Oda šūpiņam nevis Cūkai
Man jau sen ir sajūta, ka pēdējā gada laikā līdaku copes nekronētās princeses statusā Latvijā ir iecelta Cūka (Strike Pro Pig Shad), un tai netiek dots pietiekams pretspars no vietējo meistaru puses. Un, lūk, beidzot esmu sagaidījis mirkli, lai pats šautu pretī.
Nedēļas nogalē bijām Kālā. Izlaižot rīta sesijas aprakstu, kur nepilnas stundas laikā tiku pie 6 līdakām vienā nelielā bļodā uz Rudras (OSP Rudra), kas arī neprasa iepazīstināšanu, pēcpusdienā ielaivojām vienā nelielā pudurī, ap kuru bija sapulcējušies kādi 3 palieli ēsmas zivju bari. Tās kāds ik pa brīdim nekautrējoties dzenāja un bija skaidrs, ka te uz launagu ir savākušās plēsoņas. Kristaps ar savām smukajām mušām pāris zivis jau bija paspējis savaldzināt, bet uz maniem spīdekļiem un auskariem tās nereaģēja. Mainot mānekli pēc mānekļa, nonācu līdz šūpiņam, kurā neplānoti biju ieskatījies un iemīlējies iepriekšējās dienas copes veikala apmeklējumā. Lai arī sākotnēji grasījos maksāt par citu, tomēr pēdējā brīdī pamanīju tieši šo, kura forma izskatījās kā izlocīta ar rokām, nevis sista formā. Jāpiebilst, ka šūpiņus pēdējo divu gadu laikā esmu licis ļoti reti, noķēris kopā vien pāris līdakas uz tiem, jo savos eksperimentos visai veiksmīgi aizrāvos ar vobleriem un lielajām gumijām.
Izlaižot detaļas – 10 līdakas 30-40 minūšu laikā! Ieskaitot jau pirmajā metienā. Tādu mānekļa uznācienu, šķiet vēl nebiju pieredzējis. Gandrīz katrā otrajā, trešajā metienā līdaka. Lai arī turpat mušas vicināja Kristaps, kurš savureiz ir arī pamatīgi apmakšķerējis spiningotājus līdaku copē, tomēr šajā konkrētajā brīdī faktiski vilku es viens pats. Tātad citādi, kā izskaidrot plēsoņu interesi ar mānekļa specifiku, nevaru. Pēc šāda uznāciena sāku skatīties, kas ir šūpiņa autors. Un tas ir pieredzējušu copmaņu aprindās zināmais meistars Viktors Tilčiks (uz vizuļiem – vix), kurš var lepoties ar ne vienu vien meistardarbu – 11g smagais un plānais izpletņa formas “Bungu šķīvis”, piemēram, mūsu kompānijā pāris čaļiem arī kastē stāv samtaini sarkanās dārgumu kastēs. Tā kā īsumā – paldies meistaram un lai dzīvo klasika!
Ja sausi par rezultātiem, tad lielākā tika Raivim – 2kg, man kopā 16, no kurām mērā kādas 4, Kristapam viena ap 1,5kg un vēl kādi 2-3 zemmēri. Lielākas šoreiz neatrādījās.
P.S. Maza atruna sazvērnieku nomierināšanai – V.Tilčiku personīgi nepazīstu, šūpiņu pirku par savu naudu.
P.S.S. Kaut kad gaidāms visai garšīgs video no šī īsā piedzīvojuma, kas bija maza iesildīšanās pirms gaidāmā copes ceļojuma uz Somijas Lapzemi jūlija beigās. Pirmo reizi iepazīstinājām arī mūsu Somijas operatoru ar copes specifiku.
Nedomāju, ka Pig Shad būs baigā topā. Jā e-boat to labi noreklamēja..., bet jāņem vērā to, ka tas ir smags, vajadzīgi attiecīgi rīki. Tad vēl nav "maziņš", kas jau apriori domāts lielām plēsoņām, kuru mums nu nav tik daudz kā, piemēram, Skandināvijā. Vēl - tas arī nav lēts, kas arī ir svarīgi. Manuprāt, tas tāds vienreizējs bums, kas ātri pāries. A bleķus es arī kaut kā aizmirsu jau gadus 5-8. Vajadzēs kaut ko jaunu pamēģināt...Ne asakas!
Bleķis vienmēr ir un bija līdaku māneklis. Šos noteikti nevajag aizmirst. Varu teikt ka sportisti arī par bleķiem nav aizmirsuši :)
Par lielajām gumijām, jā tā noteikti ir sava veida mode, kas kaut kādā brīdī noplauks. Tam visi tak esam gājuši cauri - mikrodžigs, tvičings utt. Noteikti negribu piekrist ka lielā gumija ir tikai trofejas līdakām. Uz tiem pašiem Pig Shad Jr. ņem zemmēri, turklāt ļoti pat kāri. Mānekļa izmērs noteikti nav problēma. Tas pats par zandartiem. Zemmērs klapē 9 collu gumiju :) Māneklim tik aste paliek ārā. Jā, inventārs ir vajadzīgs pielāgots, bet tai pat laikā ir ļoti daudz plusi copei ar šiem mānekļiem. Iesaku pamēģināt to pašu Pig Shad Jr. 15 cm versijā :)
Par izmēru lielumu es runāju kā pamatdomu. Skaidrs, ka uz to ķeras arī mazās, pats uz lielām gumijām un vobleriem ķeru pietiekami daudz un labi, tai skaitā zemmērus. Par bleķiem piemirsis neesmu, vienkārši gan gumijas, gan vobleri priekš manis ir daudz interesantāki mānekļi. Man pamatdoma ir nevis par katru cenu vienalga uz ko noķert, bet gan noķert uz konkrētu mānekli pie konkrētiem apstākļiem, vēlams uz kaut ko jaunu...Nu tu saprati...
Ar Pigiem jau viss ir kārtībā. Ļoti labas un kvalitatīvas gumijas. Tāpat kā virkne citu līdzīgu izstrādājumu - arī pats esmu savācis no SWE apmeklējumiem jau labu kolekciju izstādei. Man tik šķiet, ka LV apstākļos kā regulārs māneklis (un visas lielās gumijas 50g+ svarā) tas ir piemērots samērā šaurai copmaņu grupai. Proti - tiem, kas zina, kur sēž lielā līdaka un ļoti regulāri brauc uz copi. Tā vienkārši braukt un mētāt pagales gar zāļu sienām var Zviedrijas, Somijas līdaku ūdeņos. Tas no paša pieredzes, jo LV apstākļos, lai arī esmu mētājis daudz, pavisam lielās gumijas (20cm+) nebūt nav rezultatīvākie silikoni kastē. Man personīgi visvairāk un ar ļoti labiem izmēriem ir sanācis vilkt uz 12-15cm gumijzivīm.
Jā, tieši manas domas...
Pavasara mačos mans čoms ar bungu šūpiņu iekabināja mums ,, brendotajiem gumijniekiem,,! :) Tā ka viss ir galvās un ticībā. :DDD
Bildē esošais šupiņš gaujā uzvar visus pārējos mānekļus. Galvenais forma, materiālam un krāsai nav nozīme. Ar piezīmi bez pavadas. Jau gadiem parbaudīts. Kaut padārgi salīdzinot ar gumijām vai rūpnīcu bleķiem, bet tomēr rezultāts dara savu. Paldies Vixam!
Nu viss Pigas mirušas :D Gunāram jau taisnība, par šūpiņiem mēs aizmirsuši. Šogad Burtniekā šūps arī labi sevi parādīja, principā varēja ķert mačos, ko nedaudz arī darījām.
Trenniņos šūpiņš labi izpogāja, bet tikai pie vēja. Bezvējā kautkā rots aizgāja labāk no bleķiem.
Par lielajām gumijām runājot, es visu pavasari nomaucu uz junioriem (20cm) lielupē, pa kādai arī dabūju uz lielo cūku, bija gadījumi, kad točna zivi izsēdēju tikai uz to, jo vienkārši neko citu iepriekš neņēma. Katram māneklim ir savs "razklads" kā, lai pasaka kurā tas strādā vislabāk. Lielajām gumijām arī ir sava tēma, kur tās izpogās citus mānekļus visticamāk, vienos vārtos, bet citos apstākļos tām nav nekādu priekšorcību. Šūpam arī ir sava tēma. To visu var gūt ar pieredzi un mēģinot. Starpcitu lielās gumijas nav tikai izlepušo izklaide, es loti labi ķēru Burtniekā mačos uz 20cm. Arī lielāko noķēru tieši uz to. Viss mums ir galvā. Zivij jau vienalga vai viņu noķer uz Rudru, Šūpu, Rotu, Lielu gumiju, mazu gumiju.. :)
Nu ja, tieši par apstākļu saprašanu jau ir tas stāsts. Dažkārt vienkārši par daudz tiek likts fokuss uz mānekli nevis uz ūdeņu un zivju saprašanu, mulsinot nenobriedušus prātus :). Es, piemēram, divus gadus no saviem apstākļiem biju izslēdzis šūpiņu :).