1. Patiesībā ar šiem puņķiem vai ( sopļām) necopēju, bet nevaru noliegt, ka baltajām zivīm šī ēsma, un sevišķi pavasarī, ļoti patīk.

Ieber bļodiņā mannā un pārlej ar aukstu ūdeni. Taču pārlej tik daudz lai mannā būtu vienkārši mitra. Vari noaromatizēt ar anīsu vai vanilīnu, bet dari to ļoti prātīgi, jo zivīm ass aromāts aukstā ūdenī nepatīk. Praktiski uz divām - trim ēdamkarotēm mannas pietiek ar vienu pilienu šo aromātu. Ļauj lai šis aplējums kādu pusstundiņu ievelkās un tad vienkārši samaisi līdz ar ko tūlīt būs redzams vai mīklai ir pareizā konsistence vai nav. Iepildi špricē vai vienkārši celofāna maisiņā kam izdur nelielu caurumiņu. Tāda ir viena versija un ar to pilnīgi pietiek.

2. Uz otro jautājumu jau laikam atbildēju, bet atkārtošos, ka aukstā ūdenī zivīm nepatīk saldas smaržas. Kas attiecās uz asākām, tad mana pieredze rāda, ka piemēram ķiploka uz karpām par daudz nebūs. Protams, nevajadzētu pārspīlēt. Aukstam ūdenim pamēģini pielietot barību kurai pamatā ir zivju milti.

3. Granulas kā tādas lieku klāt brekšu, līņu un karpu copē iebarojamai barībai. Taču tā kā šo barības veidu esmu sācis pētīt tikai trešo gadu, tad tā pareizā recepte vēl tikai top un neņem ļaunā, jo pagaidām atturēšos no kādiem ieteikumiem.:)))

Ne asakas!

Šādu vietu ir ļoti daudz. Sākot ar Ogres upes grīvas kreiso krastu kas pāriet Daugavas labajā un līdz pat Pārogres daudzdzīvokļu mājām. Tālāk gan netiksi, jo tur viens biezais ar žogu aizvēris krasta joslu ciet un izracis pat kanālu uz pagalmu.

Tālāk, viss Ogres salas krasts kur vasarā copmaņi arī ar klasiskajām gruntenēm ķer samus un zandartus. Daudz spiningotāju.

Laba vieta ir 200 metrus no sūkņu stacijas pa Daugavu uz leju. Šis posms nav garš, kādi 100 metri, bet ļoti perspektīvs un tiek nepārtraukti barots. Vieta jāaizņem jau nakts melnumā. Brekši smuki un daudz. Rēķinies ar 5 - 7 metru dziļumu.

Līdz Sv. Meinarda salai ir vairākas labas vietas, bet tā izstāstīt būs grūti, jo atkal vecā problēma piebraukšana. Šajā gadījumā mašīnu atstāj uz vecā autoceļa un jāšpago ar kājām. Pavasarī breksis ienāk arī Ikšķiles līcī, bet vasarā to tur var nemeklēt.

Pēdējā, izteikti labā vieta, ir Ikšķiles aizsargdambja sākuma posms ( līkums ). Te Daugavas dziļums ļoti skaisti un lēzeni no sekluma pāriet uz kādiem 6 - 8 metriem. Nu aptuveni tā, bet ja gribi kā konkrētāk, tad kur sameklēt mani gan jau noproti, un labprāt parādīšu precīzāk.

Nē, "Norstream" nav gan.

Tas ir Dubkalnu karjers. Galvenokārt tur ir asari un karūsas. Gadās arī izcili eksemplāri. Vislabāk, tā kā tas ir applūdis grants karjers un ūdens ir ļoti dzidrs, ķeras vēlu vakaros. Vasarā ap kilogramu smagas karūsas nav nekāds retais notikums. Protams, jāiebaro noteikti.

Diemžēl šeit tev palīdzēt nevarēšu, jo tagad spoles uzticu meistariem kam tas ir ikdienas darbs, kaut gan bija laiks kad tāpat kā daudzi citi copmaņi savas pirmās bezinercenes mēģināju sataisīt pats. Dažreiz izdevās, bet vairāk gan nē.

Par taimiņiem zinu pietiekoši daudz :), bet vai tie pietiekamā daudzumā ir "uzkāpuši" pa Gauju līdz pat Cēsīm, gan nezināšu pateikt. Noteikti gan jau, ka ir, taču man šķiet, ka to daudzums ir minimāls.

Es gan tur neesmu bijis, bet pieļauju, ka tas ir kārtējais appludinātais grants karjers. Parasti tādās vietās ūdens tiešām ir ļoti dzidrs un zivis ļoti labi visu redz. Lai, kā tu raksti, zivis par tevi neņirgātos nāksies rīkoties ar super smalku inventāru. Nu vismaz to daļu kas atradīsies ūdenī. Piemēram, tam pašam breksim, līnim vai karūsai parastā ezerā vai upē var itin mierīgi uzlikt arī 0,23mm pavadiņu, bet šādā dzidrā ūdenī tev vajadzēs aprobežoties ar 0,12 - 0,16mm un rūpīgi pieregulēt spoli, lai pēc piecirtiena nevajadzētu "piesārņot" dabas klusumu ar pazīstamu burtu īpašiem savienojumiem. Attālums, kādā makšķerēsi, arī būs nepieciešams maksimāli lielāks. Iebarojamai barībai nevajadzētu ne par mata tiesu atšķirties no grunts nokrāsas. Pavadiņa un pamataukla noteikti no florkarbona un turklāt gaiši zaļganā, caurspīdīgā nokrāsā. Nu kaut kā tā.

Vispār labprāt aizbrauktu uz šo ūdenskrātuvi un tad jau tā bilde būtu skaidrāka, jo ir iznācis itin daudz makšķerēt pa šādiem skaidriem ūdeņiem un šeit ir sava specifika, un visu jau neizstāstīsi.

Vienkārši ir jāizdara izvēle. Paņem papīra lapu un saraksti abiem kātiem plusus un mīnusus. Sākot ar pielietojuma daudzveidību un beidzot ar pieejamām cenām kas patiesībā ir diezgan līdzīgas. Tikai nepārproti mani, jo man nav nekas pret mačkātiem kā tādiem. Tie itin labi tirgojas pie mums Albakorā un tauta ir apmierināta. Man vienkārši sanāca vienā sezonā salauzt trīs kātus un es sapratu, ka es ar tiem rīkoties nemāku...:)))

20 gr tests līnim virs kilograma varētu būt par mīkstu, jo šis puika nikni pretojas un pirmais gājiens, sajūtot āķi lūpā, ir pa taisno zālēs. Nūūūūū.... tiešām nezinu vai ar mačenieku izdosies šamo izdabūt no turienes ārā, taču šiem kātiem ir arī brangāki testi. Tā kā zīmē tabulu un liec plusus un mīnusus.....:)))))

Šis gan tā īsti nebūtu jautājums pie manis, jo nekāda sakara ar makšķerēšanas karšu naudām man nav. Taču visu šo naudas pielietojumu un izlietojumu ( vismaz uz papīra) var redzēt Zemkopības ministrijas mājas lapā kur redzams Zivjkopības fonds. Taču man bieži vien rādās tāds sapnis, ka Zivju fondam, kurā nonāk ne tikai makšķerēšanas karšu nauda, bet arī licenču naudas, dažādi, ar zivju resursu zaudējumiem saistīti maksājumi, soda naudas un t.t. tiek no valsts puses tiek atstāti Ls 200 tūkstoši. Kur paliek pārējais piķis, un tā nebūt nav maza summa, lūk tas varētu būt itin labs jautājums uz ko diez vai mēs makšķernieki atbildes atradīsim, ja vēl turklāt tās ir tikai tādas sapņošanas vīzijas...:))))

Būs gan. Pašreiz top divas, manis rakstītas, grāmatas. Viena būs kā rokasgrāmata pēc principa ko darīt tad un tad, ja...... Domāta vairāk iesācējiem vai tā saucamajiem svētdienas makšķerniekiem. Savukārt otrā būs apkopotas, un itin precīzi norādītas ap 100 Latvijā labākās copes vietas, un protams, to apraksts. Taču darbs iet ļoti lēnām, jo diemžēl vienkārši fiziski pietrūkst laika.

Kas attiecās uz citu rakstītām grāmatām, tad tā, ka to nebūtu laikam nebūs pareizi teikt. Vismaz, šķiet pagājušā gada vasarā, J.Rozes grāmatnīcā Ogrē kādas četras versijas redzēju. Lasījis gan neesmu. Vari ieskriet bibliotēkās. Zinu, ka tur var atrast šo to interesantu.

Sveiks!

Vimba ir migrējoša zivs. Tas nozīmē, ka tā ir visu laiku kustībā.

Es gan nezinu cik ir liela tava pieredze makšķerēšanā, bet Gaujā ar pludiņu tev varētu būt problēmas atrast vimbu uzturēšanās vietas. Varbūt labāk tomēr pamēģināt ar gruntsmakšķeri. Tas būs vienkāršāk. Paskaties cik dzidrs ir ūdens. Ja kaut nedaudz duļķains tad liec fluoriscējošas mormiškas. Ja skaidrs, tad parastos āķus, bet kā vienu, tā otru ap 8 numuru. Ar to pietiks. Atceries, ka vimbai mute ir uz leju un barību tā ņem tikai no grunts.

Gruntsmakšķerei nekautrējies pielietot pat 200 gr svinu, jo lielākās vimbas parasti uzturas samērā palielā straumē. Līčos vimbas ienāk atpūsties pēc nārsta un tas jau ir ap maija sākumu. Taču šajā laikā piekrastes līčos uzturās brekši. Tiem, dēļ sava platuma ir grūti izturēt straumes stiprumu. Breksi var uzķert pat pusmetru no krasta un 50 cm dziļumā.