plēsējus ķert.)
Kas tas notiek ar komerczveju? 2013.gadā Burtnieks Nr.2 Latvijā, ar vienu tonnu atpaliekot no 2 reizes lielākā Lubāna . Kas tad dominē zvejnieku lomos, domājiet karpveidīgie? Nē, tie paši plēsēji, kas makšķerniekiem.
Tas pats ar maksas tīklošanu, kādam ir ilūzijas, ka maksā lai ar tīklu pličus kaķim saķertu?
Ja saliekam svara kausos to, ko paņem zvejnieki un to, ko paņem makšķernieki, sanāk pavisam nelāgi.
Nosaucot skaitļus, oponentiem atbildes bija gatavas, makšķernieki neuzrāda patiesos lomus, tad man ir jautājums - vai zvejnieki uzrāda? Kā ar maluzvejniecību, kas paņem tikpat cik rūpnieciskā zveja?
Par to kaut kā rakstā piemirsts pieminēt. Kas notiktos, ja bez demagoģijas apskatītos no kā tautsaimniecībā lielāks labums, ja zivi noķer makšķernieks vai ja zivi noķer zvejnieks?
Tāpēc man tāds jautājums šiem, pēc dažu vārdiem kompetentajiem, zinātniekiem, vai makšķernieks Jūsu pētītās vietās ir lielākais resursu patērētājs un kur ir lozungi šiem pārējiem ar eea granda svētību „piemirstajiem”?
Ne asakas, man gan Jums cits novēlējums paturiet to, ko lietosiet, pārējais lai dzīvo, labāk ģimenei paša ķerta līdaka, nekā rūpnieciski audzēts lasis no ārvalstīm un atcerieties, zvejnieki sevi ierobežot netaisās, maluzvejniekiem šis viss nav saistošs, tad padomājiet, ko vēlas panākt tas, kurš grib ierobežot makšķerniekus.
Zvaigzne nav pamanījis, ka Burtnieku apsaimniekotājs neapsaimnieko līdzīga tipa ezerus Skandināvijā, kur šādas problēmas izveidojušās, pētītas un risinātas gadus 30+.
Nav sapratis, ka raksts neattiecas vienīgi uz Burtnieku.
Virzot sarunu uz Burtnieku, nav pamanījis monitoringa datus, ka ezerā ir 4 x vairāk plēsēju un 10 x vairāk "karpveidīgo" nekā normāli - runa konkrēti Burtniekā ir par augsto ražību un līdzsvara zudumu starp plēsējiem un pārējām zivīm.
Nav pamanījis, ka drīzumā tiks praksē ieviests zivju limits, nevis tikai rīku limits, ko ierosināja LMA, pret ko neiebilda MOSP, un ko arī VMK uzskata par pozitīvu lietu Zvejniecības likumā.
Tātad - zvejnieku pusē plēsēju ieguvi limitēt varēs, likumā ir. Ja kāds nespēj ieviest vai negrib, tā ir cita runa. Tāpat kā ar Padomi - arī tā ir Zvejniecības likumā, lai cik ļoti nepatiktu kādam.
Un izeja nav censties iegalvot vai dot mājienus makšķerniekiem, ka viņi var neievērot noteikumus, kamēr pastāv zveja.
Nav jēgas arī nomelnot citas sabiedriskas kustības un vēl jo mazāk censties mest ēnu uz starptautiskiem fondiem.
Ir jēga solidāri pierauties, kamēr tiek realizēti risinājumi. Kāpēc tas ir jādara? Jo izzūdot līdzsvaram, 4x vairāk līdaku nenozīmē ka 4x vairāk ķersies.
Jo īpaši iecienītajā velces maršrutā dabai nav pa spēkam vienmēr nolikt jaunu 5-10 kilo zivi. Zivis jau vēl ir, skaistas un daudz, taču to ieradumi mainās. Piemēram, ūdens dzidrībai zūdot, līdaka sāk augt lēnāk, medī mazāk, un ēdamā netrūkst, lai vēl rītu bleķi, jo bleķa reklāmu diemžēl skatās vienīgi makšķernieks, zivīm to bleķi nereklamē. Ok, vismaz ražotāji ir satuvinājušies ar vietējo apstākļu speciālistiem, rezultatīva prece ir.
Ja te piemin domāšanu - kas lasa angliski - atrast nav grūti, piemēram:
jlakes.org/web/Restorati...esen-H2007.pdf
www.wiser.eu/download/fin_...Management.pdf
Šīs lietas ir kā ābece. Var papildināt līdakas, bet Skandināvi secina, ka jūtams efekts ir konkrētajā gadā. Var atzvejot smalci u.c. risinājumi.
Paralēli - darbs pie ūdens tīrības. C&R popularizēšana.
Tāpēc, ja kāds domā, ka es vai kāds cits popularizējot makšķernieku ierobežošanu... tad precizēšu - es popularizēju atteikšanos no gadiem ieilgušās šizofrēnijas, kad pēc vajadzības un argumentācijas dati te ir, te nav, zivis te ir, te nav, un vienmēr, vienmēr ir vainīgs kāds cits.
Ok, ok, atstāšu laukumu brīvu te visai ordai izpausties :) Ne asakas rītdien.
Ja tiešām ir kas reāls, ko kāds vēlas pavaicāt, lūdzu PM vai vaicāt mosp.lv, jo es tiešām neskrullēju atpakaļ ko kurš kad ir teicis.
(ak skāde vienīgais, mosp.lv jāreģistrējas, grūtāk tēlot 10 cilvēkus vienlaicīgi).
Hau.
Zvaigzne.
+++++
Akmens_Viesi.
Atkal kārtējais palags ne par ko.
Plusus Zvaigznem saliku par to,ka dzīvoju un pie Burtnieka gandrīz 60gadus un ne pirmajā paaudzē un redzu kā viss notiek. Zvaigznes raksts ļoti tuvs īstenībai.Vienīgi,par maliķiem pārspīlēts.
Tā ir tā nauda kas Latgales makšķerniekus izglīto ?????????
Izlasot Akmens Viesa komentāru, var tikai piebilst, ka skumji kļūst saprotot kādi ļaudis sēž pie MN izstrādes, pie resursu saglabāšanas un izmantošanas kopējās politikas noteikšanas.
Var jau arī šeit mēģināt un mēģināt kaut ko rakstīt, bet - tā kā kungs jau ir pateicis, ka viņš neko atpakaļ netin, tādai nodarbei tātad nav jēgas.
Un jāatzīst tomēr ka taisnība ir tajā apstāklī, ka kopumā makšķernieki ir ļoti neorganizēta sabiedrība, ar ļoti dažādu vēsturisko copes pieredzi, kas liedz šad tad vienam otru saprast. Tāpēc jau mūs šādi "dižvīri" var tā vienkārši "izvarot", pieņemot pavisam neloģiskus dažādus noteikumus, ar vienu mērķi - sagandēt copes priekus un atpūtu pie ūdens. Kas arī šajos, jaunajos MN ir izdevies.
'Zinošais bibleotekārs'un 'visu makšķernieku pārstāvis' pēc viņa teiktā ir atstājis "brīvu laukumu te visai ordai izpausties"...
Akmentiņ,uz rupjībām atkal gribi uzrauties?...
Jau vairākus gadus šajā forumā nākas lasīt dažāda ranga 'zinātniskos spriedelējumus'par to ka 'nav īsti skaidrs, vai zivju ir palicis mazāk' utt...Tagadiņ makšķerniekiem tiek uzpiests viedoklis ,ka 'jāpadomā pirms nobendē līdaku'...Tajā pašā laikā šie "pētnieki" izliekas nemanām, cik daudz līdaku žūst un sapūst pilsētu tirgos.Un ne jau makšķernieki tās tur piegādā...
Naudas velnišķīgā ietekme dara savu...
Secinājums viens,-LV ūdeņos zivis ar katru gadu paliks arvien mazāk...
Kāds sakars šim rakstam ar maksķerniekiem? šī tēma būtu JāIZSKATA pēc būtības biologiem un VVD! Makšķerniekam nav jāapkaro neattīrīto ūdeņu nokļūšanas iemesli ūdenskrātuvēs, tā ir atbildīgo iestāžu kompetence! Vienīgais ko makšķerniekam no šī raksta vajadzētu jemt vērā, tas ir - neiepludināt no savām privātmājām savas "gavnotečkas" ūdenskrātuvēs. Pārējais ir tukša muldēšana.
urmaas-jārāda ka kaut ko dara, par rakstu neizteikšos, kāds droši ka apvainosies, man tur nekā jauna nav, varbūt kāds ieguva kādas zināšanas.
Akmens_viesis, ja pieminēji skandināvus, tad varbūt vari arī uzrakstīt kā Skandināvi risina šo situāciju (par „daudz baltajām zivīm”)? Tiešām Skandināvijā tiek ierobežoti makšķernieki? Ja tik tīkami ir ārvalstu piemēri, taisām kā Šveicē, nav ko mocīt zivtiņas, ar pārtiku nespēlējas, pie reizes likvidējam tauvas joslu, kā vairumā valstu. Varbūt pieminot ārvalstis tomēr būtu jāņem vērā ūdeņu, makšķernieku daudzums, laika apstākļu un nacionālās īpatnības?
Par pētījumiem, tos ir veicis nodibinājums (līdzīgs veidojums kā biedrība) „Vides risinājumu institūts”, cik man zināms tas nav kādas ministrijas vai universitātes zinātniskais institūts, vārds „institūts” ir izmantots nodibinājuma nosaukumā, tāpat kā „padome” biedrības mosp nosaukumā.
Ja raksts neattiecas vienīgi uz Burtnieku vai ezeriem ar ieviestu Licencēto makšķerēšanu, varbūt vari uzskaitīt kur nodibinājums ir veicis pētījumus un cik no tiem ezeriem ir organizēts LM un cik nav? Pastāsti kuras makšķernieku organizācijas nodibinājums, taisot Rīgas domē sanāksmi par Buļļupi, aicināja piedalīties. Ar ko nodibinājums kopā prezentāciju kopā Burtnieku novadā vadīja? Makšķerniekiem būtu interesanti.
Vai gadījumā, Jums iepriekš neaizrādīja par nepareizu datu pasniegšanu? Kopš 1928.gada Burtniekos 10x palielinājies balto zivju daudzums un arī plēsēju kļuvis 4x vairāk. Kur ir teikts, ka tas ir normāli vai nav normāli? Tu paņem cipariņus un ar to pamato savus melus, nezinātājiem lasās pat ļoti ticami.
Kādas sekas būtu mosp iebildumiem attiecībā uz izmaiņām ZL? Tie, kuri pārzina likumdošanas procesu, pasmaida par šādu paziņojumu, nezinātājiem atkal šķiet, ka mosp raujas vaiga sviedros. Rakstiski, mosp lapas apmeklētājiem, informācija bija pieejama www.mosp.lv/blog/uncatego...inas/#more-295 . Tomēr komisijai vai deputātiem mosp viedoklis rakstiski nebija pieejams. Praktiski Balodis nodrošināja zvejas saglabāšanu Buļļupē, stāstīja par makšķernieku – zvejnieku strīdiem, centās „atbalstīt” zemūdens medniekus un „nestaigāja pa kabinetiem”.
Padome ir zvejniecības likumā, bet …Akmens_viesi … paskaties cik ar ūdeņu pasaimniekošanu saistītas izmaiņas likumos un normatīvos aktos ir notikušas un cik no tām ir skatījusi padome? Padome tiešām ir skatījusi tos visus MK noteikumus, kurus pieminēji? Jeb vienu nācās skatīt, jo LMA bija uzrakstījusi iebildumu. Pirms spried ko es neesmu pamanījis, apskaties kādām izmaiņām bija jāseko un kurām ZMZD padomes viedais padoms nebija vajadzīgs. Un tad vari padomāt kāpēc Jums ļāva spēlēties ar MN.
Starp citu, kāds ir padomes viedoklis attiecībā uz ZM apspriestām izmaiņām Grozījumi Aizsargjoslu likumā? Tas taču ir saistīts ar ūdeņu pasaimniekošanu? Deputāti Krauze Armands, Cilinskis Einārs, Līdaka Ingmārs, Boķis Inesis, Rasmanis Artis, Naudiņš Romāns uzskata, ka mežaudzēs, kurās valdošā koku suga ir baltalksnis upes malās jāatļauj kailcirtes, institūts Silava ar domā tāpat, upēm būšot labāk, pie tēmas „Licencēt foreļupes?” Chalitim novērojumi dabā ir savādāki? Zinot ko lobēja mosp Naudiņa ārštata padomnieks, domāju, ka iebildumu nebūs. Izskatās, ka pret vides postītājiem cīnīties nav tik izdevīgi kā pret makšķerniekiem. Man atkal ir vēlme ticēt Chalitim.
Es cenšos dot mājienus vai iegalvot, ka makšķernieki var neievērot noteikumus, no kurienes to izdomāji? Kādas sabiedriskās kustības pēc tava ieskata nomelnoju un uz kādiem starptautiskiem fondiem taisos mest ēnu, vari paskaidrot? Ja kāds nevar izskaidrot kā Latgalē realizēt paredzētu projektu var realizēt ne Latgalē, un nevēlas atbildēt uz citiem jautājumiem par citiem projektiem, es pie tā esmu vainīgs?
Jeb teiksim savādāk, 2274,80 EUR ir zināms, cik vēl jāpieliek lai zinātu tavu cenu?
Akmens_viesi, raksti ir vērts solidāri pierauties. Mans jautājums kam un kā vārdā? Aizej uz Centrāl tirgu, tās zivis, kurām liegums uzcītīgi tiek „ievestas” no Igaunijas vai Lietuvas. Pie tam kurus makšķerniekus aicini pierauties? Ir kas makšķerē 2-3 reizes gadā un ja noķer 5, tad tās arī patur. Ir kas katru dienu, kā uz darbu. Makšķernieki ir dažādi. Pie tam makšķerēšanas noteikumi ar attiecas arī uz privātiem ūdeņiem. Ja manā privātā viss ir kārtībā, kam man pierauties un kā vārdā pierauties? Makšķernieks nav vienīgais resursa patērētājs, cenšoties ierobežot makšķerniekus, ar to arī nodarbojies, kā ar makšķernieku ierobežošanas popularizēšanu un LM lobēšanu.
Akmens_viesi, vari pateikt, ka pēc tava ieskata ir gadiem ieilgusī šizofrēnija? Man šķiet, ka šizofrēnija, ir tas, tā vietā lai apzinātu un risinātu problēmas, projektu realizētāji apvienojoties, ļaujot pāris aktīvistiem pašrealizēties, tagad māca makšķerniekiem kā pareizi jādzīvo. Neliels solis uz progresa pusi nav mosp, panākts, tieši pretēji, mosp ir vērsies un turpina vērsties pret šo organizāciju.
Šizofrēnija varbūt ir tas, ka copeslietas.lv, mrk.org.lv arī ir jāreģistrējas, bet akmens_viesis paziņo, ka dēļ tā ka mosp.lv jāreģistrējas, tur esot grūtāk 10 cilvēkus vienlaicīgi tēlot.
SeaBass tev kādreiz.
Zvaigzne- nelasīju par aizsargjoslām, bet atbalstu, ka jāņem ārā visi koki, kas nav egle, priede, ozoli un oši(kārtīgs mežs, meža izpratnē). Visi ezeru krasti, kur tauvas josla aizaugušas ar alkšņiem, kārklus un apsi bebri retina, viss krīt ezerā un pūst, viens ļaunums no krievu laikiem kas jālikvidē ar steigu, par upēm droši līdzīgi.
www.burtniekunovads.lv/public/lat/jaunumi1/1051/
Malikis, izmaiņas plānojas sekojošas.
Grozījumi Aizsargjoslu likumā
1. Izteikt likuma 37. panta 1.daļas 3.punktu šādā redakcijā:
“3) aizliegts veikt 50 metrus platā joslā kailcirtes, izņemot mežaudzēs, kurās valdošā koku suga ir baltalksnis, koku ciršanu ārkārtas situāciju seku likvidēšanai un vējgāžu, vējlaužu un snieglaužu seku likvidēšanai, kā arī palieņu pļavu atjaunošanai un apsaimniekošanai. Ja aizsargjosla ir šaurāka par 50 metriem, kailcirte ir aizliegta visā aizsargjoslas platumā;”
2. Izteikt likuma 37. panta 1.daļas 5.punkta e) apakšpunktu šādā redakcijā:
“e) veikt galveno cirti, izņemot koku ciršanu ārkārtas situāciju seku likvidēšanai, vējgāžu, vējlaužu un snieglaužu seku likvidēšanai, kā arī mežaudzēs, kurās valdošā koku suga ir baltalksnis.”
Sekls un virspusējs raksts, bet CL nav Fisheries reserch vai Journal of fish biology :D Attiecīgi Matīsiņa spriedelējumi tam atbilstoši....
Protams, raudas u.c. šņega nav mērķa zivs Burtniekā, arī citos ezeros. Rūpn zvejā kāds tagad ir minimālais linuma acs izmērs iekšējos ūdeņos un kādas zivis ar to var noķert? Un pat ja zvejnieki izietu uz raudu - kur to bāzīs? Voblā? :D
No dr,biol tā kā gribējās ko jēdzīgāku dzirdēt nekā triviālus spriedelējumus par kuriem savos bakalaura un msc darbos tauta sen jau rakstīja :D kad vēl raksta autors bērnu dārzā gājā :)
Komentāri par citiem jautājumiem: lai uzceptu institūtu pietiek ar 5 PLE dr. (vienalga kādiem chem, biol, chem, oec ;D), to likums par zinātnisko darbību atļauj. Vides ris inst ir biznesplāns kā dabūt piķi no norvēģu vai ES un nekas nosodāms tas nav, vienīgi vai tādam veidojumam ir nākotne...
Izskatās ka CL ir pretmetu cīņa Zvaigzne vs Akmens_Viesis. Rezumē šo kungu dīvainās sarakstes vērojot - vainam jāatrod sieviete, bet otram jāturpina darbs pie bērnu multeņu dziesmiņu tulkošanas :D Pēdējais man pašam labāk patīk un maniem sīčiem arī :)
Beidziet lekties un atceraties ka dzīve īsa...
Varbūt,ne pa tēmu,bet izlasi,ko saku : Usmas ezers vasaras laikā mudž no tīkliem-oficiālajiem,ka palaivot nevar,Ventas upē ,posmā līdz Zlēkām - 4 nēģu tači riktīgi...sods par ar roku noķertu nēģi kā absurds,kā apliecinājums nekaunīgajai ''oficiālajai'' nēģu ķeršanai...