Makšerēšanas nozares nākotne
Šī gada 21. janvārī notika makšķernieku forums, kurā tika nolemts veidot Sadarbības padomi, kas apvienotu makšķerniekus un iesaistītos makšķerniekiem aktuālu jautājumu risināšanā. Sadarbības padomes pirmā sēde notiks 2011. gada 18. martā, kurā tiks lemts par Sadarbības padomes uzdevumiem, mērķiem struktūru un finansējumu.
Šobrīd vienīgais publiski pieejamais Sadarbības padomes vīzija ir atrodama, mājas lapā http://test.hunting.lv, kurā ir tik vien minēts, ka tai vajadzētu būt pēc lauksaimnieku organizācijas LOSP parauga. Tomēr nav zināmi, ne Sadarbības padomes mērķi, ne uzdevumi, struktūra, ne finansējums. Ņemot vērā, ka 21. janvāra forumu veidoja makšķerēšanas veterāns Jānis Stikuts, tad par šī brīža Sadarbības padomes piedāvājumu pieņemu viņa veidoto vīziju par makšķerēšanas nozari, kas ir aplūkojama http://www.fishing.lv/speclapas/lmb_vizija.doc.
Tomēr šādam skatījumam uz makšķerēšanas nozares attīstību nevaru piekrist vairāku iemeslu dēļ. Visupirms šajā piedāvājumā nav saredzams, kas tad uzlabosies makšķerēšanas nozarē kopumā, un kāpēc tā būtu labāka par pašreizējo sistēmu. Turklāt jāņem vērā, ka šis modelis paredz ierobežot brīvu pieeju ūdeņiem. Tādējādi modelī netiek piedāvāti uzlabojumi, tai pašā laikā ierobežojot makšķernieku tiesības. ņemot vērā samērā slikto pieredzi ar licenzēto makšķerēšanu, kur licenču cenasbieži vien nav samērojamas ar sniegto pakalpojumu, tas ir, ne vienmēr tiek pavairotas zivis (šī brīža normatīvie akti to pat nepieprasa!), ne ir ierīkotas ērtas makšķerēšanas vietas. Atsevišķos gadījumos pastāv aizdomas, ka licenzētās makšķerēšanas vietas ir ierīkotas, lai „parastais” makšķernieks šiem ūdeņiem nerādās pat tuvumā.
Kā otrs būtiskais aspekts jāmin, ka makšķerēšanas nozari reglamentējošo noteikumu nedraudzīgais raksturs. Tajā ir ļoti daudz aizliegumu un ierobežojumu, tajā pat laikā, netiek īstenota šo noteikumu ievērošanas kontrole. Tā rezultātā Latvijas ūdeņos zeļ un plaukst maluzvejniecība, kā arī atsevišķu indivīdu apbrīnojamā visatļautība makšķerēšanas noteikumu pārkāpšanā, kā piemēram, desmitiem ūdu ziemā, cemmerēšana kā vasarā tā ziemā, nemaz nerunājot par aizliegtu zvejas rīku izmantošanu. Iepriekš minētā makšķerēšanas nozares vīzija nepiedāvā risinājumu šai problēmai, bet runā tikai par ūdeņu apsaimniekošanu, kas pati par sevi nav risinājums nekam.
Šādai vīzijai kategoriski nepiekrītu!
Tāpēc ar domubiedriem www.copeslietas.lv forumā sastopamajiem zaraza, Aiviss, Brusis un ņemot vērā forumā izteiktos priekšlikumus, izstrādājām savu vīzijas projektu makšķerēšanas nozari kopumā par Sadarbības padomi kā pirmo soli uz makšķerēšanas nozares sakārtošanu.
Visupirms, pēc mūsu domām, valsts līmenī ir jāpaceļ jautājums par makšķerēšanu kā nozari, kas pastāv atsevišķi no Zvejniecības. Pamatojums tam ir fakts un pārliecība, ka makšķernieks nav zvejnieks, bet makšķerē visupirms savam priekam. Makšķerēšanas nozarei ir pieskaitāmi arī makšķerlietu tirgotāji un ražotāji, makšķerēšanas sportisti, ūdeņu tuvumā esošo atpūtas māju un kempingu īpašnieki u.c personas, kuras ir ieinteresētas ilgtspējīgā un veiksmīgā makšķerēšanas nozares attīstībā.
Tāpēc uzskatā, ka nepieciešams pieņemt atsevišķu Makšķerēšanas likumu, kurā tiktu regulēti jautājumi par makšķernieku iesaistīšanu normatīvo aktu izstrādē. Ar to saprotot, ka makšķerēšanas nozarē lielākā loma ir jāspēlē ar likumu atzītai makšķernieku organizācijai. Šī organizācija, tad arī izstrādātu priekšlikumus makšķerēšanas nozari reglamentējošajiem noteikumiem. Tāpat šai organizācijai būtu jārisina jautājumi, kas skar makšķernieku tiesību nelikumīgu ierobežošanu attiecībā uz tauvas joslu izmantošanu, licenzētās makšķerēšanas organizētāju pārkāpumiem, makšķerēšanas vietu degradāciju vai iznīcināšanu, u.c. makšķerniekiem svarīgiem jautājumiem.
Kā otrs būtiskais likuma mērķis būtu makšķerēšanas tiesību maksas caurspīdīga iekasēšana un iegūto līdzekļu izlietojums, lai tas nonāktu atpakaļ pie ūdeņiem un veicinātu ilgtspējīgu makšķerēšanas nozares attīstību.
Trešais būtiskais likuma mērķis būtu stingri regulēt licenzēto makšķerēšanu. Skaidri definējot licenzētās makšķerēšanas organizētāju pienākumus un tiesības. Tajā skaitā īstenojot principu, ka licenzētā makšķerēšana būtu ieviešama tikai ar zinātnisku pamatojumu par makšķernieku negatīvo ietekmi uz zivju populāciju un daudzveidību. Tāpat licenzētā makšķerēšana būtu ieviešama noteiktām zivju sugām, vai makšķerēšanas rīkiem, lai pēc iespējas veicinātu makšķerēšanas kā vaļas prieka attīstību.
Lai sasniegtu šos svarīgos mērķus Sadarbības padomei ir jābūt Zemkopības ministrijas (kā atbildīgā par nozari) veidotai darba grupai, lai tās teiktais nepaliktu Sadarbības padomē, bet nonāktu pie atbildīgajām amatpersonām. Šīs darba grupas veidošanā jābūt principam, ka tajā drīkst iesaistīties visas makšķerēšanas nozari pārstāvošās organizācijas, neatkarīgi no to izmēra un atrašanās vietas.
Sadarbības padomes dalībniekiem ir jādarbojas uz brīvprātības principiem bez atalgojuma. Tas veicinātu efektīvāku un aktīvāku darbu, jo par velti strādāt un tērēt savu laiku nav vēlmes.
Katram sadarbības padomes dalībniekam ir jābūt veto tiesībām, tādā veidā nodrošinot visu iesaistīto pušu interešu ievērošanu.
Pēc Makšķerēšanas likuma izstrādes darba grupa ir jālikvidē, bet iesaistītās organizācijas izveido nacionāla mēroga makšķerēšanas nozares organizāciju atbilstoši Makšķerēšanas likumam.
Šī ir vīzija, kuras realizācijā būs jāsastopas ar daudzām grūtībām un domstarpībām, šīs vīzijas precizējumiem un uzlabojumiem.
TĀPĒC AICINU IKVIENU, KAM RŪP MAKŠĶERĒŠANAS NOZARE IESAISTĪTIES DISKUSIJĀ UN IZTEIKT VIEDOKLI PAR ŠEIT MINĒTO.
Sadarbības padomes dalībniekiem ir jādarbojas uz brīvprātības principiem bez atalgojuma. Tas veicinātu efektīvāku un aktīvāku darbu, jo par velti strādāt un tērēt savu laiku nav vēlmes.
Kā to saprast, teiktu ka sanāk kaut kāds kalambūrs ....
ideja ir tāda - strādās tie, kam interesē makšķernieku lietas, pārējie atbirs, jo nevēlēsies tērēt savu laiku un naudu.
Vispār jau tai Tavai idejai es kopumā piekrītu :) pat varētu atbalstīt :)
brīnišķīgi, tā arī pierakstīšu :)
Nu pieraksti, pieraksti :)
Es atvainojos, bet izskatās, pēc kārtējās domubiedru grupiņas, kas segu grib paraut uz savu pusi....
Par priekšlikumiem.
Piekrītu, ka makšķerēšanu vajadzētu atdalīt no zvejniecības. Kaut gan, ja skatās no šī priekšlikuma "Tāpat licenzētā makšķerēšana būtu ieviešama noteiktām zivju sugām, vai makšķerēšanas rīkiem, lai pēc iespējas veicinātu makšķerēšanas kā vaļas prieka attīstību.", tad es piederu pie tās kategorijas, kas ķer ne tikai priekam, bet daļu loma arī paturu, tāpēc moš tomēr esmu pieskaitāms pie zvejniekiem??
Par tauvas joslām un licencēto makšķerēšanas sakārtošanu piekrītu, tāpat par to, ka iegūtajiem līdzekļiem par makšķernieku kartēm, jābūt caurspīdīgiem un jānonāk pēc nozīmējuma.
Bet nedomāju, ka licencētajai makšķerēšanai ir jāpārvēršas biznesā un naudas pelnīšanā. Ja jau posmu, vai ūdenstilpni licencē, lai saglabātu un pasargātu kaut kādas zivju sugas, tad pie tā arī jāpieturās, nevis tam pa virsu izveido labu peļņu nesošu biznesu. Noņemt publisku ūdenstilpni visiem, lai kaut kāda grupiņa cilvēku uz to pelnītu, nav pieņemami.
Vispār jau pa lielam piekrītu, bet diez vai gribu piedalīties kaut kādos forumos, padomēs utt. Es labāk brīvā brīdī eju makšķerēt :)
parcopi.lv manā un raksta izpratnē, Tu esi makšķernieks, jo visupirms Tu dodies makšķerēt, un zivi paturi, ja izdodas to noķert vajadzīgā izmēra, un sugas, šeit nerunāju par zemmēriem, raudiņas 50 gr, diezvai paturi vai ne?), atšķīrībā no zvejniekiem, kas dodas pēc zivīm, jo tas ir viņu bizness.
Par zivju paturēšanu un atlaišanu savu viedokli esmu paudis vairākkārt(arī blogā) un atkārtoties negribu :)
Jā, cope nav nav man bizness, tad laikam tomēr esmu makšķernieks :)))
Bet vispār visas padomes, biedrības, brālības, klubi utt, tas viss kaut kā liekas pilnīgi lieks. Reāli vajag, lai būtu kas kontrolē ūdeņus un izglīto sabiedrību, lai nākotnē kontrole būtu arvien mazāk nepieciešama. Tagad pilni veikali ar tīkliem, ūdeņi arī.....nerunājot par daudzu makšķernieku vēlmi iebāzt somā pilnīgi visu, ko noķer un vēl aizliegtajā laikā....
Vajag stingru kontroli un reālus sodus, tas manuprāt ir risinājums mūsu pašreizējā sabiedrībā. A visas tās klubu, biedrību un padomju būšanas izskatās vairāk pēc savu interešu izsišanas, vai tādu kā sava klubiņa veidošanos. Nesaku, kas tas viss vispār nav vajadzīgs, bet izskatās tieši tā, kā izskatās :)
sodi jau ir reāli, tādi, ka nevar samaksāt :)
cita lieta, ka jabūt soda neizbēgamības sajūtai.
A kā panākt, lai Raimonds, vai dajebkurš cits kaut ko reāli sāk darīt ūdeņu kontroles labā, ja ne veidojot SO, un publiski bļaustoties?
"Tāpat licenzētā makšķerēšana būtu ieviešama noteiktām zivju sugām, vai makšķerēšanas rīkiem, lai pēc iespējas veicinātu makšķerēšanas kā vaļas prieka attīstību."
Kā šito saprast?
1. Kas domāts ar licenzētiem rīkiem?
2. Kādā veidā licenze veicina vaļas prieka attīstību?
Kaut kā neiebraucu....:))
1) tas ir paņemts no igauņiem un vispārināts. Piemēram, atļaut karpu ezeros makškerēt ar mahiem. Jo diezvai kāds ar mahu mērķtiecīgi ies uz karpām.
2) ja atļauj makšķerēt ar mahu, tad ir lielāka iespēja, ka es ar bērniem došos uz to ūdeni pamācīt jaunajai paaudzei makšķerēšanas pamatus, nenodarot skādi karpu audzētājiem.
Vispār jau ar parastu teleskopisko makšķeri karpas mierīgi var noķert un pat diezgan labi. Sevišķi, ja pareizi aprīko un vēl iebaro :))
Bet visā visumā ideja atbalstāma. Man gan liekas, ka diezgan būtiski būtu izskaust zvejniecību no iekšējiem ūdeņiem. Viņi zivis rēķina naudas izteiksmē un kvotās, bet tas kropļo visu makšķerēšanas pastāvošos rakstītos un nerakstītos likumus....tiem pazūd jēga.
Kreisais - tūlīt parādīsies Kewey un līdzīgi domājošie un pateiks, ka zivju jau tā ir par daudz :DD
Jebkurš darbs prasa samaksu! Tā ir utopija!!! Pēc rakstītā saprotu: atnāc no šeptes, stundiņu pastrādā padomē un ok! Vai ir sajēga, cik laika, nervu un papīru lietu tas prasa?! Jā meklē oligarhu pulciņš, kas bīdīs tās lietas! Zem šī raksta, neparakstos! Izklausās pēc pasaku zemes motīviem!
ZG Tavs arguments protams ir labs, bet...
1) visi punkti jāskata kopsakarā
2) ja kāds Z darba grupā pelnīs naudu, tad zuīs ticamība darba rezultātiem, jo tik uzskatīts, ka "resnie runči"tik rauj naudu nāsīs, bet neko nedara (dmstarpību gadījumā darbs var ļooti ievilkties)
3) tas ir normāli, ka SO naudu par savu darb nesaņem, atlagojums ir darb rezultāts, šajā gadījumā lielāka kārtiba
4) kā tad noteikt atlgojumu darba grupas dalībniekiem? un cik liela tam jābūt?
Jā pēc tam kad ir izveidota normatīvo aktu bāze un darbojas vislatvijas mak''sķernieku biedrība, tad protams tad adaministrācijas dariniekiiem jāsaņem atlagojums. (LOSP man liekas to maksā ZM).
Ērgli. Tas ir saprotams. Principā, es par to pašu. No sākuma, nebija saprotams Tavs izklāsts! :)
tas labi! :) platgaļiem jāturas kopā :D
eerglis;piekrītu!!!bet šim rakstam tomēr vajag apstipriņāju,lai var iesniegt kur pienākas!!!kā to domā izdarīt?
intresanta un laba ideja.... protams tas viss rakstītais vēl nav gala lēmums un noteikti tiks parstrādāts veļ un papildināts, bet doma ir laba, es atbalstu!