Foreļpuikas vs Bebri: challenge accepted! +Video
Ir augusts. Svētdienas rīts. Viss liecina par to, ka diena būs vēsa un uzlīs lietus. TV, grāmata vai muzeja apmeklējums šādai dienai piestāvētu daudz vairāk, bet...
Nekā nebija! Mēs, Foreļpuikas, vienojāmies, ka no rīta tiekamies un dodamies talkot. Šo talku gan es drīzāk sauktu par parāda atdošanu dabai... Tu visu sezonu atrodies pie dabas, baudi tās skaistumu, ķer zivis, atpūties. Un te pienāk saprašana, ka mēs varam ne tikai ņemt, bet arī dot – palīdzēt.
Attīstot Arturs Līmežs ideju "Nekāp pāri! Nograuj dambi!”, nolēmām, ka varam dot iespēju kaut vienai upei tecēt raitāk. Ziedojām dienu tam, lai noārdītu veselu kaskādi bebru dambju. Darbs lietū un vēsumā un slapjums praktiski līdz ādai. Kas var būt labāks par šo?! 
:D Kā aprakstīt sajūtas, kuras rodas brīdī, kad nojauc jau trešo dambi, un nepacietībā gaidi, kad sastapsies ar nākamo? To sapratīs tikai tie, kuri to dara nesavtīgi.
Pastrādājām nežēlojot spēkus:
• nograuti 6 dambji;
• līdz galam nojaukti 4 pusgrauti dambji;
• attīrītas 2 vietas, kurās bija izveidojies pamatīgs saskalojums.
Ugunskurs un vakariņas, sarunas un smiekli – prieks un lepnums par padarīto. Ko saka paši pasākuma dalībnieki?
Parakstītos uz šāda veida "tusiņu" vēlreiz?
Edgars Libeks: Mierīgi! Svaigs gaiss, laba kompānija!
Kādas bija sajūtas staigāt pa upi bez makšķeres rokās?
Alvis Libeks: Ha! Tas bija pats grūtākais moments visā šajā pasākumā! Ejot pa upi un redzot visus tos spotus ar potenciālu, un neiemest tur mānekli... vot, tas ir grūti. Dambi nojaukt – viegli.
Kādi iespaidi radās talkas laikā?
Arturs Stauga: Iespaidi nenormāli labi! Negaidīti laba kompānija. Laba sajūta. Tagad liekas, ka esmu pelnījis pavadīt laiku pie upes. Talkas laikā uzcēlām taimiņu, tas vienmēr ir “ooooo” moments. Katrā ziņā skaistu un interesantu skatu netrūka.
Vai uzskati, ka Tevis paveiktais darbs ir lietderīgs?
Mārtiņš Jaunzemis: Nojaukti 6 dambji, viens no tiem – īsts monstrs. Vai tas ir lietderīgi? Pilnīgi noteikti! Pirms talkas izgājām jaunu posmu. Vietās, kur dambju nebija, aktīvi ķērās foreles un alatas, bet dambja uzpludinājumu vietas – tukšas. Arī grunts visa ar glumiem dubļiem. Pēc dambja nojaukšanas, noskrienot lielajam līmenim, parādās lieliskas vietas, akmeņaina un pat krāčaina upe. Šādus mītingus vajag rīkot katru gadu. Aicinu forelistus neiet garām, bet dambjus nojaukt!
Tu esi idejas "Nekāp pāri! Nograuj dambi!" idejas autors. Vai esi gandarīts, ka savācāmies un izdarījām?
Arturs Līmežs: Tātad... Vai esmu gandarīts par paveikto? Protams, ka esmu. Pirmkārt jau satiktie cilvēki. Daudz jaunu draugu un copes biedru.
Bet nu par pašu dambju jaukšanu. Ir neskaitāmas reizes dzirdēts: Priekš kam to darīt... Tas lops pēc dienas atjaunos, un viss būs pa vecam... Talkas laikā es redzēju to, kā upe mainās, kā dīķis ar zāļainu ūdeni un dūņām klātu krastu 20 minūšu laikā pārvēršas par teicamu copes posmu. Es redzēju biedru acīs neviltotu sajūsmu par padarīto darbu, kuru var redzēt tikai tad, kad dabai dod pretī. Nevar visu laiku ņemt. Atgriežoties pie nograutajiem bebru dambjiem pēc 2 nedēļām, tikai katrs otrais ir atjaunošanas sākuma stadijā, un nograut to vēlreiz prasa vien desmit minūtes. Tas nozīmē, ka, ja copmanis nepārkāps dambim pāri, tad ar bebru dambjiem ir iespējams cīnīties. Nobeigumā varu pateikt, ka pasākums bija nereāli foršs un jautrs. Vakarā kopīga pasēdēšana pie ugunskura un vakariņas pie dabas. Sajūtas, kuras mājās sēžot un TV ekrānos skatoties, nekad nenoķersi! Paldies mūsu mugurkaulam Arturs Zabors, ka no dažādām Latvijas malām viņš savācis mūs visus kopā!
Foreļpuikas – No Dabas Dabai!
Video no talkas :
youtu.be/VkUZfSeHcx8
Bebram izpostītas mājas :DDD :DDD :DDD
Dzīvnieku aizsardzības likums
4.pants. (1) Aizliegta cietsirdīga izturēšanās pret dzīvniekiem, tas ir:
13) citu tādu darbību veikšana, kuras izraisa vai var izraisīt dzīvnieka sakropļošanu vai nāvi, radīt tam ciešanas.
Filmēšanas laikā necieta neviens bebrs. Viņiem vien tika ierādīts virziens uz tuvējo dīķi ;)
labāk, ja būtu cietis ;)
Ja neņem vērā divas lietas:
1) viņu ir pārāk daudz
2) viņi grib dzīvot tur, kur viņi nav vēlami
...viņi ir forši zvēri :D
Cik man zināms, tad bebru ir mazāk kā cilvēku un vēl mazāk kā zivju.....tā kā tas ir diskutabls jautājums kurš kuram traucē :D
Jebkura radība kura traucē cilvēkam dzīvot, izplesties, baroties, pelnīt, izklaidēties, ir ieskaitāma kaitnieku kārtā un iznīdējama :) poh ka vislielāko kaitniecību dabai nodaram mēs paši.
Diskutēt var par daudz ko, bet būtība ... vai upei, no tā, ko puikas izdarīja, palika sliktāk vai palika labāk? Nosliecos uz to, ka palika labāk. Jebkurā gadījumā spriest objektīvi nevaru, jo lašveidīgo nārsta vieta man ir augstākā vērtē, nekā uzpludinājums ar purvainu apkārtni, kurā paslēpties bebra kunga ģimenei.
Katram sava vieta, bet zivs nevar bebram "palūgt" neaizņemt vietas, kas nepieciešamas pēcnācēju radīšanai, tāpēc labi, ka ir puikas kuri palīdz.
Vēsturiskās lašupes aizdambētas ar elektrostacijām vai veciem dambjiem, bet bebru kungiem brikšņu, kur pludināt savus aizsprostus pāripārēm ... Cilvēks sabūvējis un cilvēks palīdz - itkā forši un stulbi tajā pašā laikā :)
Ja tie būtu vieni un tie paši cilvēki, tas būtu tikai apsveicami - ne tikai grābt, bet dot pretim. Stulbi ir tas, ka tiem, kas sabūvēja un gūst labumu, ir pilnīgi pie vienas vietas kas ar tām upēm notiek un papildus tam maksā par lobiju, lai skaitītos ka kaitējuma nav, vai lai lieku kapeiku nevajadzētu par pašu nodarīto maksāt.
Šeit, no manas puses, ir tikai apsveicami, ka tiek darīts.