Par pozitīvām pārmaiņām makškerēšanas nozarē
49 9844
Ņemot vērā, ka aicināju izteikt konkrētus un reālus priekšlikumus situācijas uzlabošanai šeit būs mans redzējums par to, kā būtu uzlabojama makšķerēšanas saimniecība. Šis ir tāds kompromisa variants, kas ienāca man galvā, lai no vienas puses apsaimniekošana būtu vietējiem, bet no otras puses, lai naudas līdzekļus kontrolētu pašvaldība. Par makšķerēšanas kartēm Makšķerēšanas kartes šobrīd maksā 10 lati gadā, un tā ir vienāda visiem, neatkarīgi no tā kur makšķerē, Viļakas novadā, kur nekad zivis nav tikušas ielaistas, vai Liepājā, kur visi galvenie ūdeņi ir par papildu maksu, kā arī kopīgā problēma, ka zivju inspektoru ir trīs reizes mazāk kā novadu un vairāk kā simts reizes mazāk kā apsekojamo ūdeņu un protams, tiek pavairotas zivis, kuras atļauts makšķerēt par papildu maksu, vai makšķerēt nav atļauts vispār. Lai nodrošinātu ūdeņu pieejamību, nepalielinot maksu par makšķerēšanas atļauju un sabiedrības iesaistīšanu lielākā teikšanā par makšķerēšanas nozari, mans redzējums ir šāds. Ūdeņu pārvaldību nodot pašvaldībām, kurām ir jāorganizē zivju resursu atjaunošana un aizsardzība. Šajā nolūkā, manuprāt būtu jāatsakās no visas Latvijas makšķerēšanas kartēm, bet jāievieš novada makšķerēšanas karte, vai vairāku novadu kopīga makšķerēšanas karte (ar elastīgiem termiņiem un apmaksu) Tas nodrošinātu to, ka vairāk naudas ir tiem ūdeņiem un pašvaldībām, kurās ir vislielākais makšķernieku presings, tādējādi nodrošinot arī labāku zivju atjaunošanu un aizsardzību. Tādējādi pašvaldībām sadarbojoties būtu lielākas iespējas nodrošināt inspektorus ar nepieciešamajiem tehniskajiem līdzekļiem, kas vairotu ūdeņu aizsardzību, arī tajos, kuros zivis netiek mākslīgi pavairotas. Zivju resursu atjaunošanai būtu jābūt plānveidīgai, lai zivju resursi tiktu atjaunoti visos novada nozīmīgākajos ūdeņos (upēs sadarbojoties pašvaldībām, kas ir upju krastos), kuros ir visvairāk makšķernieku. Te ir vēl vērtējams jautājums par to, vai ūdeņos, kur zivis netiek atjaunotas makšķerēšana ir jābūt par maksu. Turklāt pašvaldībai jānodrošina caurspīdīgs un pārskatāms makšķerēšanas atļauju naudas izlietojums. Lai pašvaldības ņemtu vērā sabiedrības intereses, katrā novadā jāveido makšķernieku biedrība, kurai būt veto tiesības šādos jautājumos: zivju pavairošanas plāns, licenzētā makšķerēšana, saimnieciskā darbība ūdeņu krastā, makšķerēšanas atļaujas cena. Biedrības iekšienē var būt vairākas grupas, vai atsevišķas biedrības, kas pārstāv savu ūdeni, un attiecīgi pārstāv biedrību jautājumos, kas skar šo ūdeni. Biedrībai jābūt atklātai, un tajā par biedriem obligāti jāuzņem jebkurš, kuram ir makšķerēšanas atļauja konkrētajā novadā, un kurš ir izteicis vēlmi iestāties biedrībā. Šādam biedram, būtu tiesības savas biedrības darbības teritorijā uz vietas iznīcināt maluzvejniecības rīkus (tīklus, murdus), par to informējot attiecīgo novada inspektoru, tādējādi, atvieglojot inspektoru dzīvi, un radot zaudējumus maluzvejniekiem. Lai Latvijā būtu vienādi makšķerēšanas noteikumi, uzskatu, ka vietā ir JST lolotā ideja par jumta organizāciju, kurā būtu apvienotas visas novadu un ūdeņu un pārējās makšķernieku biedrības, un tiktu formulēti kopīgi makšķerēšanas noteikumi. Izņēmumi būtu nosakāmi pamatojoties uz zinātniskiem pētījumiem, kas veikti pēdējo 5 gadu laikā. Attiecībā uz ūdeņiem, kur jau šobrīd ir licenzētā makšķerēšana. Ja tā ir pašvaldību organizētā licenzētā makšķerēšana, tad būtu jāpiemēro iepriekš aprakstītais pašvaldības un biedrības sadarbības modelis. Ja apsaimniekošana ir nodota privātajam sektoram uz nomas līguma pamata, tad likumā jāiestrādā normas, kas nosaka, ka uzņēmumam ir jāatskaitās par nozvejoto (nomakšķerēto) un ielaisto zivju daudzumu, lai pēc nomas līguma beigām, ūdens netiktu atstāts ar noplicinātiem resursiem. Es pieļauju, ka manā vīzijā ir gana daudz robu vai nepilnību, tāpēc aicinu izteikt konstruktīvu kritiku un ierosinājumus, lai visu var pieslīpēt vai arī atmest šo vīziju kā nederīgu. Ja kādam ir citi viedokļi aicinu tos izvērsti publicēt blogu sadaļā.
Galvenā problēma šajā visā ka katrā pagastā būs savi noteikumi ,kas visu lieki sarežgī, a pagasti savā starpā nekad nesadarbosies, piemērs Slacas ielej kur katrs velk deķi uz savu pusi.Visā valstī jābūt vieniem noteikumiem un vienai sistēmai. Nevar būt tā ka katrā miestā sava kārtība.Tā pati slēgto klubiņu sistēma sanāks finālā.
eergli kpumā nav slikti, bet liels lūgums noformatēt šo rakstu normāli ar atkāpēm utt. - galīgi nevar palasīt "šliškom mgogo bukv". Es ta izlasīju, bet pat man, kas ikdienā strādā ar daudz dokumentiem, līdz galam tikt nebija viegli - acis nogurst :(
Katrā pagastā sava licence - neder
vispirms jāpārskata makšķerēšanas noteikumi!!!ar likumu jāaizliedz tīklu tirzniecība!!!zvejot atļaut tikai jūrā!!!jālikvidē licenzes lieguma periodā!!!tad kad likumdošana ir sakārtota, tad var veidot kādas organizācijas vien vēlas!!!citādi sanāks tā,bezpriģels un pēc 5gadiem sūkāsim nagus un bļausim ka mums vairs nekā nav!!!tādas ir manas domas,vispirms likumi ,pēc tam organizācijas,biedrības,klubi,ko tik vien vēlas!!!
Vai tad vēl vienu vietu/tēmu, kur šķēpus lauzt vajadzēja? ;)))
Ne pārāk laba ideja, par licencēm katrā rajonā. Piekrītu viedoklim, ka jābūt vienotiem noteikumiem visas valsts teritorijā un ar vienu makšķerēšanas karti.
Teiksim, par karti katrā novadā- tas neder, jo tagad jau ir kā ir!
Makšķerēšanas noteikumi jābūt visiem vienādi.
LM organizētāju naudas plūsma jābūt redzama atskaitēs.
Pašvaldībās noteikt savus inspektorus kuri reāli strādā un saņem algu.
Ir arī sabiedriskās organizācijas kuras vēlās ieguldīt savu darbu sargāšanā, piesaista cilvēkus noteiktajām pašvaldībām.
Sabiedriskie vvd inspektori, nav jēgas no 150 sab. inspektoriem ja tie nestrādā un nav apkopoti. neviens par tiem nenes atbildību, izmanto statusu sautīgos nolūkos!
Ja katrā pašvaldībā ir savs inspektors, kādēļ jāļauj makšķerniekam iznīcināt maluzvejnieka rīkus? Lai ar to nodarbojās inspektors. Lai vaktē un par rezultātiem atspoguļo atskaitē.
Īstenībā ļoti,ļoti vēlētos redzēt atskaites par inspektoru darbu, par katru, cik AP, cik reidi, kur. Zinu ka ir inspektori kas strādā ceturto daļu slodzes. Nu ļoti vēlētos redzēt cik šie noformē protokolus. Vai nav tā ka aizņem tikai vietu??? Galu galā mēs par to maksājam!
Dabīgi, ka nav laba ideja par dalītajām MK. Iedomājos jau ainiņu:
-Janka, braucam uz Ventiš stintēs!
-Oi, nē Jurka, man tik Latgales un Vidzemes licenzes, braucam labāk uz Burtnieku asarus pakacināt.
-Nē, Janka, nekas nesanāks, man ir tikai Kurzemes licenze, bija arī Zemgales, bet to kaut kur pazaudēju..
:DDD
Pāri par 100 novadiem - cik tad kartes gadā jāpērk?
Eerglis
būtu jābūt uzskaitei par katrā reģionā iepirktajām¬irgotajām MK.tādā veidā tiek precīzāk noteikts makšķernieku skaits pa reģioniem.un nebūs jāmin,cik tad īsti to makšķernieku ir 100 000 vai 200 000.vienotu MK visā Valsts teritorijā.tik attiecīgi atdevei no MK pa reģioniem ir jābūt %-tuāli to iegādes skaitam tajos.protams pie tā visa vajadzētu būt obščakam&izlīdzinošajam fondam.utt.katrs reģions varētu veidot savu MMB.tas lai biedrības vadība,reģionu kopsapulcēs, varētu paust viedokli&cīnīties par izlietotajiem līdzekļiem reģionos un ne tikai.
:))
Paldies visiem, kas rakstīja, gan šeit gan privāti un kurus šī tēma interesē.
ūdeņu pārvaldība jānodod pašvaldībām ar likumu, kurā tad arī tiktu definēti pašvaldību uzdevumi apsaimniekošanā, un nodrošinātu puslīdz vienādu kārtību visos ūdeņos, kā jau rakstīju MN būtu visiem vienādi.
Par makšķerēšanas atļaujām katrā novadā. Te nu Jūs kungi, manuprāt, nedaudz pārspīlējat. Katram no mums ir kādi ūdeņi, kuroš tiek copēts vairāk, un ir tādi kuros netiek copēts vispār. Nopērc gada karti rīgas reģionam, i ir tev lielupe, Daugava Pierīgas ezeri utml, ja dodies viescopē pie ZG vai eMKa, tas vakarā internetā uzklikšķini un nopērc sev dienas atļauju un copē vesels, nav tik traki.
Pa reģioniem pirktās kartes īsti nav jēgas uzskaitīt, jo tas liecina par iegādi ne makšķerēšanu, es pieņemu, ka liela daļa latgales copmaņu dzīvo strādā rīgā, kura arī pērk kartes. Manuprāt karšu pirkšanas vieta neko neizsaka. Ja pērkot karti norādītu rajonu, kurā makšķērē(tikai statisktikai) tad cita lieta.
Nazi ir novadi, kur pat 1 inspektoru nevar noalgot, ja kopējais novada budžets ir 200 000 ls gadā.
Ar upēm ir problēma, pie šādas sistēmas, tas tiesa. Ir jādomā kā nodrošināt laivotājiem iespēju copēt. Iespējams, ka risinājums būtu "laivas licenze" no kuras pērk zivju mazuļus, kuri tāpat izklīst +/- pa visu upi.
neļauj salikt atkāpes :(
Eerglis
tavs variants nearko neatšķiras no LM.tik tas būs noteikts reģionā,nevis noteiktā ūdenskrātuvē!
:))
urmass. MK ir licenze makškerēšanai LR teritorijā :D
Manuprāt, manis piedāvātajā modelī tiek nodrošināts lielāks taisnīgums, un nauda ir tuvāk ūdeņiem. nekā pašreizējā situācijā ar MK.
Manuprāt, navko jaunu divriteni izdomāt, ir jālabo pieļautās kļudas un netaisnība esošajā sistēmā.Tā ir vispārēja Latvijas nelaime ka mēs visulaiku kautko izgudrojam.
Nu viss šis modelis manuprāt tikai ierobežo manu rīcības brīvību un copes prieku! Jo, piemēram, es dažkārt pamanos pacopēt 3 ūdens tilpnēs diennaktī un tie pat var atrasties citos reģionos! No šī izriet, ka ne vienmēr pa ceļam būs pieejams internets ar attiecīgu informāciju par konkrēto ūdenstilpni, un atliks izvēlēties vai copēt pārkāpjot likumu, vai necopēt! Truklāt , lai nepārkāptu noteikumus, pēc tava modeļa, pats esi parēķinājis cik sanāks gadā samaksāt, ja copē visos reģionos?? Es copēju ļoti bieži un pa visu LV un pēc tava modeļa man sanāk maksāt daudzkārt vairāk un pilnīgi neizdevīgs variants! Tad labāk maksāju 15- 20Ls par MK un copēju pēc esošā modeļa! Turklāt licenzēto copju vietas man neinteresē un labprāt copēju vietā kur nav iejaucies cilvēks! Un kapēc brīvi pieejamās ūdenskrātuves ir jāuztaisa par licenzētu pasākumu - ar attiecīgas interešu grupas/biedrības noteikumiem?? Šobrīd licenzēto copju vietu ir atliku likām un kas vēlas braukt apsaimniekotā vietā, lai brauc! Šis tāds karpenieku modelis, kas tiek uzspiest visiem LV copmaņiem! Par to ka citos reģionos notiek lielāks presings uz ūdens tilpnēm, tas ir saprotams, bet vai tamdēļ tajā ir jāiegulda atpkaļ vairāk atstājot novārtā mazāk apcopētos reģionus??? Varbūt tieši otrādi, lai izlīdzinātu situāciju, jaiegulda vietās kur presings ir mazāks, lai piesaistītu copmaņus arī tur!
aigar tur jau tā lieta, pēc manām domām, esošā sistēmas ietvaros nevar novērst netaisnības, sistēmas kļūdas var izlabot, palielinot naudas līdzekļu izlietojuma caurspīdīgumu, bet netaisnība paliks.
Es domāju ka nav nekas tāds, ko nevarētu labot.Galvenais ir publicitāte, piemēram visiem jāzin ka Daugavā tīkla murda licence uz gadu maksā-10 ls.Savukārt Nazis un co Lic. zonā virs tīkliem grib no copmaņiem kāst 10 ls. pa dienu lai pamato un pasaka cik tādu lūzeru bija kas tās licenzes pirka.
tas viss ir pareizi, bet no tā Krāsalavas ezeriem ne silts ne auksts, bet tie 10 ls par MK jāmaksā :(
netaisnības nav tikai makaķernieki VS zejnieki, bet visā sistēmā jau saknē ieliktas.
Manis piedāvatais variants ir izdevīgāks tiem, kas copē dažos ūdeņos māju tuvumā, attiecīgi konkrētais ūdens arī rūp visvairāk un samaksātā nauda nonāk tieši tajā ūdenī, kur viņš makšķerē, nevis nēģos Daugavā vai līdakās Baltezerā.
Kā jau es minēju iepriekš, tad makšķerēšanas noteikumiem publiskajos ūdeņos visā valstī ir jābūt vienādiem, neatkarīgi copē Latgalē vai Kurzemē.