Melno purva līdaku lūkojot. Pāsteidzošas copes atskaite

Kopā nocopētas 3 stundas. Loms patiešām mani pārsteidza, agrāk pirms 5 apmēram gadiem šeit bija tikai sudrabkarūsiņas, kas toreiz arī ķērās. Tad šogad pirmoreiz, kad biju uz šo purva ezeriņu, ķērās tikai asari, un viena zemmēra līdaciņa arī trāpījās, no karūsiņām ne miņas tagad. Tagad šogad uz šo nelielo ezeriņu biju otrreiz un patiešām pārsteidza jau kādas līdakas ķērās. Līdzi jau paņēmu spiningu, bija doma, ka asari, kāda līdaciņa pieķersies, bet ne šādi, patiešām šokēja.

Lomu paturēju, jo mājās gan kaķi, gan stārķis, gan, protams, pašiem, lai varētu labi pagatavot. Saliku arī saldētavā, bet ne jau tas bija galvenais no šī visa, tomēr emocijas, velkot zivis, bija patiešām ļoti patīkamas :)) Protams, gribējās kaut ko arī, lai varētu pagatavot. Līdakām tomēr vēderi bija tukši, bet vienam asarim, arī, kas jau bija 250 g(pasmuks tā neko), vēderā bija 2 maijvaboles, kas man tomēr likās savādi :))

Ķērās uz rotiņiem, bet visticamāk, ka ņemtu arī uz voblera, gumijas, bet tos es tāpat tikai nedaudz pamētāju, tomēr ticība man bija par labu rotiņam, 3. un 4. izmēra. Gadījās arī tāds kuriozs, ķip neveiksmīgi aizčammājos, un kaut kā līdaka norāvās ar visu rotiņu un pavadiņu.

Tad uzliku jaunu pavadiņu, uzliku otru rotiņu, mētāju. Un kas būs tālāk? Daudzi nojautīs!!! :)) Bet ne tas, ko daudzi jau padomā!!! :)) Notika pārsteidzošais – pavilku rotiņu, jūtu, ka kaut kas ir galā, kaut kā velk arī, bet ta sitiena uz rotiņa nebija. Pavelku vairāk, oooo, tomēr aukla iet prom, tātad līdaka, pavelku vairāk, skatos, aukla aizķerta. Ahh, bet līdaka arī tur vēl ir galā :)) Pavilku jau tik tuvu auklu, ka varu aizsniegt. Jā, un tas bija tas pats norautās zivs auklas gals ar visu zaļsvārci, aptinusies ap rotiņa āķi. Veiksme, haļava!!!! Pakausēju, pakausēju ar brīvo auklas galu, dabūju rokā nu šo līdaku ;).

Kas interesanti, līdakas visas diezgan līdzīgā izmērā (82;66;67), bet tomēr vienu zemmēru arī dabūju + vēl 2 mazie asarīši (atlaisti, lai aug lielāki). Kopumā forši, emocijas uzkāpušas līdz kalna galam, patiešām, ļoti forši :)) Jauns personīgais rekords līdakai, kā arī 2reiz atkārtots vecais rekords (66 cm). Neko tādu nebiju gaidījis, vēlreiz saku, visu ko var sagaidīt no purva ezeriņiem, un it īpaši no šī 1 ha lielā, tas pārsteigums ir vienkārši neaprakstāms, naudā nenovērtējamas emocijas.

Nākamreiz plānā ir aizbraukt uz otru purva ezeriņu, arī pēc platības tādu pašu. Tad jau redzēs, ar ko šis mani pārsteigs, a varbūt nepārsteigs. Cope ir forša! :) Ne asakas, varbūt tiksimies pie ūdeņiem. Tiksimies, es zinu!! :)) :)

O R I Ģ I N Ā L S