ZIVIS SLĀPST!
6 5409
Visapkārt klausoties ziņas dzirdams, ka daudz vietās un ezeros slāpst zivis. Kaņieris slāpst, Lielauces slāpst, daudzi mazie latgales ezeriņi slāpst! Vai tad tiešām šie jautājumi nav aktuāli publiskā vidē? Vai kā parasti katram savs krekls tuvāks! Man tiešām interesētu kāpēc tā notiek, kā no tā pasargāties, kādas ir pazīmes pēc kā var patiekt ka notiek zivju slāpšana??? Vai var izglābt ari slāpstošas zivis? Palasījos, ko saka Latvijas Valsts Meži, -tas viss štrunts, pavasarī ielaidīsim vairāk mazuļus un pēc 3-4gadiem atkal viss būs labi! Pilnīgs sviests, bagāts dara kā grib! Vai tad tiešām makšķernieki nevar solidarizēties un kaut kā to problēmu risināt, mazināt, palīdzēt pēc iespējas, kaut ar vērtīgiem padomiem u.t.t???
jāzāģē āliņģi, daudz āliņģī. var ielaist medicīnas skābekļa balonu nedaudz atskrūvētu, tas ar palīdz. var ielikt airatoru, kas pumpē gaisu iekšā.
Slāpšana notiek katru gadu, dažreiz lielākā apmērā dažreiz mazākā, tā ir daļa no dabas. Un zivis atkopjas ātri jo nav tik liela konkurence par barību. Slāpšanu veicina arī ezeru pārapdzīvotība , jo lielais zivju skaits patērē ļoti daudz skābekļa.
Slāpšana protams ir problēma, bet ne visos ezeros.
Pirmais indikators ir mailītes, ja tās nāk pie āļiņģa neilgi pēc izurbšnas, tad šajā vietā ir skābekļa badsi! Ir jāmeklē vieta ezerā/ dīķī kur zivis vēl neslāpst, un tad tur ieguldīt visus pūliņus, lai zivīm dotu skābekli! Ja ir vieta kur ūdens jau smird, tad glābšana ir bezjēdzīga!!! Var pielietot visas Ērgļa pieminētās metodes + var ar vienkāršu ūdens pumpi taisīt stūklaku virs 1mx1m āliņgā, tur lejā krītošais ūdens atsitoties pret ūdens virsmu veido gaisa burbuļus, kuros portams ir skābeklis un tie veiksmīgi nokļūst zem ledus, tādējādi dodot zivīm šo burbuļu skābekli!
Ir vietas, kur slāpšana tieši radīja pretēju efektu, jo likās ka visām zivīm ir beigas, bet biju pārsteigts par lomiem kaut pēc 2 gadiem, līdaku lomi izmēru ziņā palielinājās un ārī balto zivju izmēri karūsas-līņi, bija daudz lielāki! Domāju, ka barības bāze palikusajām bij tik bagātīga, ka zivs svara pieaugums gadā bij reizes 2 vai 3 lielāks kā pārapdzīvotajā ūdens krātuvē! NE velti teiziens "Daba nemīl tukšumu", tas viss ir laika jautājums! Protams ir bēdīgi tiem kas izrakuši dīķus pie mājām un redz savus izaudzētos mazuļus pūstam, bet tāda ir daba un apmānīt to ir grūti!
Piekrītu ka tā ir daļa no dabas, it īpaši dabīgajos ezeros. Nekas gaisā neizkūp, zivju līķišus pārstrādā baktērijas un citi lielāki iemītnieki kas atkal kalpo par barības bāzi dzīvajām zivīm. Loģiski lomi kļūst lielāki.
Un varbūt ūdeni nemaz nav par maz skābeķļa, bet par daudz zivju?
Paldies, par komentāriem, par padomiem! Var būt kāds var ari sīkāk, precīzāk pastāstīt,vai ari norādīt kādu vietu vai cilvēku kam būtu pieredze šādos jautājumos ja godīgi ļoti interesē! Kādas zivis pirmās slāpst,kādas sugas, lielās vai mazās? Par to bojā iešanu ari negribu piekrist jo pavasarī jau ūdens zem ledus un gaisa temperatūra ir stipri līdzīgas!Tāpat nav īpaši saprotams ka vienā galā slāpst, otrā nē! Āliņģus taisīt dziļumos vai otrādi seklākās vietās!
lauva233: Tas ka vienā galā slāpst un otrā vēl nē ir pilnīga realitāte! To ietekmē gan dziļums, gan augu valsts un avoti, ietekas! Ja teiksim ir ūdenstilpnē viens krasts vai sektors aizaudzis ar ūdens zālēm, tad tas arī būs pirmais, kur iestāsies skābekļa bads, jo skābeklis sarūk pūšanas procesa dēļ! Protams, ja tur būs avoti vai ieteka tad tas palīdzēs zivīm! Dziļumos vienmēr skābekļa daudzums būs lielāks kā seklumā! Tas ka zivis pūst zem ledu arī ir pūšanas process un nenāk par labu atlikušajām zivīm, kas pagaidām iztur skābekļa badu un vajag viņas smelt ārā! Esam ar sencīti audzējuši zivis un ir pieredze ar zivju slāpšanu, tapēc šie ir mani novērojumi praksē!
tb smelt ārā pūstošās zivis ;)