Ruduļu cope angļu manierē.

Apvienodams interesanto ar lietderīgo, kādreiz lasīju un centos tulkot rakstīņus par copi no ārzemju žurnāliem. Nejauši atradu šo 1996. gada rakstiņu no kāda angļu žurnāla par lielo ruduļu copi.

Šīs sezonas sākumā Matt Hayes atjaunoja savus centienus labot Lielbritānijas rekordu un viņam gandrīz izdevās sasniegt mērķi, pateicoties diviem lomiem, pēdējais no kuriem varētu būt varenākais ruduļu loms makšķerēšanas sporta vēsturē. Lūk, kā tas bija.

Ruddy fantastic

Manā izpratnē rudulis ir viskrāšņākā un iespaidīgākā no zivīm, ko amatieris var izmakšķerēt mūsu (Lielbritānijas) ūdeņos. To retums 90-tajos, skumji teikt, ir proporcionāls to pievilcībai, un mani centieni pārspēt Britānijas rekordu, šķiet, nav sevišķi laikā.

Arvien vairāk fermu dīķu, grants karjeru un ezeru apdzīvo „jaukās” karpas,- tāds ir mantojums, ar kuru mums būs jāsamierinās vēl ilgi pēc tam, kad karpu bums pāries. Pilni ūdeņi ar izsalkušām karpām ir izjaukuši līdzsvaru, kurš nevar tikt viegli atjaunots. Karpas plaukst un zeļ uz tādu Britānijas zivju, kā līnis, plaudis, rauda un, protams, rudulis rēķina.

Ūdenstilpne

Ir diezgan maz labu ruduļu ūdeņu, un tie atrodas tālu viens no otra. Man ļoti paveicās, jo uzgāju lielu, „nobriedušu” māla karjeru ar kristāldzidru ūdeni un biezām ūdenszāļu audzēm, kuras sekmē lielu zivju izaugšanu. Uzdevumu sarežģīja vairāk nekā 12 ha plašais ūdens klajums. Lielu ruduļu atrašanas problēmu šajā plašumā pastiprināja tas, ka ezers piedevām izrādījās pietiekami dziļš, vidēji 5 līdz 6 m, dziļākajās vietās līdz 7,5 m.

Makšķerēšana šeit ir visai sarežģīta, pareizāk sakot, nav vienkārši noteikt ruduļu uzturēšanās vietu. Pēc pieredzes zinu, ka, ja reiz esi atradis ruduļus, noķert tos ir samērā vienkārši. Panākuma atslēga ir to uzturēšanās vietas noteikšana, vai arī prasme pievilināt tos, pielietojot speciālu piebarošanas taktiku.

Piebarošana

Visiedarbīgākā iebarošanas tehnika ir ēsmas pludināšana ar vēja palīdzību. Vēlams, lai ēsmas kustības virziens šķērsotu ruduļu pārvietošanās ceļus. Ruduļi manā māla karjerā ir izteikti vientuļnieki, un reti atrodas atrast vietu, kurā tie pulcētos vairāk nekā uz stundu vai divām, laiku pa laikam apvienojoties grupās, kuras saglabājas tik ilgi, līdz mainās laika apstākļi. Jebkuru temperatūras vai vēja virziena izmaiņu rezultātā bars izjūk. Makšķerēšanas vietu es parasti izvēlos tā, lai vējš pūstu man tieši no mugurpuses. Vēja stiprums un virziens ir ļoti svarīgi. Aukstās, apmākušās dienās, kad vējš ir ļoti spēcīgs, ruduļi vienkārši ignorē ēsmu, kura peld ūdens virspusē. Karstās bezvēja dienās zivju aktivitāte ūdens virspusē izpaužas tikai saullēkta un saulrieta laikā. Patīkami saulaina diena, kad ūdens virspusē ņirb sīki vilnīši, būtu ideāla makšķerēšanai. Tieši šādos laika apstākļos Jūs varat satikt mani, steidzamies uz ezeru ar saridātu makšķeri, trīs vai četrām pintēm mušu kūniņu un pāris pintēm mušu kāpuru. Mana pieredze liecina, ka makšķerēt trīs stundas pareizos laika apstākļos ir vienlīdzīgi trīs-četru dienu zvejai nepiemērotos.

Vējam pūšot pāri manai kapucei, es sāku mest nelielas porcijas peldošu kūniņu ezerā. Intervāliem starp porcijām jābūt aptuveni vienādiem, jo svarīgi ir radīt nepārtrauktu ēsmas plūsmu, kura var stiepties, teiksim, simts jardus ezerā. Piebarošana var ievilkties stundām ilgi, jo es parasti necenšos, ieraugot ruduļus parādamies iebarojamajā vietā, nekavējoties uzsākt makšķerēšanu. Bieži vien es veltu četras vai pat piecas stundas iebarošanai pirms izdaru pirmo iemetienu. Pa šo laiku dažreiz pagūstu pārbaudīt divas vai trīs vietas.

Atalgojums

Pirmā lielo ruduļu parādīšanās netālu no makšķerēšanas vietas ir viens no visaizraujošākajiem skatiem visā copē. Ja tu zini, ka grasies noķert šīs zivis, kuru svars varētu būt pat divas mārciņas un vairāk, ir grūti saglabāt aukstasinību. Pirmā pazīme parasti ir ūdens virpulītis, kura rašanos pavada raksturīga skaņa, patālu, vismaz simts jardus ezerā. Tam drīz vien seko cits, vēl cits, līdz trakojošie virpuļi, kuros pazūd visas kūniņas, virzās arvien tuvāk un tuvāk tavam „tirgus placim”.

Iemetiens ir jāizdara tikai tad, kad ruduļi ir pietiekami tuvu. Tiem pietuvojoties, bara azarts sasniedz kulmināciju un iebarošanai tagad var mest pa pussaujai kūniņu. Mēģinot noķert zivis, kuras ir par tālu, mēs riskējam pārtraukt barības plūsmu. Līdz ar to ruduļi var zaudēt virzienu un ir iespējams tos pazaudēt. Ir jāturpina barošana, līdz ir iespējams viegli pārmest pludiņu pāri baram un pēc tam ievilkt tajā.

Parasti cope notiek acumirklī. Pludiņš mazliet sašūpojas, iegrimst un pazūd. Sekojot šim scenārijam, ir iespējams noķert divas vai trīs zivis, pirms bars dodas prom un kļūst neaizsniedzams. Dažreiz izdodas noturēt baru uz piecpadsmit minūtēm, vienreiz šādā veidā es noķēru piecas zivis, kuru svars pārsniedza divas mārciņas.

Pirmajā ruduļu lomā, kuru es guvu, precīzi sekojot šai taktikai, sezonas atklāšanas pirmajā dienā (16. Jūnijā), bija zivis, kuras svēra attiecīgi 1070 g un 1635 g.

Rīki

Viena makšķere ar spoli ir viss, kas vajadzīgs lielo ruduļu ķeršanai karjerā. Divas makšķeres tikai apgrūtina makšķerēšanu un padara piekļūšanu zivīm vēl sarežģītāku. Cope, kad tā sākas, ir tik dinamiska, ka ķert ar diviem kātiem tik un tā nav iespējams.