Sveiks. Tu jau būtībā uz savu jautājumu atbildēji. Ūdens ir anormāli silts. Tādā pat siltummīļi līņi, karūsas un karpas paliek pasīvas. Mēğini copēt naktī. Ūdens temperatūra, protams, ka nemainīsies, bet breksis ļoti labi jūt āra temperatūras pazemināšanos un cope krasi izmainās. Vismaz Daugavā tas ir ļoti izteikti!

Sveiks. Līņi nenārsto visi uzreiz kā raudas vai brekši. Nārsts notiek zivs lieluma secībā. Vispirms mazākie un kā pēdējie, lielie. Tāpēc līņu cope, nārsta laikā, nepārtrūkst, ja vien trāpi uz tādu vietu kur ir noteikts izmērs un šis līņa izmērs tagad iet nārstā. Mazie ar lielākiem kopā nesadzīvo. Protams, kāds lielākais ielaužās mazo barā, bet ne otrādi. Tagad, pirms nārsta, vēderi mammām ir pilni ar ikriem. Tāpēc pa iebarojamo galdu rokas, burbuļus taisa, bet ēsmu neaiztiek, jo kur tad viņu likt, ja vēderā tāpat nav vietas. Savukārt papiem, salīdzinoši ar citu zivju sugu tēviņiem, pieņu ir stipri vien mazāk. Tāpēc, nārsta laikā, pārsvarā ķeras tēviņi. Tēviņi ir arī mazāki augumā. Liec mazāku āķīti, piem. Nr12, un 2-3 baltos.

Sveiks. Tur gan nav gadījies copēt līņus. Vispār es nepiederu pie tiem kam patīk copēt Rīgas apkaimes un centra ūdeņos.

Sveiks. Es nezinu kurā Latvijas pusē tu esi. It kā jau smieklīgi, bet Latvija, ģeogrāfiskā ziņā ir milzīga. Tas attiecas uz laika apstākļiem mūsu zemes novados. Nav laika gari rakstīt, jo pats patreiz sēžu uz līni. Vidzemē un Zemgalē ir tā, ka līnis pošas uz nārstu. Ikri nav lieli, bet nārsts būs aptuveni jūlija vidū. Vēderi pilni un vietas barībai ir visai maz. Apetīte līnim patreiz, manis pieminētajās vietās, ir minimāla. Viņš var rakt, taisīt burbuļus ( iebarotā vietā) bet ēsmu neaiztikt, jo kur tad viņu likt, ja vēders ir pilns? Tā situācija patreiz ir tāda, ka līnis pat negrib īsti kustēties pa ūdens klajumu, un tas ir normāli. Neesmu šamanis, bet lai tiktu pie līņa patreiz pirms nārsta iesaku izvēlēties divas, no vienas vietas, sasniedzamas copes vietas. Vienu iebaro ar iebarojamo barību, bet otru tikai ar zemi un sakapātiem nakteņiem. Ja par iebarošanas sākuma momentu, tad ko tu gribi sagaidīt?:)))))) Ja tev ir iespēja iebarot līni un "piesiet" pie galda, jau vairākas dienas iepriekš, tad protams, ka izmanto šo situāciju. Līni, pie konkrētas vietas, var pieradināt tikpat labi kā breksi. Lai veicas, bet atceries ko iepriekš rakstiju. Labākais līņu ķeršanas brīdis ir tikai vēl priekšā, un tas būs pēc nārsta. Tad tas sāks baroties ziemai, un būs ļoti aktīvs.

Sveiks. Man jau šķiet, ka raudas patreiz nu galīgi ir top 30 beigu daļā.:))))) Kas tevi velk uz raudām? Ezeros pucē tās līdz apnikumam vai kamēr tārpi beidzas, bet kaut ko jēdzīgu, izmēros, patreiz tu diez vai noķersi. Iemesls ir viens. Pavasarī pirms un pēc nārsta tās ēd proteīnu, respektīvi tārpveidīgo barību, bet tagad tikai zālīti. Ūdens augu jaunos dzinumus. Tas nebija domāts par "pareizajām" kaņepēm.:)))))

Sveiks. Ar ēsmām, no tavas puses, viss ir kārtībā. Vari vēl pielikt klāt baltos, bet līnis ir ļoti kaprīza zivs. Tas var vienā copes reizē no ezera atdot pat līdz 10 eksemplāriem un tad nedēļu pilnīgi neko. :))))) Es pētu līņu dzīvi nu jau vismaz padsmit gadu, un daru to ļoti nopietni, daudz ko piefiksējot datorā. Varu tev pateikt vienu, ka tas, ka tu redzi burbuļus paceļamies no vietas kur ir iebarots, nebūt nenozīmē, ka līnis ir gatavs uz ēšanu. Viņam patīk barības smarža un viņš vienkārši kā ruksēns pa to urķējas, bet tev nāksies pagaidīt.....:)))))Cik ilgi? Es nezinu! Tev paveiksies, ka noķersi vienu, varbūt divus, bet ne vairāk. Tad pēkšņi kādā nedēļā aizies eldorado, lai pēc šīs nedēļas ( tas tikai laika periods kā piemērs) tu atkal neko nesaprastu kas notiek?! Atkal neķeras, bet ārā taču ir vasara, karsts, ūdens temperatūra ideāla, ņēma visu iepriekšējo nedēļu un pēkšņi.....abloms. Es laikam atkārtošos jau simto reizi, ka līņus neviens neķer tādā daudzumā kā brekšus, ruduļus, pličus, raudas un arī karpas. Es te runāju par līņiem kas ir vismaz ap 800 gr un smagāki. Mazākie, tos var pierunāt, bet ne līni kas ir līnis. Tā kā viss ir pareizi ko dari, bet esi ar pacietību. Noliec ēsmu uz grunts, vari mēģināt to pacelt aptuveni līdz 10cm virs tās, jo arī tur līnis darbojas un esi pacietīgs. PIENĀKS!

Viss ir kā jau ierasts. Vakars, nakts un rīts.

Sveiks. Šis veids nu gan nebūs tas pareizākais variants arī tad kad ir vējš. Līnis ir ļoti kaprīza zivs un pie katrām mazākajām aizdomām ēsmu atgrūdīs. Vējainā laikā pirmais uzdevums līņu copē ir atrast aizvēja vietiņu. Ja nu tomēr neizdodas, tad ņem smagāku pludiņu ( 6gr) un kontrolsvariņu nobīdi uz gultnes. Tas būtu 1 gr skrotīte. Attālums līdz ēsmai 10-12cm.

Sveiks. Kā krasta, tā ezerā esošie pontoni sen jau ir vietās.

Sveiks. Interesanta tēma, jo nekad zem pluda neesmu boilu licis. Ja tomēr būtu tā jādara, tad jāskatās kādu zivi taisāmies ķert. Karpai noteiktu liktu boilu uz mata, jo karpa parasti neko daudz neizgaršo un boilu vienkārši ar āķi iesūc mutē. Vēl varētu boilu zem pluda likt breksim vai līnim. Breksim savulaik ļoti iecienītas bija peletes. Tās gan bija krietni mazākas par boilām un mīkstākas. Uz āķa spraudās tāpat kā maizes bumbiņa. Līnis ir liels izgaršotājs tāpēc jau copes brīdī uzreiz pazūdot pludam zem ūdens piecirtienu nedrīkst izdarīt. Ir jāpagaida. Līdz ar to es līnim izvēlētos aptuveni 1 cm diametra boilu, ar nazi iegrieztu no sāna līdz vidum iegriezumu un tajā iespiestu āķa kātiņu. Tikai atceries, ka boilas ir pārsvarā cieta materiāla un tādam līnim, vai breksim āķa smailei ir jābūt no boilas ārā.