Vai "ķer un atlaid" ir labākais makšķerēšanas veids?
Es nesaprotu principu „ķer un atlaid" un, kamēr mani kāds nepārliecinās, man tas būs nepieņemams.
Cik noprotu no šī portāla dalībniekiem - C&R speciem, tad pamata argumenti ir:
- zivju resursu saglabāšana;
- gandarījuma, baudas gūšana no zivs vilkšanas procesa.
Nu ko - ja runājam par zivju resursu saglabāšanu, tad jāpiekrīt. Bet tikai ar nosacījumu, ka atlaistā zivs pēc pārdzīvotajām sāpēm un stresa būs spējīga pilnvērtīgi dzīvot un vairoties.
Savukārt, runājot par baudas gūšanu no copes, saglabājot zivis, noteikti gribu oponēt. Tātad cilvēks gūst baudu vai gandarījumu no tā, ka zivs ir pieķērusies, viņš to meistarīgi ir izvilcis, nofotografējis, nobučojis un atlaidis. Zivs apēda ēsmu tādēļ, ka viņa atrada barību un viņai gribējās ēst, nevis tādēļ, lai aplaimotu copmani krastā. Iedomāsimies sevi zivs vietā (ja tā var teikt). Man gribas ēst, es apēdu kotleti, ko atrodu ledusskapī un pēkšņi man mutē kaut kas sāpīgi ieduras un tieku vilkts nezināmā virzienā. Vai vēl trakāk - pretēji tam, ka zivi velk no ūdens (pierastās stihijas) ārā, mani velk ūdenī iekšā - prom no manas pierastās dzīves vides vidē, kura mani instinktīvi biedē, kurā es nespēju eksistēt. Viennozīmīgi šajā momentā es cīnīšos pretī ar visiem spēkiem un, iedomājoties sajūtas tajā brīdī, šermuļi metas. Tas ir stress, izmisums, cīņa uz dzīvību un nāvi. Tad mani kāda nepazīstama, milzīga būtne paņem rokās, kaut ko ar mani dara un visbeidzot atlaiž vaļā. Esmu pārdzīvojis gan sāpes, gan bailes, gan izmisumu. Šajā vietā es gribētu aicināt ieskatīties svešvārdu vārdnīcā un noskaidrot kā sauc cilvēkus, kuriem gandarījumu rada ciešanu sagādāšana citai būtnei...
Skarbi, vai ne? Tā nu tas ir.
Kāpēc tad vispār mēs makšķerējam? Kāpēc makšķerēšana mums sagādā baudu? Pēc manām domām mums visiem „iekšā sēd" pirmatnējais mednieka instinkts un, protams, tā ir atrašanās pie dabas.
Protams, ka ir nežēlīgi zivi noķert un tad ļaut viņai pamazām noslāpt. Bet var taču viņu pietiekoši ātri ar cieņu nogalināt, respektīvi, pārtraukt zivs mokas. Protams, var diskutēt par lomu lielumu, par zivju izmēru un galu galā par makšķerēšanas noteikumu ievērošanu. Tam es pilnībā piekrītu. It sevišķi, ja runājam par elektrozveju. Tas vispār ir ārpus konkurences.
Ko tad īsti es piedāvāju? Piedāvāju makšķerēšanu, ievērojot atļautos laikus, izmērus un daudzumus, izturoties ar cieņu pret zivīm un apkārtējo vidi.
Un vēl joprojām paliek atklāts jautājums - kāpēc vispār mēs makšķerējam?
Pieņemu, ka šis rakstiņš izraisīs sašutuma un nopēlumu vētru. Esmu uz to gatavs un esmu gatavs arī diskutēt par šo jautājumu. Uzskatu, ka katram ir tiesības izteikt savu viedokli.
mīlestība nāk un paiet, bet garšīgu zivtiņu ieēst gribas vienmēr.
Negausība ir grēks ;)
Nu kāda tur mīlestība - darīt ciešanas citai dzīvai būtnei tikai sava prieka pēc?
Opā...,kas te šodien darās. Vispirms mirtins ar savu "pļurkt"..un tagad..!!! Peipusniek...es tev neko nepārmetu...C&R būtību tu jau pats esi aprakstījis un mēs taču katrs rīkojamies pēc savas sirdsapziņas....to taču nevar aizliegt...vai ne? Ne asakas!!!!
labi, bet kā gadījumā ar spiningošanas dienu uz līdakām? gribi trijnieci, gadījās 5 zemmēri, viena 1.5kg un citas kombinācijas. Es tāpēc veru kukānā virsmērus un kad atrodu ko citu svētku vakariņām laižu vaļā. inkvizitors?
Peipusniek - visam jābūt samērīgi.
Es arī nepiekrītu 100% C&R, un to nemaz nevajag.
Tavs piedāvājums priekšpēdējā rindkopā ir pareizs!
upss, priekšpriekšpēdējā ;))
Piekrītu, nevajag laist vaļā, vajag ātri ar cieņu nogalināt, lai zivtiņas nemocās, un smuki salikt cukura maisos.
Kur ir problēma? Zemmērus laižam vaļā, kā prasa MN, protams, ja nav tā ierijusi, ka bez ķirurģiskas iejaukšanās nekā.
MN Tev atļauj paturēt 5 mēra līdakas. Nu ja Tu esi trāpījis uz copi, kur dienā dabū vairāk par 5, tad rīkojis, kā saka sirdsapziņa... TĀDU COPI ES ARĪ TEV NOVĒLU :-)))
Peipusniek, pirms sākt diskusiju, lūdzu paskaidro- kāpēc Tu pats makšķerē? Kad ir copes lielākā bauda? Brīdī, kad atrodies pie dabas vai mājās pie kūpošas bļodas?
Peipusniek!Bet kā darīties situācijā,kad aizej uz brekšiem,a ķeras tikai plakanie pa 250gr.Tad ko,bāzt viņus maisā,vai satīt makšķeres un iet mājās jo lielie neķerās?
eMKa, OK.
Pats makšķerēju, jo gandarījumu sagādā:
1) Atrašanās pie dabas
2) Copes process un, bez šaubām, zivs izvilkšana, cīņa ar to (atkarībā no izmēra)
3) Apziņa, ka esmu spējis atrast zivi un "uzminēt", kas viņai šajā momentā "garšo" un kādā veidā pasniegt
4) Atzinība no ģimenes par labu lomu
5) Atzinība no paziņām un citiem copmaņiem
6) Garšīga maltīte (tas tiešām ir pēdējais)
Kopējais secinājums: Cope man ir gan atpūta gan pašapliecināšanās.
AndisN, nereti plakanie ap 250 g. arī ir štelle...
Nu kādus recepti es Tev varu dot? ja Tu zini, kur tos plakanos ap 250 g lietderīgi izmantosi, tad Ok. Ja tikai aiznesīsi mājās un izmetīsi, tad gan nekur tas neder.
Ja jau maltīte ir pēdējais faktors, tad kur ir problēma atlaist zivi???
Kad atlaid zemmēra līdaciņu, tad arī uzbur savā iztēlē salīdzinājumu ar kotleti no ledusskapja? :)
Kāda atšķirība ko atlaid, ja jau maltīte nav primārais?
Ja līdaku copē gadās noķert 9nieci, nākošo 6nieci, tad 7nieci, u.tt., tad visām pa pauri??
Vnk. nav man skaidrs, kas var būt nepieņemams C&R. Neviens neuzstāj, ka visas zivis jāatlaiž, bet nav arī jābāž kulē viss, kas tiek noķerts tikai tāpēc, ka MN to ļauj.
Labi. Visu pēc kārtas un mierīgu prātu...
Uzreiz teikšu, ka es nepavisam nenoliedzu C&R - ja jau kādam tas der, tad OK. Tikai nevajag šo metodi izcelt pāri citām.
Vai būtībā ir liela atšķirība starp mednieku un makšķernieku? Es domāju, ka nē. Abi dodas pēc guvuma - viens pēc medījuma, otrs pēc loma. Abi nogalina. Nu neesmu saticis mednieku, kurš šautu, ķertu slazdos vai citādi gūstītu dzīvnieku tikai tāpēc, lai papriecātos par viņu, nofotografētu un atlaistu...
Es gribētu dzirdēt kādu argumentētu viedokli arī no C&R piekritējiem par savas metodes pamatojumu. Kur te ir gandarījums?
,,Neviens neuzstāj, ka visas zivis jāatlaiž, bet nav arī jābāž kulē viss, kas tiek noķerts tikai tāpēc, ka MN to ļauj.,,Perfekti,domāju ar šo apspriedi par noķer atlaid varētu beigt.Tālākais jau ir katra personīgie uzskati,materiālais stāvoklis,ģimenes lielums u.t.t.Mani daudz vairāk tracina, kāpēc šis paņēmiens nav obligāts visos licenzētajos posmos,sevišķi nārsta laikā.Nu vienkārši nedrīkst ķert nārstojošas līdakas.Nebūs peļņa?Neviens nepirks licenzes,ja ir jālaiž vaļā?.,,Apsaimniekotāji,,nu tad nelieniet ūdeņu tuvumā,audzējiet sēnes.
Nu diez' vai tik ātri beigsies... katrā gadījumā izveidojās samērā veselīga diskusija.
Manu viedokli nu jau visi būs sapratuši. Vēlreiz atkārtoju, ka būtu labi arī dzirdēt kādu C&R piekritēja viedokli.
Ne asakas!
Gandarījums nav pašā atlaišanas procesā, bet gan tajā, ka iespējams šī pati atlaistā zivs tev pieķersies vēlreiz un dāvās tās pašas emocijas, ja ne tev tad kādam citam copmanim. Ja nepieķersies, tad iznārstos un radīs pēcnācējus. Viss! Kāpēc esi iedomājies, ka atlaižot zivi ir kāda īpaša sajūta?!
Lūk arī visi argumenti!
Kāds gandarījums ir ievilkt noķertajai zivij pa pauri?
pilnībā piekrītu!!!tagad situācija ir pavisam savādāka!!!ar zemūdens medību atļauju medīt visos ūdeņos" ķer un atlaid" vienkārši vairs nav nekādas jēgas.tikpat nošaus!!!takā uzskatu sevi par svētdienas copmani,tad loma lielums maz ko izsaka,bet patīkamāk ir tad kad kādu zivi tomēr noķer!!!NE asakas visiem!!!mazāk alkatības!!!
eMKa, kāpēc Tu dodies copēt?
Sviesc, pa lielam, aptuveni