Patiesībā atbilde varētu būt ļoti vienkārša. Jo vairāk un galvenais regulārāk barosi, jo ilgāk zivs tajā vietā stāvēs. Sevišķi tas ir saistībā ar brekšiem. Nav obligāti jābūt tīrai iebarojamai barībai. Var droši maisīt kopā ar zemi, puse uz pusi. Smarža strādās, zivs meklēsies.....tātad aizkavēsies.

Sveiks.

Tas nav viennozīmīgs jautājums, un tāda pat atbilde.

Daudz kas atkarīgs no barības struktūras.

Jo smalkāka barība, jo vairāk var likt klāt zemi, un otrādi, bet kā tu gribi šo vietu iebarot? Ar roku, ar barotavu, gruntenei, vai pludiņam...?

Jo vairāk zivju, iebarojamā vietā, jo vairāk var likt pie iebarojamās barības zemi. Lai rok, un meklē.....:))) Tā zivi piesaistīsi uz ilgāku laiku.

Ar kilogramu barības daudz neizvērsīsies. Tā vien sanāks kādas 7 bumbas. Ja zināma vieta, tad OK, ja nē, tad........

Tad jau labāk 1 kg iebarojamās barības + 3 kg kombikorma + dzīvā ēsma ( tārpi).

Visam teiktajam gan iznāk arī daudz papildus tekstu....., bet standartā es darītu labāk tā.

Sveiks.

Tā nemaz, tik vienkārši pateikt, kur atrodas brekši, un vēl braucot pa upi, nevar.

Vietējos " norakt" nav prāta darbs. Ja upe ir kā Gauja, Venta, Lielupes augštece........un t.t., tad skatoties uz krastiem var pateikt kur veči ir sēdējuši. Tātad, vairāk vai mazāk, ir pazīstama vieta, iespējams pat ilgstoši barota, un ko tad parasti baro? Ne jau raudu, vimbu vai sapalu. Reālākais ir breksis. Parasti tās ir aizstraumes, sēkļu kantis, vietas aiz mikro saliņām.

Uz rudens pusi breksis sāk iedzīvoties bedrēs, jo tur arī paliks pa ziemu. Daugavā, piemēram, breksi var pacelt tagad dziļās piekrastes kants joslās.

Līdz kilogramam uzturas vēl seklumā, bet lielākie eksemplāri jau soļo uz bedrēm.

Nu aptuveni tā, taču jāsaprot, ka katrai upei ir sava specifika, un tas ir 'loti būtisks faktors.

Pa Ls 20 nav, bet 25 ir, taču lielākais izmērs ir palicis 43.

Ja man būtu šāda problēma es, atkarībā no dīķa un tajā pašā laikā karpu lieluma, salaistu tajā noteiktu skaitu un lieluma,līdakas.

Zinu vēl, ka citur, kur ir dīķu apsaimniekošanas sistēma ūdens tiek vienkārši nolaists un nevajadzīgās zivis atlasītas. Bet tas nav tik vienkārši.

Nudien nevarēšu tev atbildēt, jo Lielupē pārsvarā ķeru tikai brekšus, un tad arī stipri pa upi uz augšu, vēl virs Jelgavas. Vispār jau līdakas tur ganās, un vēl ir daudz meženes.

Sveiks.

Ja salīdzinām iespējas starp mačkātu un parasto pludiņmakšķeri, tad es dodu priekšroku pludiņniecei, bet daudz maz kvalitatīvai. Par 20 latiem?

Katrā gadījumā dari tā. Ieej veikalā un palūdz pludiņnieci ar maksimālo testu 30 gr. Paņemot rokās pašūpo un skaties lai neļarpato viss kāts kā pātaga. Meklē ātrāku akciju. Paskaties, salīdzinoši kurai copenei ir vairāk gredzenu. Garāku par 5 metriem neņem. Sešiniece, pa šādu naudiņu jau vispār locīsies kā čūska un ne tu varēsi normāli piecirst, ne iemest.

Interesanti cik tas vecis labu mačkātu par 20 latiem bija iedomājies...:)))))

Protams, ka mainās.

Jo tas atradīsies dziļāk, jo jūtīgāks būs.

Pamatprincips jebkuram pludiņam ir vienkāršs. Jo tas dziļāk ir ūdenī, jo jūtīgāks un visu izšķir makšķernieka redze.

Nu ko un kā lai es tev atbildu?

Pateikšu vienkārši statistiku. Divās sezonās ( tas ir praktiski 5 - 6 sezonas mēneši) makšķernieki ir iepirkuši krietni virs 20 tonnām barības.....Tas no viena Albakora pagājušā gadā un šogad nedaudz iesākām vairumtirdzniecību. ( Nu ļooooti minimāli).

Ja es tev vēl pateikšu, ka pats startēju ar tām sacensībās, bet protams, kā jau katrai barībai, arī Sensai klāt tiek likti dažādi " pribavki" , tad....?

Domā pats.

Varivas " Sea Bass", Varivas " Trovt Advance" un Pontoon21 " Eight Braid".