No turienes kādreiz nācām (Par noteikumiem).

Apstiprināti ar PSRS Zivsaimniecības ministrijas 1981. gada 16. novembra - pavēli Nr. 502

NOTEIKUMI

sporta un amatieru zvejai Latvijas PSR ūdenstilpēs

I.Vispārīgie noteikumi

1. Šie noteikumi attiecināmi uz visām iekšējām ūdenstilpēm un Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņiem Latvijas PSR teritorijā.

2. Zivju krājumu aizsardzību, zvejas regulēšanu, Nolikuma par zivju bagātību aizsardzību un zvejas regulēšanu PSRS ūdeņos un šo noteikumu ievērošanu, atļauju un licenču izsniegšanu sporta un amatieru zvejai un līgumsaistību ievērošanu zivju krājumu ataudzēšanā un ūdenstilpju zivsaimnieciskā izmantošanā šo noteikumu darbības rajonā kontrolē zivju aizsardzības iestādes.

3. Sporta un amatieru zveja atļauta visiem pilsoņiem bez maksas visās ūdenstilpēs tādā kārtībā un ar tādiem nosacījumiem, kā paredzēts šo noteikumu 10.-31. punktā, izņemot rezervātu un liegumu, zivju audzētavu, ezeru, dīķu un citu kultivēto zivsaimniecību teritoriju ūdenstilpes (ūdenstilpju iecirkņus), kā arī rūpnieciskās zvejas iecirkņus (murdu, peldošo tīklu, stāvvadu un citu zvejas rīku izlikšanas vietas). Zivju aizsardzības iestādes var noteikt ūdenstilpes vai atsevišķus ūdenstilpju iecirkņus sporta un amatieru zvejai, tai skaitā arī rūpnieciskās zvejas iecirkņos, kas nodoti zivsaimniecības organizācijām, ar šo organizāciju piekrišanu.

Sporta sacensības makšķerēšanā notiek Latvijas PSR Mednieku un makšķernieku biedrības nodaļu, kā arī citu sporta biedrību un organizāciju makšķernieku sekciju noteiktajā kārtībā, ievērojot^ šos noteikumus par termiņiem, vietām, zvejas rīkiem, ķeramo zivju sugām un lielumu. Sacensību vieta un laiks jāsaskaņo ar zivju aizsardzības iestādēm.

4. Sporta un amatieru zveju kultivētajās zivsaimniecībās pilsoņi var veikt ar atļaujām, ko izsniedz ūdenstilpju lietotāji, bez maksas vai par maksu.

Ūdenstilpēs vai to iecirkņos, kas ar Latvijas PSR Ministru Padomes lēmumiem un rīkojumiem nodotas Latvijas PSR Mednieku un makšķernieku biedrībai, karavīru mednieku biedrībai vai citām sporta biedrībām un organizācijām sporta un amatieru zvejas organizēšanai, šo biedrību biedri makšķerē bez maksas, bet pārējie pilsoņi - ar atļaujām, ko izsniedz šīs biedrības, par maksu vai bez maksas.

Maksas lielumu par sportā un amatieru zveju Latvijas PSR Mednieku un makšķernieku biedrības, karavīru mednieku biedrības vai citu sporta biedrību un organizāciju kultivētajās zivsaimniecībās, kā arī ūdenstilpēs un ūdenstilpju iecirkņos, kuros sporta un amatieru zveju organizē šīs biedrības, tāpat to personu kategorijas, kas atbrīvojamas no maksas, nosaka Latvijas PSR Ministru Padomes paredzētajā kārtībā.

Iegūtie līdzekļi izmantojami zivju krājumu aizsardzības un ataudzēšanas pasākumiem, kā arī šo biedrību makšķernieku bāzu organizēšanai un iekārtošanai.

5. Aizliegts:

5.1. novadīt ūdenstilpēs vai to krastos neattīrītus un kaitīgus notekūdeņus, kā arī citus zivīm kaitīgus atkritumus un vielas, mazgāt mehāniskos transporta līdzekļus tuvāk par 10 m no ūdens malas;

5.2. pārvietot bez iepriekšējas dezinfekcijas zvejas rīkus, peldošos transportlīdzekļus vai citu zivsaimniecības inventāru no ūdenstilpēm, kurās atklāti parazītisko vai infekcijas slimību perēkļi, uz citām ūdenstilpēm;

5.3. atrasties ar zvejas rīkiem zvejas aizlieguma vietas un aizlieguma laikā, kā arī ar aizliegtiem zvejas rīkiem un ar svaigām zivīm;

5.4. bojāt pie ūdenstilpēm vai ūdenstilpēs izvietotas zivju aizsardzības zīmes, paziņojumus, izkārtnes, zivsaimnieciskās būves, ierīces, apzīmētos sprostus un izliktos zvejas rīkus;

5.5. bez zivju aizsardzības un veterināro iestāžu atļaujas aklimatizēt un ieaudzēt jaunu sugu zivis, ūdens dzīvniekus un augus, kā arī pārvietot zivis vai augus no vienas ūdenstilpes otrā;

5.6. bez saskaņošanas ar zivju aizsardzības iestādēm savākt vai dedzināt meldrus, niedres un citus ūdens augus;

5.7. bez zivju aizsardzības iestāžu atļaujas veikt ūdenstilpēs vai to krastos darbus, kas izmaina ūdenstilpju dabiskos apstākļus;

5.8. bez ūdens lietotāju atļaujas iegūt odu kāpurus un citus ūdens bezmugurkaulniekus;

5.9. motorizētajiem peldošajiem transportlīdzekļiem pārvietoties ūdenstilpēs (ūdenstilpju iecirkņos) zivju nārsta aizsardzības pavasara un rudens divmēnešu periodos. Aizliegto ūdenstilpju (ūdenstilpju iecirkņu) saraksts un aizlieguma termiņi nosakāmi ar rajonu un pilsētu (republikas pakļautības pilsētu) Tautas deputātu padomju izpildkomiteju lēmumiem pēc zivju aizsardzības iestāžu ieteikuma.

Peldošo transportlīdzekļu kategorijas, uz kuriem nav attiecināms šis aizliegums, nosaka rajonu un pilsētu (republikas pakļautības pilsētu) Tautas deputātu padomju izpildkomitejas, kuras pieņēmušas lēmumu par aizliegumu;

5.10. braukt ar autotransportu pa ledu ārpus vispārējās lietošanas ziemas ceļiem (izņemot zivsaimniecības organizāciju, milicijas un zivju aizsardzības iestāžu transportlīdzekļus);

5.11. atrasties apzīmētajā izlikto zvejas rīku zonā;

5.12. izņemt no ūdens atrastos rūpnieciskos zvejas rīkus;

5.13. sapārot divus makšķerkātus vai lietot auklas zivju makšķerēšanai no pretējiem krastiem;

5.14. pilsoņiem aizliegts pārdot nozvejotās zivis un vēžus;

5.15. bez zivju aizsardzības iestāžu atļaujas lietot tādus zvejas rīkus un paņēmienus, kādi nav paredzēti šajos noteikumos.

6. Zivju aizsardzības iestādēm ir tiesības:

6.1. pēc saskaņošanas ar zinātniskajām organizācijām pārcelt par 10 dienām agrāk vai vēlāk noteikto zvejas aizlieguma termiņu atkarībā no hidrometeoroloģiskā režīma, tomēr nemainot kopējo aizlieguma perioda ilgumu. Šo noteikumu nosacītajā aizlieguma periodā ieskaitāma aizlieguma pirmā un pēdējā diena;

6.2. pēc saskaņošanas ar zinātniskajām organizācijām noteikt uz laiku papildu aizliegumu makšķerēšanā, zvejas rīku un paņēmienu pielietošanā zivju mazuļu koncentrēšanās, zivju nārsta un ziemošanas vietās;

6.3. pēc saskaņošanas ar zinātniskajām organizācijām izveidot liegumus uz laiku;

6.4. pēc saskaņošanas ar ūdenstilpju lietotājiem atļaut visās ūdenstilpēs jebkurā laikā un ar jebkuriem zvejas rīkiem zivju zveju zinātniskās pētniecības nolūkam, zivju ataudzēšanai, zivju aklimatizācijai, ieaudzēšanai un kontrolzveju;

6.5. atļaut makšķernieku biedrībām nevēlamo, mazvērtīgo un lēn-audzīgo sugu zivju zveju ar rūpnieciskajiem zvejas rīkiem. Zvejas rīkus, zvejas vietas un termiņus katrā konkrētā gadījumā nosaka atbilstoši zinātnisko organizāciju ieteikumiem;

6.6. atļaut izņēmuma veidā pēc saskaņošanas ar zinātniskajām organizācijām sporta zveju vietās,. kurās aizliegta rūpnieciskā zveja vai amatieru zveja, kā arī aizlieguma laikā ar ierobežotu zvejas rīku skaitu;

6.7. noteiktā kārtībā sagatavot priekšlikumus Latvijas PSR Ministru Padomei par ūdenstilpju vai to iecirkņu nodošanu, kuros sporta un amatieru zveju organizē Latvijas PSR Mednieku un makšķernieku biedrība, kā arī citu sporta biedrību un organizāciju makšķernieku sekcijas, un noslēgt ar šīm biedrībām līgumus par ūdenstilpju nodošanu un izmantošanu zivsaimniecībā, kā arī par darbu kultivēto zivsaimniecību organizēšanā;

6.8. veikt pasākumus, lai novērstu zivju slāpšanu, un nepieciešamības gadījumos atļaut Latvijas PSR Mednieku un makšķernieku biedrībai, kā arī citu sporta biedrību un organizāciju makšķernieku sekcijām tām piešķirtajās ūdenstilpēs vai arī rūpnieciskajai zvejai neizmantojamās ūdenstilpēs zivju zveju kā ar amatieru zvejas, tā arī ar rūpnieciskajiem zvejas rīkiem, ja iegūtās zivis tiks realizētas tirdzniecības tīklā un iegūtie līdzekli izmantoti zivju krājumu ataudzēšanai;

6.9. bez šķēršļiem apmeklēt ūdenstilpes, kas nodotas makšķernieku biedrībām, hidrotehniskās būves neatkarīgi no to pakļautības, rezervātus, liegumus, kā arī uzņēmumus, kuri novada notekūdeņus un ražošanas atkritumus zivsaimnieciskajās ūdenstilpēs;

6.10. pārbaudīt zvejas rīkus un paņēmienus, kā arī noķertās zivis to ieguves vietās, laivu piestātnēs, laivās un krastā;

6.11. veikt pasākumus, lai ierobežotu kuģu un motorlaivu kustības ātrumu kuģu ceļos, kas iet cauri zivju nārsta vai mazuļu masveida koncentrācijas vietām;

6.12. ierobežot vai aizliegt sporta un amatieru zveju ūdenstilpēs, kurās zivsaimnieciskās organizācijas izdara apzivošanu.

7. Latvijas PSR Mednieku un makšķernieku biedrībai, kā arī citu sporta biedrību un organizāciju makšķernieku sekcijām ir tiesības noteiktā kārtībā izmantot ūdenstilpes un to iecirkņus sporta un amatieru zvejas organizēšanai, un šo biedrību un organizāciju pienākums ir:

7.1. veikt darbus, kas nodrošinātu zivju produktivitātes paaugstināšanos ūdenstilpēs, kā arī noteiktā kārtībā izveidot kultivētās zivsaimniecības;

7.2. aizsargāt zivju krājumus un nepieļaut, ka piešķirtajās ūdenstilpēs vai to iecirkņos, kā arī citās zvejas vietās tiktu pārkāpts «Nolikums par zivju krājumu aizsardzību PSRS ūdenstilpēs» un šie noteikumi;

7.3. pēc saskaņošanas ar zivju aizsardzības iestādēm par saviem līdzekļiem veikt zivju audzēšanas un meliorācijas darbus un uzturēt pienācīgā sanitārā stāvoklī piešķirtās ūdenstilpes un to piekrastes iecirkņus;

7.4. organizēt biedrību biedriem sporta un amatieru zvejas noteikumu apmācību un zināšanu pārbaudi.

8. Latvijas PSR Mednieku un makšķernieku biedrībai, kā arī citu sporta biedrību un organizāciju makšķernieku sekcijām atsevišķos gadījumos ir tiesības pēc saskaņošanas ar zivju aizsardzības iestādēm samazināt viena makšķernieka noķerto zivju diennakts normu un ierobežot makšķernieku skaitu ūdenstilpēs, kas piešķirtas sporta un amatieru zvejas organizēšanai, kā arī kultivētajās zivsaimniecībās.

9. Biedrības, kas apvieno makšķerniekus amatierus, nodrošina ar zivju aizsardzības iestādēm saskaņoto zivju krājumu aizsardzības un ataudzēšanas pasākumu izpildi, veic stingru uzskaiti un katru gadu (līdz 5. aprīlim) iesniedz zivju aizsardzības iestādēm informāciju par to, kā makšķernieki apmeklējuši ūdenstilpes vai to iecirkņus, par noķerto zivju skaitu un sugām, kā arī par veikto darbu zivju krājumu aizsardzība un ataudzēšanā.

II. Zvejas vietas, termiņi, paņēmieni un rīki

10. Amatieru zveja pilsoņiem, kuri ir Latvijas PSR Mednieku un makšķernieku biedrības biedri, kā arī citu sporta biedrību un organizāciju makšķernieku sekciju biedri un kuriem ir līdzi spēkā esoša biedra karte, atļauta ar šādiem zvejas rīkiem:

10.1. ar vasaras vai ziemas pludiņa makšķerēm, kurām katrai ir ne vairāk kā divi āķi;

10.2. ar ziemas makšķerēm, kurām katrai ir ne vairāk kā divas auzi-ņas (mormiškas) vai divi ziemas žibuļi (bļitkas);

10.3. ar gruntsmakšķerēm, kurām katrai ir ne vairāk kā divi āķi;

10.4. ar mušiņmakšķeri;

10.5. ar spiningu;

10.6. ar velci vai spiningu, kuru lieto kā velci, no airu laivas bez buras;

10.7. ar peldošām ūdām, kurām katrai ir viens āķis;

10.8. vienlaicīgi lietot divus viena vai dažādu veidu zvejas rīkus.

11. Zivju zemūdens medības, lietojot harpūnas un harpūnšautenes, atļautas bez akvalangu vai citu autonomu elpošanas aparātu lietošanas, ievērojot «Nolikumu par zemūdens sporta šaušanu (medībām) Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā», ūdenstilpēs (iecirkņos), ko speciāli šim mērķim piešķīrušas zivju aizsardzības iestādes pēc Latvijas PSR Brīvprātīgās armijas, aviācijas un flotes veicināšanas biedrības Centrālās komitejas tehniskā sporta kluba lūguma.

12. Pilsoņiem, kas nav to biedrību biedri, kuras apvieno makšķerniekus amatierus, atļauta amatieru zveja (no krasta vai no ledus) ar šādiem zvejas rīkiem:

12.1. ar vienu vasaras vai ziemas pludiņa makšķeri, kurām katrai ir ne vairāk kā divi āķi;

12.2. ar vienu ziemas makšķeri, kurai ir viena auziņa (mormiška) vai žibulis (bļitka).

13. Viena makšķernieka kopējais noķerto zivju svars diennaktī nedrīkst pārsniegt:

13.1. pilsoņiem, kuri ir makšķerniekus amatierus apvienojošo brīvprātīgo sporta biedrību biedri, - piecus kilogramus;

13.2. pilsoņiem, kuri nav makšķerniekus amatierus apvienojošo brīvprātīgo sporta biedrību biedri, - trīs kilogramus.

Nav pārsniegta zvejas norma, ja loma svars, neieskaitot pēdējās noķertās zivs svaru, ir mazāks par noteikto robežu. No ūdenstilpes aizvedamo zivju daudzums nedrīkst pārsniegt diennakts nozvejas normu neatkarīgi no laika, kāds pavadīts pie ūdenstilpes. Pie tam normā neieskaita tādu sugu zivis kā ķīsis, vīķe, sperliņš, grundulis, asaris.

14. Auziņai un ziemas žibulim var būt āķis, kura attālums starp smaili un kātiņu nav lielāks kā 15 mm, ja ir vienžubura āķis, un nav lielāks kā 7 mm, ja ir divžuburu āķis.

15. Pilsoņiem atļauts zvejot ēsmai mazvērtīgu sugu zivis (grundulis, ķīsis, vīķe, sperliņš, asaris) ar mailīšu tīklu, kura izmērs nepārsniedz 1,5X1 m un tīkla acs nav lielāka par 5 milimetriem.

16. Vēžotājiem amatieriem ķert vēžus atļauts atsevišķā lietošanā nodotajās ūdenstilpēs ar šo ūdenstilpju lietotāju atļaujām no 15. jūlija līdz 15. septembrim. Ūdenstilpju lietotājiem ir tiesības izsniegt atļaujas tikai pēc saskaņošanas ar PSRS Zivsaimniecības ministrijas Baltijas baseina zivju aizsardzības, zivju krājumu papildināšanas un zvejniecības regulēšanas pārvaldi.

Viens cilvēks drīkst izmantot piecus krītiņus un vienā izbraukumā noķert ne vairāk kā 50 vēžu. Aizliegts ķert vēžus, kas mazāki par 10 cm (no acu līnijas līdz astes plāksnīšu galam), vēžu mātītes, kurām ir ikri, un vēžus, tos izvelkot vai izdzenot no alām, kā arī lietojot ēsmu, kas izgatavota ar ārstnieciskiem zāļu un ķīmiskiem preparātiem.

17. Makšķerniekiem amatieriem aizliegts zvejot:

17.1. visu gadu - lašus, nēģus, ripusus, taimiņus;

17.2. no ledus kušanas līdz 30. aprīlim - līdakas;

17.3. no 1. oktobra līdz 5. decembrim - sīgas, repšus, strauta foreles;

17.4. vimbas - vairāk par 5 zivīm;

17.5. foreles - vairāk par 5 zivīm, bet lučus - vairāk par 20 zivīm.

18. Aizliegts ķert zivis, kuru izmērs ir mazāks nekā:

18.1. forelei (strauta) - 25 cm;

18.2. ālatai - 27 cm;

18.3. līdakai, zandartam, samam, zutim - 40 cm;

18.4. vimbai, ālantam, sīgai, līnim - 26 cm;

18.5. sazānam, karpai - 30 cm.

Zivs lieluma noteikšanai mēra attālumu no purna gala līdz astes spuras staru pamatnei.

Ja noķerta zivs, kuras izmērs ir mazāks par noteikto vai kuru zvejot aizliegts, tā dzīva jāatlaiž atpakaļ ūdenstilpē.

No 16. aprīļa līdz 20. jūnijam amatieru zveja atļauta no krasta tikai ar vienu makšķeri, kurai viens āķis, un no 1. maija - ar spiningu. Šis aizliegums nav spēkā Rīgas jūras līcī un Baltijas jūrā.

No 16. aprīļa atļauta makšķerēšana ūdenstilpēs, kas nodotas sporta biedrībām vai atsevišķām organizācijām amatieru zvejai, kā arī kultivēto zivsaimniecību organizēšanai, no laivām ar vienu pludiņa makšķeri, kurai ir viens āķis, bet no 1. maija - ar spiningu, ar atļaujām (ceļazīmēm), ko izsniedz attiecīgās biedrības vai organizācijas.

19. Visu gadu zveja aizliegta:

19.1. ar zīmēm apzīmētās apsargājamo tiltu aizliegtajās zonās;

19.2. slūžu lejasbjefā, 200 m attālumā no tām;

19.3. pie aizsprostiem, 200 m attālumā, kā arī augšbjefā un lejas-bjefā (izņemot Daugavas HES kaskādes aizsprostus);

19.4. zivsaimniecisko melioratīvo sistēmu maģistrālos pievadkanālos un nozarojumos, kā arī slūžu kanālos;

19.5. 200 m attālumā uz abām pusēm no tiltiem, kas norādīti šo noteikumu 20. punktā.

20. Tiltu saraksts, pie kuriem amatieru zvejai noteikta 200 metru aizliegtā zona:

20.1. pār Toseli uz Liepājas-Klaipēdas šosejas no 16. aprīļa līdz 20. jūnijam;

20.2. pār Mūsu un Mēmeli Bauskā;

20.3. pār Aivieksti pie Pļaviņām, pie apdzīvotajām vietām Ļaudona, Mūrnieki, Meirāni un pie pilsētciemata Lubāna;

20.4. pār Daugavu Jēkabpilī un pār Sakas upi pilsētciemata Pāvilostā;

20.5. pār Gauju apdzīvotajā vietā Gaujiena;

20.6. pār Pededzi uz Rēzeknes-Gulbenes šosejas;

20.7. pār Kūju uz Ļaudonas-Lubānas šosejas;

20.8. pār Ogri pilsētciematā Ērgļi;

20.9. pār Salacu pilsētciematā Salacgrīva, apdzīvotajā vietā Vecate un Mazsalacā;

20.10. pār Rēzeknes upi uz Ideņu-Kvapāņu ceļa, apdzīvotajā vietā Rikava;

20.11. pār Maltas upi Viļānos;

20.12. pār Balvu ezera un Pērkoņu ezera caurteci Balvos;

20.13. pār Lielā Ludzas ezera un Mazā Ludzas ezera caurteci;

20.14. pār Istras ezera un Dziļezera caurteci apdzīvotajā vietā Isnauda.

21. Daugavas baseinā zveja aizliegta:

21.1. visu gadu Daugavā:

21.1.1. 1000 m uz abām pusēm no grīvas, augšup pa straumi no grīvas līdz Mīlgrāvja kanālam (robeža ir upi šķērsojošā augstsprieguma līnija) un 3000 m jūras līcī;

21.1.2. caurtecē Buļļupē no grīvas līdz Bolderājas tiltam;

21.1.3. no Rīgas HES aizsprosta 8000 m lejup (izņemot Sauso Daugavu) un 1000 m augšup pa straumi;

21.1.4. no Ķeguma HES aizsprosta 2500 m un no Pļaviņu HES aizsprosta 1000 m lejup pa straumi un 1000 m augšup pa straumi;

21.2. visu gadu Ogrē no grīvas augšup līdz autoceļa tiltam Ogres pilsētā un no kartonāžas fabrikas aizsprosta (50 m lejpus aizsprosta) līdz Lobes upes grīvai;

21.3. no 1. aprīļa līdz 20. jūnijam Hapaka grāvī (Rātsupē) un visās caurtecēs no grīvas augšup līdz Bolderājas koksnes kompleksās pārstrādes kombināta aizsprosta tiltam;

21.4. no 16. aprīļa līdz 20. jūnijam Aiviekstē no grīvas līdz Aiviek- stes HES aizsprostam;

21.5. no 1. septembra līdz 5. decembrim Daugavā no grīvas līdz Rīgas HES aizsprostam ar spiningu un velci;

21.6. laikā no upes aizsalšanas līdz ledus kušanai Sausajā Daugava no grīvas 500 m augšup pa straumi.

22. Gaujas baseinā zveja aizliegta:

22.1. visu gadu:

22.1.1. Gaujā 500 m attālumā uz abām pusēm no grīvas, 3000 m juras līcī un 1000 m augšup pa straumi no grīvas, kā arī no Līgatnes upes grīvas līdz Amatas grīvai;

22.1.2. Amatā no grīvas līdz Kārļu zivju audzētavas aizsprostam;

22.1.3. Rauna no grīvas līdz dzirnavu aizsprostam;

22.1.4. Vildogā, Vaivē, Skaļupē, Kumadiņā un Pērļupītē visā upju garuma;

22.1.5. Braslas ūdenskrātuvē;

22.2. no 16. aprīļa līdz 20. jūnijam Gaujā no grīvas līdz Dzirnupes grīvai un iecirknī no Krāčupes grīvas augšup pa straumi līdz dzelzceļa tiltam Strenčos;

22.3. no 1. septembra līdz 5. decembrim Gaujā ar spiningu un velci no grīvas augšup pa straumi līdz Strenču-Smiltenes šosejas tiltam.

23. Lielupes baseinā zveja aizliegta:

23.1. visu gadu Lielupē 500 m attālumā uz abām pusēm no grīvas, 3000 m jūras līcī un 1000 m pa straumi augšup no grīvas, kanālos un

caurtecēs, kas savieno Babītes ezeru ar Lielupi, kā arī Babītes ezera meliorācijas kanālu sistēmā;

23.2. no 1. maija līdz 10. jūnijam Lielupē no apdzīvotās vietas Emburga augšup pa straumi, ieskaitot Mēmeli līdz tekstilkombināta «Saule» aizsprostam un Mūsu līdz šosejas tiltam Bauskā;

23.3. laikā no upes aizsalšanas līdz ledus kušanai Kalnciema kanālā (Džūkstes upe) 200 m attālumā uz abām pusēm no grīvas un pašā kanālā - no grīvas augšup pa straumi līdz šosejas tiltam uz Kalnciema ceļa;

23.4. Svētē 2 km augšup pa straumi no grīvas.

24. Ventas baseinā zveja aizliegta:

24.1. visu gadu Ventā:

24.1.1. Ventspils ostas robežās 300 m uz dienvidrietumiem un aus-trumiem no mola un 3000 m jūrā;

24.1.2. Ventspils ostas rajonā, kā arī 300 m augšup un 1000 m lejup pa straumi no ūdenskrituma Rumba;

24.2. Abavā 200 m lejup pa straumi no ūdenskrituma Abavas rumba;

24.3. no 1. septembra līdz 5. decembrim zveja ar spiningu un velci Ventā no grīvas līdz ūdenskritumam Rumba un Abavā no grīvas līdz ūdenskritumam Abavas rumba;

24.4. no 16. aprīļa līdz 20. jūnijam Ventā no grīvas augšup pa straumi līdz viensētai «Landzes».

25. Salacas baseinā zveja aizliegta:

25.1. visu gadu Šalacā 500 m attālumā uz abām pusēm no grīvas, 3000 m jūras līcī un augšup pa straumi līdz šosejas tiltam pilsētciematā Salacgrīva, kā arī iecirknī no tilta ceļā uz apdzīvoto vietu Pociems līdz aizsprostam pilsētciematā Staicele;

25.2. Jaunupē - visā upes garumā.

26. Ķīšezera - Juglas ezera - Baltezera rajonā zveja aizliegta:

26.1. visu gadu kanāla, kas savieno Ķīšezeru ar Juglas ezeru, iecirknī no Rīgas-Ļeņingradas dzelzceļa tilta līdz slūžām pie Rīgas-Pleskavas šosejas;

26.2. no 16. aprīļa līdz 20. jūnijam kanālu sistēmā, kuri savieno Daugavu ar Ķīšezeru un Ķīšezeru ar Lielo Baltezeru un Mazo Baltezeru;

26.3. no 16. aprīļa līdz 20. jūnijam Ķīšezerā Rīgas TEC līcī, kas piekļaujas Saulesdārzam;

26.4. visu gadu Juglas ezerā no laivām.

27. Citās ūdenstilpēs zveja aizliegta:

27.1. Rīgas jūras līcī un Baltijas jūrā tieši ietekošo upju, izņemot šo noteikumu 19.-25. punktā minēto upju, grīvu rajonos 500 m rādiusā uz abām pusēm no grīvas, augšup pa straumi un jūras līcī (jūrā);

27.2. Liepājas jūras ostas iekšējā līcī, jūras piekrastē pilsētas robežās (iecirknī no Liepāj as bākas 5 km uz dienvidiem un uz ziemeļiem - līdz ieejai Tosmares kanālā), kā arī 2000 m jūrā;

27.3. Rāznas ezerā Dūkstigala, Cornajas un Zosnagala līcī;

27.4. Mērsraga kanālā;

27.5. no 1. septembra līdz 5. decembrim zveja ar spiningu un velci visā Vitrupes, Bārtas, Lielirbes, Užavas un Rojas garumā;

27.6. no 16. aprīļa līdz 20. jūnijam kanālos un caurtecēs, kas savieno ezerus ar upēm, Baltijas jūru un Rīgas jūras līci.

28. Zivkopības padomju saimniecībā «Upesciems» visu gadu zveja aizliegta:

28.1. saimniecības centrālās nodaļas teritorijā starp dīķiem;

28.2. Lielajā Juglā no tās satekas ar Mazo Juglu augšup pa straumi līdz kolhoza «Vidzeme» teritorijai;

28.3. Mazajā Juglā no tās satekas ar Lielo Juglu augšup pa straumi līdz Latvijas PSR Galvenajai enerģētikas un elektrifikācijas ražošanas pārvaldei piederošajām zemēm;

28.4. Krievupē no grīvas augšup pa straumi, ieskaitot Krievupes ūdenskrātuvi.

29. Zivkopības padomju saimniecības «Upesciems» Tukuma nodaļas teritorijā visu gadu zveja aizliegta:

29.1. saimniecības teritorijā starp dīķiem;

29.2. Abavā no Viesātes ietekas augšup pa straumi dīķu izvietojuma garumā (3,2 km);

29.3. Viesātē no tās ietekas Abavā augšup pa straumi, ieskaitot Viesātes ūdenskrātuvi.

30. Visu gadu zivkopības padomju saimniecībā «Nagļi» zveja aizliegta:

30.1. saimniecības teritorijā;

30.2. Īdeņu kanālā no Rēzeknes upes līdz Lubānas ezera austrumu dambim;

30.3. Lubānas ezera zonā, kas piekļaujas dīķiem;

30.4. Rēzeknes upē no grīvas (pie Lubānas ezera) augšup pa straumi līdz tiltam pie apdzīvotās vietas Žogoti;

30.5. Vecās Maltas upē no ietekas Īdeņu kanālā līdz ūdenskrātuvei;

30.6. visā Maltas ūdenskrātuvē;

30.7. Maltas un Rēzeknes upju bagarētajos posmos visā garumā.

31. Zivju audzētavā «Rūja» visu gadu zveja aizliegta:

31.1. zivju audzētavas teritorijā;

31.2. Oļā no grīvas augšup pa straumi līdz saimniecības teritorijas robežai;

31.3. Rūjā no Runas tilta augšup pa straumi līdz Palmutes grīvai.

32. Noteikt, ka izmaiņas šajos noteikumos jautājumā par zvejas vietām, termiņiem, zvejas paņēmieniem un rīkiem (šo noteikumu II sadaļa) izdara Baltijas baseina zivju aizsardzības, zivju krājumu papildināšanas un zvejniecības regulēšanas pārvaldes priekšnieks pēc saskaņošanas ar Latvijas PSR Ministru Padomi.

III. Atbildība par zvejas noteikumu neievērošanu

33. Pilsoņiem, kuri nodarbojas ar sporta un amatieru zveju, jāzina un stingri jāievēro spēkā esošie zvejas noteikumi. Zvejas noteikumu nezināšana neatbrīvo no atbildības par to neievērošanu.

34. Personām, kuras uzrauga šo noteikumu ievērošanu, ir tiesības pārbaudīt dokumentus par zvejas tiesībām un, ja nepieciešams, pieprasīt kādu citu dokumentu, kas apliecina personību. Ja nav iespējams noskaidrot pārkāpēja personību uz vietas, viņu nogādā tuvākajā ciema padomē, milicijas nodaļā vai zivju aizsardzības inspekcijā.

35. Zivis, kas noķertas, pārkāpjot šos noteikumus, neatkarīgi no tā, kur tās atrastas, zivju aizsardzības iestādes atņem un nodod tirdzniecības organizācijām vai zivju pieņemšanas punktiem pēc spēkā esošajām pieņemšanas cenām.

36. Saskaņā ar Nolikumu par zivju bagātību aizsardzību un zvejas regulēšanu PSRS ūdeņos, kas apstiprināts ar PSRS Ministru Padomes 1958. gada 15. septembra lēmumu Nr. 1045, šo noteikumu pārkāpējiem var atņemt pie viņiem esošos zvejas rīkus, peldošos un citus transportlīdzekļus, kuri uzglabājami zivju aizsardzības vai makšķernieku biedrības bāzēs, līdz kamēr administratīvā vai tiesas kārtībā tiek izlemts jautājums par pārkāpēja atbildību.

37. Saskaņā ar PSRS Augstākās Padomes Prezidija 1964. gada 27.. marta dekrētu «Par administratīvās atbildības pastiprināšanu par PSRS ūdensbaseinos spēkā esošo zvejniecības noteikumu un zivju krājumu aizsardzības noteikumu pārkāpšanu» personām, kas nav ievērojušas Noteikumus sporta un amatieru zvejai Latvijas PSR ūdenstilpēs, administratīvā kārtā uzliekams naudas sods šādā apmērā:

pilsoņiem - līdz 10 rubļiem un amatpersonām - līdz 50 rubļiem, bet par rupju pārkāpumu, ja pēc likuma nav jāsauc pie kriminālatbildības, pilsoņiem - līdz 50 rubļiem un amatpersonām - līdz 100 rubļiem. Zaudējumus, ko radījusi vērtīgo sugu zivju nelikumīga zveja, pārkāpējs kompensē atbilstoši noteiktajām taksēm.

38. Naudas sodus uzliek:

38.1. zivju aizsardzības, zivju krājumu papildināšanas un zvejniecības regulēšanas baseinu pārvalžu daļu priekšnieki, zivju aizsardzības iestāžu vecākie un rajonu inspektori: pilsoņiem - līdz 25 rubļiem un amatpersonām - līdz 50 rubļiem;

38.2. PSRS Zivsaimniecības ministrijas Galvenās zivju aizsardzības, zivju krājumu papildināšanas un zvejniecības regulēšanas pārvaldes priekšnieks un viņa vietnieki, zivju aizsardzības, zivju krājumu papildināšanas un zvejniecības regulēšanas baseinu pārvalžu priekšnieki un viņu vietnieki: pilsoņiem - līdz 50 rubļiem un amatpersonām - līdz 100 rubļiem.

39. Naudas sodus par Noteikumu sporta un amatieru zvejai Latvijas PSR ūdenstilpēs pārkāpumiem uzliek zivju aizsardzības iestādes tādā kārtībā, kādu nosaka Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija 1961. gada 23. decembra dekrēts «Par administratīvā kārtā uzliekamo naudas sodu piemērošanas tālāku ierobežošanu».

Ja nepieciešams, materiāli par pārkāpējiem nosūtāmi prokuratūras vai iekšlietu iestādēm, lai vainīgās personas sauktu pie kriminālatbildības.