Nē, nav gadījies dzirdēt. holandieši cenšas braukt uz franciju, kur ir ļoti daudz un dažādas vietas. holandē pārsvarā ķer kanālos - vienīgais, ko kaut kur esmu lasījis.

sākumam būs ideāls.

70 m gan nav tas attālums, kurā nevar precīzi makšķerēt... vajdzētu patrenēties.

kas attiecas uz radio vadāmajām laivām, tad tur tiešām ir ļoti daudz plusu. mīnusi ir tikai trīs- cena, fakts, ka ar tādu laivu nevar izkaisīt barību lielākā platībā, kas dažreiz ir labāk. tā izber visu saturu vienā kaudzē. trešais, ar to nevar iztaustīt gultnes struktūru.

laiva ir ideāla, ja ēsma jānoliek kaut kur pretējā krastā zem krūma, kur pat gribēdams nevar iemest. kas attiecas uz precizitāti, tad nāksies trenēties arī laivu vadīt - tas nav nemaz tik vienkārši, kā filmās izkatās, sevišķi tumsā. eholots pie laivas arī būs vajadzīgs un ja jau tas, tad arī gps. kopā uz 2k pavilks. internetā tiešām var apskatīt vairākus modeļus. tāpat nevajag domāt, ka baigi vienkārši būs vest ar šo laivu kaut ko vairāk nekā 100 m attālumā, sevišķi lielos ezeros, kur ir viļņi.

apkopojot visu minēto, es ieteiktu labāk parastu piepūšamo laivu, ar kuru var gan iebarot, gan ievest, gan gultni izpētīt. ja ir daudz naudas, tad labāk to ieguldīt labā laivā, elektromotorā, eholotā un gps. ja ir interese, varu par šo pakomentēt sīkāk.

izlasi septembra vai oktobra copeslietās (žurnālā) visu garo apcerējumu par šoklīderiem. izvēle ir jābalsta uz konkrētiem apstākļiem, nav vienota standarta.

pasaules čempionāts karpu makšķerēšanā ir komandu sports. Latvijas izlase ir piedalījusies vairākus gadus, bet augstas vietas vēl nav ieguvusi. par ārzemju latviešiem nav dzirdēts, ka kāds būtu startējis citas valsts komandā.

klau, mēs runājām, ka tu palasīsi žurnālus, vēl kaut ko.

karpas lielākā vai mazākā skaitā ir ļoti daudzos latvijas ūdeņos. Valle nav izņēmums. ķeras vai neķeras, grib vai negrib - tas jau vairāk no makšķernieka atkarīgs. protams, arī laika apstākļi ietekmē ķeršanos, tomēr, ja tā pa lielam, pie mums 5kg karpu ir daudz reižu reālāk noķert nekā 5kg līdaku. privāti apsaimniekotajos dīķos un ezeros iespējas tikt pie loma ir lielākas, tomēr publiskajās upēs un ezeros karpas var gadīties dūšīgākas un arī azarta vairāk. galvenais, nemētājies, izvēlies vienu ūdeni un strādā tur visu vasaru, tad arī būs rezultāts. tie, kas skraida no vienas vietas uz otru paliek tukšā visbiežāk. izvēloties vietu ņem vērā arī to, cik tālu no mājām tā atrodas, jo laiku pa laikam piebraukt un piebarot - tas ir tas, kas noved pie copes visātrāk.

Tavs jautājums, līdzīgi kā daudzi citi, nav atbildams, pareizāk - lai atbildētu, man te ir jāuzraksta vesela grāmata. varbūt kādreiz es tā arī izdarīšu, bet līdz tam laikam tev būs: jālasa žurnāls Copes Lietas, tā pielikumi un rubrikas "Karpu Lietas" - vecos numurus. tad būs jāpalasa manas iepriekšējās atbildes. Tad jādodas uz kādu specializētu karpu veilaku (karpu nams, copes nams, ēsma), kur tev parādīs visus iespējamos veidus kā iztērēt visu savu, sievas un bērnu naudu, kā arī vēl mazliet iebraukt parādos. nu jā, ja būsi lāsījis žurnālus, tad tik daudz neiztērēsi...im ja tad kaut kas nav skaidrs, tad raksti atkal. vēl - ziemā noteikti būs kādi sausie treniņi, seko informācijai šajā portālā un žurnālā.

nu ja, ja ilgi viņa tur stāv, tad beigās nāks par labu - karpai pat liksies drošāk pie tāda koka. par pielipšanu - pilnīgi iespējams. tomēr jaunā vietā es viņu nelieku tuvāk par 20 metriem.

Ja domā par markeriem, kas spīd un dejo, tad man ir divas domas, jo lietots ir gana. pirmkārt, copes atropas tuvumā manā praksē ir bijušas krietni retāk nekā kaut kur tālāk. no tā es secinu, ka karpai diez ko nepatīk tusēties tai blakus. no otras puses, ir bijis arī tā, ka iebarojot pie paša markera var pat redzēt, kā tas kustas, resp zivis tam pieskaras, un arī ķeras. bet otrs un svarīgākais, kas jāņem vērā ir pats markeris, kuram galā ir lāpstiņas kā bultai vai spoda raķetei. tad lūk, ja karpa apskrien atropai apkārt (un tici man, viņa to pieprot ļoti labi) tad aukla vairs nevar nomukt pāri augšējam galam un zivs ar garantiju ir nost. kaut kur esot tie markeri ar apaļām galvām bez lāpstiņām, bet dabā tādus es nevienam neesmu redzējis.

protams, ir jauki, ka naktī var redzēt, ka kaut kas spīd ūdenī (spīd tiešām labi un ilgi, redzēt var tālu, sevišķi sarkano), un braucot ar laivu ir, pēc kā orientēties, bet tie mīnusi ir lielāki. tādēļ es atropas principā nelietoju, bet iztieku ar gps. ja nu tās tomēr gribas kaut kur ūdenī saspraust, tad nevis iebarotajā vietā, bet kaut kur atstatus, lai var izmantot kā orientieri, sevišķi naktī un arī tad, kad jābrauc ar laivu pakaļ zivij.