Kungi, tikai mieru. Mums ir vēl 84 gadi, lai radītu labākos Makšķerēšanas noteikumus 21. gadsimtā.
Iekšējie ūdeņi Latvijā uz kopējo zivsaimniecības problēmu fona vienmēr palikuši otrajā plānā.
Lielo kuģu un zivju pārstrādātāju problēmas svarīgākas. Makšķernieku/zvejnieku strīdi – skaļāki.
Aiz trokšņa nemanītas palikušas šādas lietas:
Zivsaimniecības departaments izrādījies vājš kopējās politikas izstrādātājs, par ko liecina fakts, ka visi svarīgākie jautājumi tiek risināti paralēlās struktūrās:
1. BIOR pēta šaurus zvejniecības datus ar zvejniecības metodēm, neaudzina jaunus speciālistus. Tikmēr nopietnākos pētījumus ar ārvalstu speciālistu piesaisti risina privāts “Vides risinājumu institūts”. Pašiem BIOR grūti ko pārmest, jautājums ir par Latvijas politiku iekšējos ūdeņos, datu daudzums un kvalitāte izriet no tās. Faktiski jāsecina, ka BIOR dati neļauj analizēt makšķernieku radīto slodzi saiknē ar zivju vidējā izmēra izmaiņām un skaidrot tās, kā arī kompleksi skatīt – zivju resursus kopā ar ūdens tilpņu pārējām būtnēm, ekoloģiju, ūdens kvalitāti.
2. VVD ir administratīvi plaša organizācija ar ārkārtīgi niecīgu inspektoru jaudu – 30 inspektori patiesībā ir 12 ekipāžas, jo vienatnē strādā reti. Sabiedriskie un pašvaldību pilnvarotie vairs netiek vadīti, darbojas dažādos stihiskos kvalitātes līmeņos (ir gan veiksmīgas vienības, gan “dīvāna inspektori”, gan svētdienas režīma palīgi). VVD atsevišķi pārstāvji cenšas šo kustību atbalstīt, citi cenšas likvidēt vai pierādīt, ka tā nedarbojas. MOSP ietvaros esam mēģinājuši sabiedriskā politiskā darbībā vairākus gadus palielināt inspektoru skaitu vai darba apmaksu, vai vismaz aprīkojumu. Vai Latvijā iespējams efektīvi pārbaudīt viena konkrēta noteikumu punkta ievērošanu? Ceļu policija to jau pamazām būs iemācījusies.
3. Labas apsaimniekošanas prakses valstī – izplatās lēnām. Mazās/vidējās upes cieš no pārlieka aizauguma, bebriem, barības vielu pieplūdes. Aizaug ezeri, to spoguļa platība turpina sarukt.
Paralēli valsts struktūrām šīs problēmas aktīvāk risina sabiedriskas organizācijas, cīnoties gan ar dažādiem resoriem un savā starpā, kā arī pētot, izglītojot un informējot. Ieplānotā iekšējo ūdeņu “pārcelšana” pašvaldību pārziņā notiek tikpat haotiski – lielākā daļa pašvaldību nesaskata finansējuma iespējas reāliem darbiem, dažas darbojas, pateicoties īpašai resursu specifikai un aktīvistu saiknei ar pašvaldību, citas nogaida, vēl citas – slinko dēļ nezināšanas, taustās, eksperimentē.
Viens no iespējamiem ļoti reāliem virzieniem būtu novada līmeņa licences, tādā veidā nevis vienkārši matemātiski paaugstinot maksu par izmantoto resursu, kā notika makšķerēšanas kartes cenas pieaugums iepriekšējā reizē, bet gan nodalot valsts funkcijas (pētniecība, kontroles kontrole, likumdošana, zivju audzēšana) un pašvaldību funkcijas (reālā apsaimniekošana, ikdienas kontrole), skaidri parādot finansējuma avotus un iespējas izaugsmei.
Makšķerēšanas noteikumu izstrāde bija vēl viens uzskatāms paraugs stratēģijas trūkumam:
1. Sabiedriskā padome, kuru izdevās nodibināt ar likuma spēku – tika nodarbināta ierēdņu režīmā, neļaujot definēt ne kopējo stratēģiju, nedz arī – kā mēs savā valstī saprotam ilgtspēju iekšējos ūdeņos. Kādi ir parametri, lai par to spriestu un piemēram, pēc 5 gadiem novērtētu, vai ejam pareizā virzienā?
Par to netika runāts padomē, vai par to spriedīs valsts sekretāru līmenī?
Pašlaik mums ir tikai BIOR apgalvojums, ka makšķerēšanas noteikumu ietekmi uz zivju resursiem neesot iespējams noteikt. Bet nav neviena atbildīgā, kāpēc 20 gadu laikā nav izveidota šāda metodika.
2. Valsts sekretāriem un publiski tiek paziņots, ka Padome atbalstot šādu Makšķerēšanas noteikumu variantu, lai gan Makšķerēšanas interešu grupa un Padome kopumā nekad nav akceptējusi 59 ezeru nodošanu zemūdens mednieku rīcībā ar vienotu sarakstu. Lai gan netiek plānots kontroles jaudu pieaugums šajā sakarā, nav zinātnisku datu par zivju resursu stāvokli šajos ezeros.
3. Zivsaimniecības departaments uzsver, ka noteikumi tiek padarīti stingrāki. Makšķerēšanas interešu grupa apņēmās samazināt paši savus lomus dažādos aspektos, bet konceptuāli runa bija par:
* strauta foreļu jomā – klimata pārmaiņām, skaita samazināšanos un dzīves apstākļu pasliktināšanos, sakarā ar meliorāciju, upju aizaugšanu, bebru ietekmi.
* plēsīgo zivju jomā – pamatojoties uz Skandināvu pētnieku datiem par līdzsvaru starp plēsējiem un karpveidīgajām zivīm kā veselīgu ūdeņu pazīmi. Ja mēs kā makšķernieki pastiprināti izķeram plēsējus, tad pasliktinām situāciju vēl vairāk (Latvijā ir pārsvarā eitrofi, aizaugoši ezeri, kuros lauksaimniecības u.c. iemeslu dēļ nonāk pārāk daudz barības vielu).
Attiecīgi zivju masa var būt kopējos skaitļos pietiekama, Burtnieku ezera gadījumā pat pārmērīga, taču ir neapmierinoša izmēru attiecība (zemmēra līdaku un zandartu daudzums, maz zivju 3-5 kg izmērā) un arī attiecība starp plēsējiem / karpveidīgajiem. Mēs par to spriežam pēc saviem lomiem un Skandināvu pētnieku publikācijām, jo citu datu mums nav. Tāpēc ar šīm noteikumu izmaiņām sākām tuvoties principam “loms vienas ēdienreizes apjomā”, kas ir Skandināvijā ieaudzināts un pašsaprotams. Ja mēs šādām stingrākām normām piekrītam, tad sabiedrības atbalsta nolūkā, kā arī tāpēc, ka pastiprināta karpveidīgo ķeršana arī kalpo veselīgākam līdzsvaram, mēs uzskatījām, ka jāveido arī līdzsvarota sistēma “vairāk liegumu – vairāk brīvību”. Piemēram, ierobežojot iespējas zivi paturēt lomā, neierobežojam makšķernieku atrašanos pie ūdeņiem.
Var no mūsu domām izmantot tikai aizliedzošo daļu, pārējo ignorējot.
* Tikmēr laivošanas liegums, par kuru diskutējām, Igaunijā ir atcelts vispār, un nekas slikts nav noticis. Savukārt mums tepat novadā ir makšķernieki, kas jau uzsāka vākt parakstus, lai laivošanas liegumu saglabātu. Jautājums joprojām ir strīdīgs, tāpēc vai nu jāatstāj, kā ir pašlaik, vai jāizvēlas novērtēšanas mehānisms, piemēram, pilotprojekti atsevišķos ezeros.
* Ka migrējošās vimbas varētu ķert arī vairāk – pētījumi to neapstiprinot. (bet 59 ezeros var atļaut zemūdens medības, tur pētījumus nevajag).
* Kātu skaita palielinājums, ja tiek ķertas karpveidīgās zivis. Piemēram, Lietuvā ļauj izmantot pat 4 rīkus, Igaunijā 3, Latvijā 2. Te problēma, ja atļausim rīku skaitu palielināt visiem, pieaugs ūdu skaits un ietekme uz plēsējiem.
4. Nav skaidrs, kāpēc Makšķerēšanas noteikumiem patiešām jābūt tik sarežģītiem, vai tas kādam nav pašmērķis. Ka tas radītu juridiski neatrisināmas problēmas, mēs joprojām neticam. Uzskatām, ka tā ir ierēdņu aizbildināšanās. Makšķerēšanas noteikumiem Latvijā jābūt tikpat vienkāršiem un nepārprotamiem kā Ceļu satiksmes noteikumi, varbūt pat vēl vienkāršākiem, jo noteikumus jālasa un jāzina gan pusaudzim, gan pensionāriem ar jebkādu izglītības līmeni. Un tad mēs varēsim runāt par ilgtspēju, jo cilvēki cienīs un ievēros noteikumus vairāk, jo tie būs saprotami.
Tāpēc mēs strādāsim pie vienkāršākām komunikācijas formām, skaidrojot arī šos, sarežģītos noteikumus, kad tie būs gatavi.
Vienlaikus mēs pozitīvi vērtējam tādas Makšķerēšanas noteikumu izmaiņas kā –
- upju saraksta pārcelšanu uz pielikumu. Padarīja noteikumus pārāk garus, kā arī pielikumu vieglāk mainīt (tur joprojām ir pārmaiņām vidē neatbilstoši ieraksti).
- salabot “makšķerēšanas reizes” definīciju – kas līdz šim bija labvēlīga tādiem prasmīgiem makšķerniekiem , kas zivis tirgoja, jo katrs iebrauciens diennakts laikā varētu tikt skaidrots kā atsevišķa “makšķerēšanas reize” un loma ierobežojums faktiski pastāvēja tikai uz papīra.
Makšķerēšanas noteikumi un Zvejniecības likums tradicionāli aizņem daudz vairāk laika, nekā citi likumi – karsto diskusiju dēļ, jo makšķerēšana saistās ar emocijām. Tāpēc ieteiktu valsts sekretāru sapulcei vispirms uz šo pasākumu paraudzīties stratēģiski – kur vēlamies atrasties pēc 10 gadiem, nevis – kurš kliedz skaļāk.
Mēs Latvijas iekšējos ūdeņus redzam ES valstij atbilstoši saprātīgi apsaimniekotus, kur
valda sportiskums un rekreācija, tālredzīgi pētījumi, cieņa pret zivi, dabu un citiem resursu izmantotājiem. Mēs vēlētos, lai tūristi Latviju apmeklē labo lomu un dabas skaistuma dēļ, nevis tāpēc, ka Lietuvā pastāv loma limits 5 kg dienā, tāpēc gaļas ieguves mērķim degviela atmaksājas, jo faktiski līdz šim varēja ķert neierobežoti – noteikumu spraugu un vājās kontroles dēļ.
Atgādināsim, ka vēl viena starptautiska apņemšanās, ko Latvija pilda, ir HELCOM rekomendācijas, kuras paredz lašveidīgo jomā – atbalstīt licencēto makšķerēšanu, popularizēt “ķer un atlaid” principus, bezatskabargu āķu lietošanu un apkarotu cemmerēšanu.
Sliktākais šajā jomā – Latvija ir pieļāvusi cemmerēšanas attīstību nepietiekami stingras kontroles un vājas plānošanas dēļ.
Varbūt svarīgāk ir sākt ar šo jautājumu – kāds tad ir Zivsaimniecības departamenta stratēģiskais mērķis iekšējos ūdeņos, vai vispār pastāv arī darbos? Gan noteikumos, gan prātos mēs virzāmies no makšķerēšanas kā vēsturiska gaļas ieguves veida uz rekreācijas pusi.
Dabisku resursu nepietiek visiem, un tie kļūst aizvien dārgāki.
Jautājums, cik lieliem soļiem mēs šai tendencei sekojam, ar kādu metodiku. Tā ir galvenā nianse, nevis “noteikumi kļūst stingrāki”.
Andris Grīnbergs (Akmentiņš),
Biedrība “Ventspils Makšķernieku klubs”
Pēc tieslietu ministrijas vēstules, pēc loģikas būtu jātaisa vaļā zvejniecības likums un tur jālabo pielaistās kļūdas, bet vai to darīs.
Šobrīd vērtējot darbu pie MN, kā neatņemamu zivsaimniecības sastāvdaļu ir divi vērtējumi: absolūta nulle un ļoti vāji.
Absolūta nulle - jo netika ieviestas nekādas izmaiņas zivsaimniecības politikā saistībā ar zivju ķeršanu ar dažādiem rīkiem jeb dota iespēja zvejot arī vienkāršam pilsonim, jeb nojaukt mākslīgi radītas un nevajadzīgi norobežotas zivju ieguves metodes, kaut vai lai pastiprināti izķertu visur esošo ļaunumu –karpveidīgos.
Ļoti vāji - jo vēl ar vien MN ir diezgan sarežģīti, tie tika radīti balstoties uz pieņēmumiem un pats galvenais, šoreiz dēļ dažu darboņu galvas problēmām, tiek ierobežoti tie kuri ir tiesiski saukties par „makšķerniekiem” – parasti pilsoņi, kuri ar šo hobiju nodarbojas pāris reizes gadā, nevis zivju ķērāji, kuri ķer zivis ar makšķeri. Kā arī piemēram: Ja vērtē, upju saraksta pārcelšanu uz pielikumu, tad tas ir PIPEC kāds sasniegums !!!
Pirmkārt argumenti plēsēju ķeršanas ierobežošanai ir vairāk, kā infantili:
· „Mēs par to spriežam pēc saviem lomiem un Skandināvu pētnieku publikācijām, jo citu datu mums nav.” Ko var teikt – lohi, ka nejēdzat labus lomus izcelt un mākat tikai Skandināvu publikācijas inetā atrast.
· „Tāpēc ar šīm noteikumu izmaiņām sākām tuvoties principam “loms vienas ēdienreizes apjomā”, kas ir Skandināvijā ieaudzināts un pašsaprotams.” Ko var teikt – dzīvo Skandināvijā, pelni, kā Skandināvijā un galvenais esi Skandināvs.
· „Piemēram, ierobežojot iespējas zivi paturēt lomā, neierobežojam makšķernieku atrašanos pie ūdeņiem.” Ko var teikt – nevajadzētu uzmesties viesiem ”makšķerniekiem” par padoma devēju un norādītāju, vairākums vismaz 99% tik tiešām brauc pāris reizes gadā tikai pamakšķerēt nevis makšķerēt. Pret ko tad tika vērstas sankcijas – tieši pret vienkāršo makšķernieku, kam liegts zivju ķeršanas prieks.
Rakstītais „Var no mūsu domām izmantot tikai aizliedzošo daļu, pārējo ignorējot.”, viens kantoris jau bīdīja tikai savas MEGA aizliedzošās idejas – saucās LMA. Kā jau bija paredzams, vēsture atkārtojas pa spirāli, esošie makšķerbosi lēnām pazūd makšķerēšanas olimpā, sāk sūkt naudu „Zivju fonda” drīz arī nodibinās akciju ”Dzīvais ūdens 2”, kā arī dažreiz parādoties un prasot jaunus upuru pienesumus. Vienīgais labums, ka nav sākuši publiski ķēzīties savās WEB lapās, kā to dara gāztie makšķertitāni.
Tik tiešām žēl, ka jaunajos MN ir visvairāk apdalīti parastie makšķernieki, tiek pašvaldībām atļauta nekontrolēta patvaļa un galvenais pie visa tā vainīgs ir Burtnieks un Skandināvi, jo citu ezeru Latvijā nav un citus zinātniskos darbu inetā atrast nevar.
imations, ko cepies, tas taču ir mazākais ļaunums :)
Raksts tapis sadarbībā ar Zivju fondu, piešķirtā finansējuma projektam "Jauno makšķerēšanas noteikumu un makšķerēšanas kodeksa publicēšana" ietvaros.
Man ir aizdomas ka tomēr tas paradīsies izdevumos projektā "Mums rūp!", jo tā ir sabiedrības iesaitīšana lēmumu pieņemšanas procesos un arī CL lapa atrodas Latgalē.
Zvaigzne – starp mazāko ļaunumu un cilvēku stulbību ir starpība, ja makšķerbosi ir uzņēmušies pārstāvēt plaša spektra cilvēku hobiju, tad to vajag atbalstīt nevis ierobežot.
Tekstos var redzēt, ka tiek izrādīta galēja necieņa piemēram pret zemūdens mednieku interešu grupu – jautājums kādēļ? Atbilde vienkārša – vēl jāaug tiesiskā un sociālā apziņā, lai saprastu ka visi ir vienlīdzīgi.
Tāpat Burtnieka un Skandināvijas piesaukšana, tikai un vienīgi tādēļ, ka ir pieeja pie Burtnieka materiāliem un Skandināvijas pētījumu inetā ir angliski. Principā jebkurš lohs, tagad palasīs inetu un sāks vadīt valsti, vai minimus sāks mācīt makšķerniekiem dzīvot.
BIORs skaidri pateica, ka plēsēju ierobežošana ir ākstīšanās un neko tas nedos, bet ja jau ir tādi pārstāvji, kas safantazējušies ka ir baigi gudrie un visu smalki izpētījuši par zivīm, tad kādēļ tad BIORam nepiekrist tādam viedoklim.
Pats rakstīji, ka Olte kaut kur ir minējis, ka viņš nelasa CopesLietas un arī Balodis to tagad nedara, jo redziet viņiem te neviens pienācīgi nelaiza attiecīgo vietu, bet to arī varēja gaidīt, jo atliek drusku kļūt pazīstamākam „makšķernieku pārstāvim”, tā snobisms sit augstu vilni.
Mosp četrus gadus raušanās pie varas, sākotnējo solījumu nepildīšana, oponentu nozākāšana internetā, makšķernieku muļķošana, skraidīšana pa kabinetiem uzdošanās par makšķernieku pārstāvjiem ar piebildi mazā drukā, ka pārstāv savus biedrus ir nesusi pirmos plašāk redzamos augļus.
Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumus izstrādāja divas interešu grupas un atbalstīja Padome. Sākotnēji Padome nolēma izveidot Padomes darba grupu. Tas arī atbilst Padomes nolikumam, jo lietas, kuras skar vairākas interešu grupas, izskata izveidotā Padomes darba grupā. Tomēr mosp, kas ar balsu vairākumu diktē notiekošo divās interešu grupās tas nepatika, īpaši, ka darba grupā uz vienlīdzīgiem principiem piedalās citi interesenti un priekšlikuma iesniedzēji kā Makšķernieku radošais klubs, Latvijas Makšķernieku asociācija, Vides konsultatīvā padome. Attiecīgi Makšķerēšanas interešu grupas sēdē nolēma to nepieļaut. Aizbildinoties ar nepieciešamību izskatīt visus priekšlikumus divas interešu grupas (praktiski mosp) izstrādāja savu priekšlikumu paketi un paziņoja Padomei, ka darba grupa vairs nav vajadzīga, visu esot paši izvērtējuši, pārējie bija informēti par notiekošo, ja gribēja varēja piedalīties. Padome praktiski darba grupu likvidēja, jo sanāksmes vairāk nenotika, lēmumu noformēja, kā Darba grupas atstāšanu kā neklātienes konsultēšanās rīku. Saskaņā ar 20.03.2015 Padomes sēdes protokolu Nr.4.1 – 27/1/2015 Padome atbalstījusi Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumu tālāku virzību. (Dokumenti, kas apstiprina augstāk pausto atrodami Zemkopības ministrijas mājas lapā)
Jūsu zināšanai padome pieņem lēmumus pēc vienprātības principa, iebildumu protokolā nav. Tāpat ja kādam padomes loceklim kas nepatīk, viņš saskaņā ar Padomes nolikumu var izvirzīt jautājumus izskatīšanai padomē. Līdz šim neviens jautājums no Grīnberga puses nav iesniegts izskatīšanai padomē. Tad jautājums - ko Grīnbergs atbalstīja sēdē, kur iepriekš bija šie iebildumi, kāpēc tie nebija savlaicīgi izskatīti padomē, bet uzrodas tagad?
Saskaņā ar likumdošanas procesu, Ministrija rīkoja sabiedrisko apspriešanu, tajā piedalījās vairākas organizācijas, individuālie iebildumu sniedzēji (paldies viņiem), pieaicināti tika arī Makšķerēšanas interešu grupas abi pārstāvji un Padomes vadītājs.
Jautājumi pēc sabiedriskās apspriedes izskatīšanas Padomē netika iesniegti.
Ņemot vērā, ka mosp pie priekšlikumiem izmaiņām MN strādāja sākot no 2014.gada vismaz pēdējās trešdaļas, pie noteikumu izveides nevienam netraucējot strādāja mosp „iekarotās” interešu grupas. Padomē neviena jautājuma nebija, vienbalsīgi viss tika apstiprināts tālākai virzībai, tad par ko ir šis raksts, kāpēc padome, kas nodrošināja mosp visatļautību un atbalstīja to visās izpausmēs pēkšņi kļuva nodarbināta ierēdņu režīmā?
Ne pirmo riezi un jau var teikt, ka mosp stilā ir savās izdarībās vainot citus. Izrādās pie pašu sastrādātā nekvalitatīvā murga ir vainīgs Ministrijas Zivsaimniecības departaments. Secinot, ka neko nav izdarījis, pat VMK priekšlikumus līdz izskatīšanai neesot novirzījis, Grīnbergs visā vainojot citus „skaisti” atkāpjas (informācija no mosp lapas) no amata Makšķerēšanas interešu grupā, paliekot tur kā dalībnieks. Es atvainojos, kā dalībnieks Grīnbergs varēs panākt vairāk? Kā pārstāvis vismaz jautājumus varēja iesniegt izskatīšanai padomē, tagad marionete, kas pakļausies mistiskajam balsu vairākumam.
Papildus jautājums, kā ir ar Licencētās makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumiem? Tie vispār tika izskatīti? Kā tur ar politiku, kas tur un par ko liecina? Par šiem noteikumiem un par to, ka tie vispār pēc būtības netika izskatīti un padomes atbalstīti aizceļoja tālāk rakstīt ir piemirsies.
Tā vietā lai uzņemtos atbildību sekojošie soļi ir fantastiski. Grīnbergs vaino visā citus, atkāpjas no amata, labi apzinoties, ka viņa vietā ieliks mosp virzītu tādu pašu Balodim lojālu un visas viņa izdarības atbalstošu personu. Domājošs cilvēks nelīdīs pasākumā kurā parādi diktē Balodis, jo ietekmēt vai panākt tur neko nevarēs, tikai parakstu zem šmuces palikt, attiecīgi interešu grupās nekas nemainīsies. Savukārt pats Balodis skraida riņķī pa kabinetiem (vismaz viens ir zināms), stāstot, ka pie nekvalitatīviem noteikumiem vainīgs ir Zivsaimniecības departaments.
Man ir viens secinājums, to ko mosp vēlējās sasniedza, vismaz padomes ietveros. Pie varas, teikšanas, tika, tikai ar to arī viss beidzās. Tad kas Jums trūkst? Kāpēc visā vainot citus? Pie makšķernieku kodeksa taču neviens netraucēja strādāt, ne MRK, ne LMA, ne ministrija, ne ierēdņi.
Manā skatījumā Latvijas makšķernieka kodekss (pieejams mosp lapā) ir vēl viens šedevrs, personīgi kodeksu nekritizēšu, savādāk par norādīšanu uz kļūdām paldies vietā norej, gribu redzēt ko pēc šīs ģēnija cienīgās pērles nodrukāšanas mosp vainos? Starp citu, pie kodeksa arī pusi gada esot strādāts (kurš tam tic?).
Es nezinu vai pat ir vērts iedziļināties Grīnberga kārtējos murgos un sevis meklējumos. Ja kungs neredz, ko 4 gadus ir darījis, ko atbalstījis un uz kurieni tas ceļš ved, tad šaubos vai arī redzēs, tur neko nepadarīsi, ērti vienmēr visā būs vainot citus un pašam iztaisīties par naivo, patriotu vai cietēju.
Pēdējais jautājums, vai organizācija kura negrib ar citiem sadarboties, bet vēlas darboties visu vārdā, neņem vērā visus viedokļus, aizbildinoties ar balsu vairākumu var dod ko nozīmīgu kopējam labumam?
Mēs par to spriežam pēc saviem lomiem un Skandināvu pētnieku publikācijām, jo citu datu mums nav.
Kur varu iepazīties ar skandināvu pētijumiem Latvijā?
Mēs Latvijas iekšējos ūdeņus redzam ES valstij atbilstoši saprātīgi apsaimniekotus, kur
valda sportiskums un rekreācija,
Es savukārt copi uztveru kā atpūtu. Lai var mierīgi aizbraukt pa brīvdienām padzīvoties pa upi un janu tomēr kautko neķer, tad uzvārīt zivju zupu. Sportojiet stadionos. Neattieciniet savu redzējumu uz visiem. Jo visi nekad nebūs vienisprātis.
www.zm.gov.lv/public/ck/fil..._pielikums.pdf
Pievērsiet uzmanību punktam 1.20
Un tagad uzmanīgi izlasiet šo:
Biedrība "MOSP"
Bezpeļņas organizācija. Tā stāv rakstīts šeit:
www.facebook.com/MOSPB?fref=ts
Zvaigzne pilnīgi POH ko kāds kaut kādā padomē darīja vai nedarīja, Tu ar savu Saimnieku neesi labāks un vēl profesionāli klusu, klusu ķēzaties savās mājaslapās.
Vajadzētu vērtēt rezultātu un kādas sekas tas radīs nākotnē.
Par AKM viss ir skaidrs, ja var uzrakstīt: ”Mēs Latvijas iekšējos ūdeņus redzam ES valstij atbilstoši saprātīgi apsaimniekotus, kur valda sportiskums un rekreācija, tālredzīgi pētījumi, cieņa pret zivi, dabu un citiem resursu izmantotājiem.”, reāli puika laikam LSD pārrijies. Man šie teksti atgādina padomju multeni, kur visi, sadevušies rokās, dej, dej un vēlreiz dej. Kas būs ar šo darboni ir skaidrs, pašlaik tas uzskata, ka ieguldīto darbu un iegūtās zināšanas neviens nenovērtē, pēc kāda laika saskums par makšķernieku bezgaumību, kļūs noraidošs pret apkārtējiem, prātā nepaspēs sajukt - jo MOSP nomainīs nākošā jaunā paaudze un atkārtosies vēstures spirāle. Galvenais lai nepaspēj vēlreiz pa šo laiku MN izrediģēt.
Imi. Katram ir tiesības aizstāvēt savu viedokli un savu MAKšķERNIEKA hobiju/vaļasprieku. Un Kaspars ar to ari nodarbojās. Ja jau tev dikti rūp zveja iekšējos ūdeņos, tad veido savu organizāciju "krekliņiem būt" un aidā uz zemkopības ministriju aizstāvēt savu pozīciju. :)
Ok, veidosim savu kantori „HU JOSP”, bet tikai, tad kad aiziešu pensijā, tas būs pēc gadiem 10, bet pagaidām pakritizēšu tos, kas kaut ko cenšas darīt, jo ar centību nepietiek, drusku arī jāpadomā ar galvu.
Imi palasi šo:
www.tiesibsargs.lv/tiesibu-akti/...u-deklaracija/
19. pants
Katram cilvēkam ir tiesības uz pārliecības brīvību un tiesības brīvi paust savus uzskatus: šīs tiesības ietver brīvību netraucēti palikt pie saviem uzskatiem un brīvību meklēt, saņemt un izplatīt informāciju un idejas ar jebkuriem līdzekļiem neatkarīgi no valstu robežām.
imations- pret medniekiem ir vairāki iemesli, nepatika pret tādiem vispār(kā viņi atļaujas mūsu zivis ēst), tad Rāznas saimnieka sūdzības ( nu ir konkrēts cilvēks no kā kājas aug , bet pierādīt nevaru, klāt nestāvēju) un vadoņa nepatika, jo mednieki nebija ar mieru būt uz vienu roku un atbalstīt.
Teksts: ”Mēs Latvijas iekšējos ūdeņus redzam ES valstij atbilstoši saprātīgi apsaimniekotus, kur valda sportiskums un rekreācija, tālredzīgi pētījumi, cieņa pret zivi, dabu un citiem resursu izmantotājiem.”
ir īpašas ievērības cienīgs, jo ES nav vienotas nostājas kā ir jāizturas pret zivi. Vācijā, kura ir ES mugurkauls, ir likums, noķēri zivi, bāz maisā. Citās valstīs vietām ir ķer un atlaid, vietām var bāzt maisā. Tad kāda ir tā ES valstij atbilstošā saprātīgā saimniekošana? Varbūt neskatīsimies uz ES, tāpat jau tas maiss jūk pa vīlēm ārā. Veidojam Latvijas apstākļiem atbilstošu modeli.
Maliķi var saprast AKM viņš protams savā mākslinieka naivumā cenšas radīt savu ideālo iedomu pasauli, kur makšķernieks būs zivij draugs, bet nu utopijā nevajadzētu dzīvot un ..... puikam jābeidz lietot, JĀBEIDZ un es domāju, ka atkal būs OK. Tas, ka MOSP ir viennozīmīgi nekaitīgāks par LMA, un mazāku ļaunumu nodara makšķerēšanas hobijam, tā tas ir, bet ko gribēt no bara muļķu, kuri izdomā kolektīvu gudrību....
Nu cik tad ilgi tas MOSP pastāvēs, varbūt vēl divus termiņus, kā līdz šim, nāks jaunā paaudze un tad jau redzēs, ko izdomās varbūt vispār būs baigie estēti un aizliegs pat zivi bučot, kur nu vēl ķert.
Par sabiedriskiem ka jāklapē ciet es pārliecinājos vakar (varbūt aizvakar precīzi nepateikšu), TV 24 Rīga viens no sabiedriskiem runāja un stāstīja kas jādara, ja atrod tīkl, ak tu šausmas un tāds vēl padomē sēž, žigli tos sabiedriskos ciet savādāk tautai tādas gudrības sastāstīs. Nu ne pirmo gadu kontrolē, ne protokolu jēdz sastādīt ne darbības izskaidrot ko makšķernieks drīkst.
Imations, ja tev izdotos to šķembu par saimniekiem izvilkt ārā no galvas būtu ļoti labi.
Kas tad ir tā ķēzīšanās? „Savās mājas lapās” notiek notiekošā aprakstīšana, norādīšana uz kļūdām, nepieņemamo. Atdzīsti, ka pašam patīkami lasīt, jo cik ilgi cilvēks ar dažām krokām galvā var izturēt skaistos saukļus, mēs ejam, mēs darām, mēs panāksim, mēs aizstāvam … cīnāmies utt. un likumsakarīgi notiekošā, nopelnus piedēvēšanu sev bez nekāda seguma. Pateicoties ķengām Makšķernieku klubs OSPRAY, oficiāli pārtapa par Makšķernieku klubu OSPREY, visu bonusus neņemos uzskaitīt.
Padomā pats mosp vadonis ar MRK izlēma nesadarboties, MRK piķis neinteresē, pārāk pļāpīgs līdz ar to slidenas lietas uzpeld, prasīgs un neļauj muļķoties, bez vai ar ziepēm nelien un konstatējot nesakritību informācijā, vārdos un darbos nolēma visu pārbaudīt pats. Saprotams grūti manipulēt ar pārējiem ja viens nemanipulējas, tā nu no tiem kas mutē neskatās un no rokas neēd bija jātiek vaļā.
Uzrodoties mosp vadonis un exLMA jau no sākuma iespricēja robežu uz diviem ienaidniekiem, zemūdens medniekiem un LMA. Bet tās jau viņu darīšanas. Ne tie zemūdens mednieki pie vainas, ne tie it kā LMA vilkušie kādas aktivitātes mosp vilkšanā izrādīja, daži nezinot kas Balodim sanāks, kādu laiku uz diviem krēsliem sēdēja. Katrā ziņā vieni pārstāv vides aizstāvjus, otri ar makšķerēšanu saistītus biznesmeņus - rebju bīdītājus. Ņemot vērā, ka otrie par vietu pie galda miesīgu māti pārdos un tirdzniecības procesam nelojālas acis nav vajadzīgas komunikācija beidzās. Pirmie vismaz kaut kādas lietas pārrunāja, šo to paskaidroja, nekautrējās padalīties ar informāciju, neskatoties uz to ka dažās lietās viedoklis nesakrīt. Tad, kas atliek? Pārrunāt lietas ar to kas ar tevi runā, vai izlikties par pašpietiekamu ģēniju, kurš savā sulā vāroties pamazām attālinās no realitātes? Uz šodienu, MRK kā neatkarīga biedrība ir tikai ieguvusi no tā, ka spēj sarunāties ar LMA. To, ka MRK izpilda LMA iegribas izdevīgi pasniegt mosp un tiem, kuriem par sarežģītu notiekošo izvērtēt.
LMA nav attiecies sēdēt pie viena galda kā līdzīgs ar līdzīgu, nemēroties ar biedru skaitu, līdz ar to manās acīs makšķerniekiem mazākais ļaunums ir LMA. Zvejniekiem, piekritīšu, mazākais ļaunums ir mosp, jebkurā brīdī sev izdevīgas lietas var iemainīt pret paziņojumu, ka mosp ir īstais makšķernieku kantoris, zinot, ka LMA nepārdosies.
Pie tam notiekošais ar noteikumiem labi parādīja kurš tad ir tas, kas nav spējīgs ar citiem runāt. Balodis ieslēdza tītaru un no galda aizgāja. LMA palika un darba grupā izskatot 17 jautājumus uz kaut ko nepieņemamu neuzstāja un +/- par visu varēja vienoties. Vides un makšķernieka intereses var savienot, bet tāda, kas vienpersoniski vēlas diktēt kā makšķerniekiem dzīvot intereses ar makšķernieku interesēm nu nekādi.
Attiecībā uz mosp pazušanu, uz to lielas cerības neliktu. Domāju, ka tikai retajam nav skaidra atbilde uz jautājumu par to ir vai nav mosp biznesa projekts. Padomā pats, Balodis ar savu biedrību saņem finansējumu Oltes raidījumam, mosp projekts „Mums rūp!”, mosp saņem finansējumu par vēl nepieņemtu Makšķerēšanas noteikumu un neuzrakstīta makšķernieku kodeksa izdošanu + pārējo mospēnu projekti. Pie tam, kurš gan, ja ne Balodis ir spējīgs lietas sabīdīt, īpaši ja nekas nav jābīda, jānoskaidro un vienkārši jāpadod informācija. Arī pašam Balodim bez mosp nespīd VVD iedabūt Lowrance vai kaut ko LMSF ietekmēt. Tā kā uz mosp dzirnavām pareizais ūdens tek. Pie tam domāju, ka ar laiku „biznesmeņi” mosp pievienosies, tā kā „makšķernieku” balsu vairākums rullēs vēl labu laiku.
Saki vajadzētu vērtēt rezultātu un kādas sekas tas radīs nākotnē. Noteikti MN nepaliks tādi kādi tie ir Projektā. Šaubos vai tiks sperts vienīgais pareizais solis, projektu atsaukšana, darba grupas, bet jau pie departamenta izveidošana un visa sākšana no nulles.
p.s. imation, pasaki atklāti, ko no notiekošā nevarēja paredzēt iepriekš?
Zvaigzne, kā jau iepriekš esmu teicis, ka atbalstu mazāko ļaunumu. Būtībā, kā MOSP tā LMA ir ļoti līdzīgi kantori un to attīstība, pa vēstures spirāli ir līdzīga. Vienīgā atšķirība tam ir tas, ka būtībā LMA ir vienas personas Tava Saimnieka kantoris, bet MOSP pagaidām vēl ir uz demokrātiskiem principiem balstīts kantoris, visi pasaka viedokli, bet viens nolemj. Visdrīzāk pēc kāda laika, gadiem 2-3 MOSP kļūs par Baloža personisko kantori, jo visi sakasīsies dēļ naudas un vēl pēc 2-3 gadiem uzradīsies MOSP 2 vai LMA 2 kantoris.
Attiecībā par finansēm LMA pa šiem gadiem jau parazītiski ir nosūcis no valsts virs 100.000 EUR, MOSP plāno to tikai darīt, varbūt vērts pagaidīt 1-2 gadus un apskatīties rezultātu darbos. Tas, ka Tavs Saimnieks nesēž Matīsa ielā 1 ir tikai un vienīgi tiesībsargājošo iestāžu nolaidība.
Par Saimnieka (arī Tavu) un Vadoņa garīgo veselību nav vērts runāt, tas jau ir N-reizes pieminēts, bet galvenā kļūda MOSP, ir tā ka tur novācas visādi klauni ar saviem makšķerēšanas uzskatiem un morālām traumām, kas mēģina personiskā problēmas attiecināt uz visu makšķernieku saimi. Piemēram: slēpšanas aizliegums vai zivs ķidāšanas aizliegums, parastam plezīra makšķerniekam pat galvā neienāktu nodarboties ar tādu tuftu, jo viņa mērķis ir atpūsties, nevis ieraut „vienā vietā” piecas zivis vairāk nekā noteikts. Kā arī šie klauni nespēj izvērtēt, ka ierobežojot dažus „negodīgus makšķerniekus” viņi nodara būtisku, kaitējumu visai makšķernieku saimei.
Par to tupumu, ar ko viņi pamato plēsēju ierobežošanu vispār nav ko runāt….
Imi. 3 gadus atpakaļ rakstiji, citēju:
Katru gadu ar vien vairāk un vairāk tiek aktualizēta problēma par zivju resursiem un to aizsardzību, bet arī katru gadu ar vien mazāk un mazāk tiek veltīti finanšu līdzekļi zivju resursu pavairošanai un cilvēku algošanai, kam tiešais pienākums ir veikt šo zivju aizsardzību. Vispārzināma aksioma ir tā, ka samazinoties kontrolei pieaug bezkontrole - maluzvejnieku tīkli, nemēra zivis lomos, makšķerēšana neatļautās vietās un laikos. Var minēt, ka Latvijā ir izveidota sabiedrisko inspektoru institūcija un sabiedriskiem inspektoriem ir piešķirtas lielas pilnvaras, salīdzinoši ar citām Eiropas valstīm, bet sabiedriskais inspektors galvenokārt ir hobijs, izklaide un tikai nedaudz tiesiskās apziņas. Lai nopietni pievērstos ūdeņu aizsardzības problēmām nepieciešams pieiet šim jautājumam profesionāli - algojot profesionālus inspektorus, kas veic un organizē zivju resursu aizsardzību ar sabiedrības un sabiedrisko inspektoru palīdzību. Maluzvejniekos un negodprātīgos makšķerniekos visatļautības sajūtu rada tieši šādu personu trūkums Latvijā, kas spēj organizēt tautas masas un sabiedriskos inspektorus uz konkrētu uzdevumu veikšanu, kā zivju resursu aizsardzība. Viens inspektors, kas māk komunicēt ar cilvēkiem, organizēt to darbu un ievākt informāciju ir daudz vairāk vērts nekā desmit citi inspektori, kas vienreiz mēnesī aizbrauc līdz ūdeņiem un secina, ka viss ir Ok.
Gandrīzvai kā MRK nostāja. :)
Ne MOSP, ne ari LMA šo nebīda uz priekšu. Kāpēc? Da tikai tāpēc, ka Valsts budžetā trūkst naudas. Vot LM ieviesšana nezkāpēc ir kā medusmaize. Tik līdz šim vienīgā no man zināmajām LM vietām ir OK - Alūksnes ezers. Pārējās ar steigu ir jāklapē ciet. Nevis jāver jaunas LM vietas. Jo netiek ievēroti nekādi noteikumi utt.