Zandartu cope
Zandarts ir viena no visgaršīgākajām zivīm, kādas sastopamas Juglas ezerā, bet man vēl vairāk patīk tā medības, cīņa ar spēcīgu zivi un iespēja padalīties ar štruntīgām, bet patiesām bildēm " Copes Lietu" forumā.
Diemžēl labiem lomiem ir arī savas ēnas puses - cilvēku alkatība un skaudība. Daudziem makšķerniekiem gribas tikt pie Lielās Zivs "jau šovakar", tāpēc tiek vagoti ezera klaidi ar motorlaivām, izspiegoti veiksmīgākie makšķernieki, brīvdienās nekaunīgi jau no pusdienlaika aizņemot tās copes vietas, kurās iepriekšējā reizē kāds cits makšķernieks izvilcis pat zemmēra zandartiņus vai asarus.
Tas ir bezjēdzīgi.
Man ir apnicis, ka neprasmīgi iesācēji vai vienkārši idioti izbojā man copi, tāpēc uzrakstīšu pāris ieteikumus - gribat zivi, dabūsiet paši to izvilkt. Ne šoreiz, tad nākamreiz. Un neceriet uz aktīvu copi, Juglas ezerā zandartu ir maz. Apskatīšu tikai makšķerēšanu ar dzīvo ēsmas zivtiņu, citādā veidā zandartus neprotu noķert.
Vieta pati par sevi nenozīmē neko. Tieši tāds pats dibena reljefs ir arī 50 un 100 metrus tālāk.
Esmu ievērojis, ka zandartiem patīk dziļums un brīvība. Plašums. Tomēr sēdēt 10 metru dziļumā ir bezjēdzīgi - zandarta sānu līnija un milzīgās, stiklainās acis zivij kalpo ne tikai sīko zivtiņu medībām.
Copes vietas izvēlē galvenā nozīme ir dziļuma maiņai. To var noteikt pēc ūdensrožu lapām, jo ūdensrozes Juglas ezerā aug līdz 2-3 m dziļumam.
Otrs būtiskākais faktors - vēja virziens. Ūdens temperatūra dzelmē ir zemāka kā seklumā, līdz ar to zandarts labāk jūtas aukstākā ūdenī. Jānostājas tā, lai vējš pūstu no mugurpuses vai no sāniem, aiznesot silto ūdens slāni prom un no dzelmes paceltos aukstāka ūdens slānis.
Trešais faktors - izvēlētā copes sektora orientācija pēc debespusēm. Ja ir saulains vakars, laivas - cilvēka - makšķerkātu ēnas pirmšķirīgi atbaida zandartus, ja makšķernieks metīs ēsmu austrumu virzienā.
Un visbeidzot - cienot citus makšķerniekus, nelien tiem tuvāk par 100 metriem. Zandarts ir tramīgs klaidonis, pat skaļa atbildēšana uz mobilā telefona zvanu var attālināt ilgi gaidīto copes momentu par kādu pusstundu, ja vēl pievakarē uzrodas kāds alternatīvi apdāvināts indivīds ar pļercekli, tad dusmas ir briesmīgas.
Reiz ieņemto vietu visa vakara laikā mainīt nav jēgas - ja nu vienīgi tādā gadījumā, ja krasi mainās vējš. Tuvojoties noskatītajai vietai, jābrauc pa ūdensrozēm, nevis pa taisno pāri copes vietai.
Iekārtojies uz ilgu, garlaicīgu sēdēšanu - visu lieko noliec aiz muguras, klusiņām nolaid enkuru vai piesienies pie zālēm, ēsmas zivtiņu spaini piepildi ar ūdeni un noliec starp kājām. Izmēri dziļumu. Zandarts uzturas tuvu gruntij, tāpēc zivtiņai jāpeld 20-30 cm attālumā no gultnes. Ja zandartus makšķerēsi ar divām makšķerēm, saķer 6 vīķes un divas no tām liec uz āķiem. Atsvariņu noregulē ap metru no ēsmas zivtiņas. Viss - sēdi, gaidi. Vai vēl labāk - atgulies, lai nerēgotos kā tornis.
Zandarts nav haizivs, trosīti nevajag - paņems līdaka, nu ij dievs ar viņu. 0,25 mm resna aukla pilnīgi pietiks, lai izceltu pat 4 kg smagu zandartu. Āķi nevajag lielu - liec tādu, kādu parasti lieto brekšiem, vienžubura 8.numuru. Pludiņa svars - 4 grami.
Šad tad gadās, ka ir skaista cope, bet pēc ~20 sekundēm piecērtot, āķis ir pliks. Tie ir sīkie zemmēra zandartiņi vai nelielas līdaciņas - nelamājies, bet priecājies, ka nevajadzēja krāmēties ar sīkumiem.
Ēsmas zivtiņas mainu ik pēc 20 minūtēm, stīvi līķi zandartiem nešķiet pievilcīgi. Ēsmas zivtiņas jāķer regulāri, bet spainī nevajag turēt vairāk par desmit - nobeigsies viena, arī pārējās ilgi neizdzīvos. Ūdens jāmaina atkarībā no gaisa temperatūras, ik pa 1-2 stundām. Ļoti svarīgi zivtiņu pareizi uzspraust uz āķa - tā, lai tā pati nespētu atbrīvoties, bet būtu dzīva arī pēc 20 minūtēm. Man labākā metode šķiet tāda: āķi saudzīgi iedur apakšžokļa sānos un izver caur nāsi augšžoklī - tādējādi zivtiņa var brīvi virināt muti un elpot.
Tomēr šādai metodei ir arī trūkums - gadās tik žirgtas zivtiņas, ka, izceļot sistēmu no ūdens, jāvelta laiks "kāpostu" atmudžināšanai. Katra zivtiņa tiek izmantota tikai vienu reizi - pusdzīva tā tiek palaista brīvībā.
Un tagad - galvenais iemesls, kāpēc man ķeras pieklājīgi zandarti, bet citiem - ne.
Es zandartus iebaroju. Ar ko? Pats padomā - beigtas zivtiņas tos atbaida, sliekas vai naktstārpi nestrādās ilgi, maize arī nederēs, drīzāk gan pievilinās visuresošās kaijas...
Tātad - zandarti jāpievilina ar dzīvām zivtiņām. Vēlams, pāris simtiem dzīvu zivtiņu. To izdarīt var pavisam vienkārši. Paskaties pēdējo manu ievietoto bildi - tajā blakus tikko izvilktam zandartam ir sarkans ievārījuma spainītis ar vāku, kas tā saturu sargā no mitruma. Izdomāsi, kas ir spainītī un kāpēc jāsargā no mitruma - mīkla būs atminēta un arī Tev būs skaisti lomi.
Ne asakas!
8nr āķītis?. Nu nu. :)
1.numura āķis? Good luck, have fun! :D
Ne pirmo nr, bet nu 8nr ir biku pārspīlēts. :) Manā skatijumā 8nr der asariem uz dzīvo ne zandartiem. :)
Es lieku 1.nr āķi un pat 1/0, bet arī ēsmas zivtiņas reti lieku mazās vīķes :) Par lomiem nesūdzos :)
Pamēģini, es priecāšos, ja Tu piedzīvosi patīkamu pārsteigumu. Mazs āķis zivs vēderā ieķeras tikpat labi kā liels un zandarts ņem daudz drošāk.
Nepiekrītu! Smukam zandartam mazs āķis, ja maile nav norīta, neiecirtīs žoklī. Un tās tukšās copes pilnīgi droši varētu būt tieši šis iemesls. Mazie zandarti ir daudz neuzmanīgāki un rij visu kas kustās, copes arī viņiem mēdz būt daudz agresīvākas kā lielajiem. Neskaitāmi gadījumi bijuši ka 3kg zandarts copē kā ašuks, vai zemmērs, arī tikko 4.6kg zandarts copēja tieši tāpat. Ar mazu āķi būtu pazaudējis. Nevajag ieslīgt galējībās, bet pie smukas raudas 1; 1/0 izmēra āķis, ar nosacījumu, ka tas nav resnais karpinieks, bet gan kvalitatīvs, ass, japānis ir tas kas vajadzīgs, tā mana pieredze, un mēģināts ir vairāk nekā daudz kas...
Uz raudiņas vēl zandartu neesmu dabūjis, tikai līdakas.
Ja āķis ir neliels, zandarts zivtiņu rij nost ar steigu, lai tik citiem netiek, tā nu āķis parasti pēc pusminūtes atrodas dziļi rīklē un zivs gribēdama nevar norauties. Ja nu vienīgi, pārkožot auklu.
Par japāni piekrītu par visiem 141%! :D Tiešām jūs lietojiet tik milzīgus āķus?...
Vakar vakarā man bija 3 smuki mēra zandarti, visi tikai uz rupjām raudām, nevienam āķis nebija rīklē, visiem žokļu rajonā. Vīķes vakar ignorēja pilnīgi. Par āķiem nav iemesla mānīties :) Domāju, ka galvenais ir nevis āķa izmērs, bet gan tas, kā tas ir pieskaņots ēsmas zivij, vīķei, pie kam mazai 1/0 āķis tiešām izceltos, bet tādai raudai uz gramiem 100-150 ir tieši tas kas vajadzīgs, gluži vienkārši lai pats āķis nepazūd uz ēsmas fona.
100-gramīga rauda? Zandartam? Interesanti - līdz šim man nekad uz raudu zandarts nav gadījies, tikai līdakas vai asari.
3 mēra zandarti vienā vakarā man skaitītos laba cope, parasti pa visu vakaru labi, ja 1-2 zivis izdodas piemānīt. Tiesa, "kriminālie izmēri", t.i., zemmēra, gadās reti.
Nū, vecīt! Ko es teicu!? Ķerot dzīvos, rauda 100gr+ jau skaitās baisi-baigi labi un gandrīz jau verņaks skaistam zaņģikam.
Lielajām vel var riskēt un ar asu nazīti viegli iešņāpt mīkstumos svītras pa kurām smaržīgajai sulai tecēt.
Ehh - sadisti makšķernieki!!!
o.
Smukam zandartam patīk arī smuki uzkost. Esmu licis un vilcis arī ar vēl kudiš lielākām, pat ar tādām kuras uz pannas izskatīsies neslikti. Tāpat arī nereti izšauj smuki pliči, bet tieši pliči nevis breksīši. Pamēģini, domāju nenožēlosi.
Prāvas raudas... zandartiem... toč, paprovēšu, man nez kāpēc likās, ka vislabākā ēsma ir vīķes. Par pličiem vispār esmu autā. Izskatās, ka būs vēl kādas piecas makšķeres līdzi jāstiepj, lai visus ieteikumus pārbaudītu. :D :D :D
Paldies. Foršs raksts.
Paldies, es ceru, ka Tev veiksies.
Par to, ka zandarts ir tramīgs, atvaino , bet nepiekrītu galīgi..manuprāt viena no ēdelīgākajām un agresīvākajām zivīm, skrien pakaļ ,un grābj visu..rij ik pēc stundas..jautājums ir tikai vai šodien mute ciet vai vaļā, tad var pasniegt dajebko, bet neņems vai būs viena knakstīšanās..vismaz uz dropshota, cik esmu novērojis..Japiebilst gan, ka tas ir par Daugavu!
Pilnīgi pareizi - Daugava ir ideāla zandartu upe un tajā motorizēti ūdens transporta līdzekļi ir "čumī kvadrātā" - protams, tur zandarti pieraduši pie trača un nebaidās. Nekad neesmu Daugavā makšķerējis, bet, ja tā ir, kā Tu saki, tad varu tikai apskaust.
Ne asakas!
Hei, zandartu medniek!
Arī es piesliešos to viedoklim, ka astotais numurs tomēr būs viens no iemesliem tiem daudzajiem shodiem. Pats esmu nonācis līdz numuram 4ri ar vidēju tievu stiepli un ļoti asu āķi. To parastu duru aiz muguras spuras, netraumējot ne pašu muguras spuras sakni ne pamatasaku. Zius, ja nav samocīta pie iegūšanas, turas pie dzīvības ļoti ilgi.
Copēju šamos jau pasen ezerā, kurā arī nebraukā ar motoriem, tā ka ir ~ nojauta kas un kā. Ja kaulainais ir ņēmienā ta viņam po visas auklas, 100gr pludi un copmaņa skaļā pukāšana laivā. Ja neir, tad arī ir tās tukšās copes vai arī to nav vispār. Pārsvarā tomēr tas vienīgais žuburs ir viņam rīklē, nevis kur mutē vai lūpā.
Mani lomi manāmi uzlabojās, kad sāku bīdīties un netupēt vienā vietā. Ja zaņģiks nenāk pie manīm, tad es eju šamo meklēt. Pasēžu vienā vietā ~ h, mainot copējamo virzienu un attālumu ar regulāru pietīšanu. Pietinu ne vairāk par 1-2m un pēc tam ~ 5-10min. dodu laiku šamam izdomāt ēst vai ne-e. Kad esmu apcopējis perifēriju, atkal pabīdos. Tā aktīvo zivi atrodu ātri un ķerās arī pa dienu. Paprovē!!! Ja domā, ka enkurs baida zivi, tad to laid lejā lēnām.
o.
P.S. Vel, it sevišķi, ja liela un/vai dzīvelīga ēsmas zivtiņa. Lai izvrairītos no pavadiņas sapīšanas, es nogriežu šamām astes spuru (tikai ne līdz mūkstumam). Kustās tās savādāk - tā neadekvātāk, dzīvībai nava bīstami un pavadiņš vienmēr taisns. :)
Lūk! Paldies Tev, ka padalījies ar savām zināšanām - taisni tādēļ arī es ieliku šo rakstu. Mums taču neskauž, ja citi arī tiek pie zivīm un cik copmaņu, tik viedokļu. Patiesība ir kaut kur pa vidu. :D
Taisni tā, āķis parasti ir ierīts vismaz līdz žaunām, reti kad tas ieķeras kaulainajā mutē. Pamēģināšu es arī zivteli spraust pie muguras spuras.
Priekš septembra CL numura uzrakstīju rakstiņu kā, ar ko un kur tos uz dzīvo ķeru Ķīšezerā. Izklausās krasi savādāk kā to dari Tu, bet ja interese tad palasies :)
Labi-labi, pa visiem kopā atkodīsim, kā pie laba loma tikt katru reizi. Galvenais ir pieredzes apmaiņa, tāpēc jau mēs te tusējam un rakstam.
Interesants raksts +5
Paldies, Fedgar, un ne asakas! ;)
Un vel viena lieta. Uztaustīju tieši šogad. Vislaik nedaudz raust;ija doma, ka copējot ar fīderi, taj vietā kur barotava piezemējas koncentrējas liels mazzivju mākonis, kas savukārt pievilina plēsējus. Nereti tur savas medības rīkoja āšuku bari ar savu šmakstināšanu, meženes un kas tur vel.
Tā nu sapirku pašu lētāko/smalkāko barību, un laidu zaņģikos eksperimentā. Kur apstājos tur ielādēju 2-3 apelsīna lieluma barības bumbas un vienu dzīvo/fileju lieku tur virsū, a otru pa perimetru. 80/20 zaņģiku copes ir uz barotās točkas, vo!
Verņaks!!!!
o.
Taisni tā, man sarkanajā spainītī ir pati tā lētākā zivju iebarošanas ēsma, tikai es, skopulis, ieberu sauju sausas barības turpat pie laivas - vīķu saskrien miljons un pašam interesanti skatīties, kā plēsoņas šīs trenkā. Kilograms barības man pietiek visai sezonai. :D
Nu bet kaulaino jau ķer pie gruntes?? Kāda jēga bārstīt sauju pie laivas? Ja nu vienīgi sevis izklaidei. :)
Zandarti rīko kolektīvās medības, tāpat, kā asari - kamēr viens bars pa virsu sadzen vīķes barā, tikmēr pārējie pielavās no dzelmes. Savukārt, ja zandarti redz, ka vīķu bars jau ir sapulcējies uz lielo ēšanu, šie pielavās no apakšas. Nu, man jau vienalga, ka tik zivs un cirks. :D
Vakar gan vīķu baram uzbruka liela līdaka, skats pa rubli. Izleca no ūdens kāda metra augstumā kārtīga līdaku mamma... šovakar braukšu atkal, patīk vērot šādu cirku, pofig par visām zivīm.
Zandartu makšķerēšanai ar ēsmas zivtiņu esmu ziedojis,vismaz,pārdesmit gadus.
Vislabākos panākumus guvu lietojot šādu sistēmu- aukla mono 0,25-0,3(gribat ticat,gribat ne,bet nekāda nozīme tievākam saram)āķis 1.Nr. Tas arī viss-aukla un āķis.Ne pluda,ne svara.Uz āķa caur aci vai "nāsi" sprauž 4-5 mailes.Kārto-mugura, vēderiņš. Kāts apm. 4m Der arī 3m lašenieks.Spole bezinerces. Iemet maiļu pušķi apmēram 10-20 metrus no laivas,spoles lociņš paliek vaļā un gaidi,kad sāks vilkt āra auklu. Domāju ,visefektīvākā tādēļ,jo zandarts ,praktiski,nejūt nekādu pretestību.
Laiva jāenkuro ar diviem enkuriem(priekšā,pakaļā)lai negrozās un pa vējam.Enkuri jānosrpiego.
Tā saldajos 80tajos un 90to sākumā guvu skaistus zandartu lomus. Gadījās arī omulīgi kungi 7-8kg vērtē.
Pēdējos pārdesmit gadus,tikai un vienīgi džigs tradicionālis un džigs ar vobleri.Teiksit tvičoju.Nē.Vairāk velk uz džigu.Šad tad paveicas tikt pie kāda padsmitnieka.
P.S.
Šim pasākumam neder lielas ēsmas zivtiņas,jo tās uzpeld.Tad līdz viegls svars,apmēram,metra attālumā no āķa.
Za ribalku!