Kāts būs ļoti ok. spolei nav jābūt obligāti ar baitrunner sistēmu. pēc iemetiena atgriez bremzi pavisam vaļīgi vai arī atstāj lociņu vaļā, pēc copes lēnām un uzmanīgi griez bremzi ciet.

uz šo jautājumu vislabāk atbildēs lielmeistars Normunds Grabovskis.

ja domā veikalā pirkto gatavo boilu uzglabāšanu, tad tur nekādas īpašas receptes nav - atplēs iepakojumu un izlieto. jācenšas pēc iespējas iegādāties tādi iepakojumi, kas vaļā pārāk ilgi nestāvēs. tomēr vienas vasaras laikā gatavajām boilām arī atvērtos iepakojumos nevajadzētu bojāties, ja tās neturēsi uz siltiem radiatoriem. protams, var arī sasaldēt, tad glabāšanas iespējas ir neierobežotas. pašgatavotas boilas vai nu saldē, vai izžāvē ēnainā vietā vai telpās tik ļoti, ka tās praktiski nebojājas un arī var stāvēt vairākus mēnešus, tikai nevajag tās turēt slēgtā iepakojumā.

es nezinu, kas tās par boilām, kuras ir jāurbj. man nav bijis saskarsmes ar gatavām boilām, kurām es nevarētu izdurt boilu adatu cauri. ja nu boila ir ļoti sažuvusi, tad varbūt. vēl daži pop-upi ir ļoti cieti, bet tur urbis palīdz perfekti.

boilu un jebkuras citas barības mērcēšana eļļā (zivju, kaņepju utml) varētu uzlabot to pievilkšanas spējas, tāpat kā dipi, spreji utml.

boilas izmēram nav pilnīgi nekāda sakara ar karpas izmēru. ja tā būtu, tad mēs visi makšķerētu uz 50mm boilām cerībā uz trīsdesmitnieci. karpa ļoti labprāt ņem mutē sīkas barības sastāvdaļas, piem, kaņepes un ar karpas izmēru tam nav saistības. vispār, Latvijā visi kaut kā par daudz iecentrējušies uz 20mm un pat vēl lielākām boilām. man ir aizdomas, ka šī tradīcija nāk no Volgas, kur bieži vien tiešām divas divdesmitnieces ir labākais risinājums. tomēr tur ir pilnīgi savādāki apstākļi - ļoti maza dabiskās barības bāze, tādēļ karpas (sazāni) izvēlas pēc iespējas lielākus kumosus, lai vienā paņēmienā tiktu pie vairāk barības. normālos apstākļos un pie mums tādi ir parsvarā, karpa tomēr ir ļoti uzmanīga zivs un daudz labprātāk un drošāk izvēlas sīkākas barības vienības. tādēļ reizēs, kad copes ir maz, daudz lielāku rezultātu dod 14-16mm un pat vēl mazākas boilas. un, jo lielāka karpa, jo gudrāka un uzmanīgāka. pastāv arī zināma sakarība starp iebarojamo un āķa boilu izmēru. bieži palīdz stratēģija, kad baro ar lielākām boilām, bet uz mata liek mazāku. ja cope ir aktīvāka, var pāriet uz lielāku boilu, jo tā izdala vairāk smaržas un līdz ar to ir vieglāk karpai atrodama.

lai apstiprinātu - tikai pāris piemēru - man ir 1,5 kg karpa uz divām 26mm boilām un divdesmitniece uz vienu 12mm.

lasīt - tas ir labi, par to prieks. Karpu nams lielākoties ir atvērts gan, mēģini kādā citā brīdī vai iepriekš piezvani.

pareizi esi sapratis. dziļumā ir tumšs un krāsas grūti atšķirt. turklāt tas attiecas arī uz tevis sauktajām "klasiskajām" - arī tur krāsa ir viens no galvenajiem elementiem. saviem novērojumiem pieliec dienas/nakts faktoru - naktī krāsai nav nozīmes. ar temperatūru gan tam nevajadzētu būt daudz sakara. ananass vispār ir ziemas smarža.

un vispār, kurš teica, ka zivīgās nav saldas? pie kādām tad būtu jāpieskaita BFM Fruit special? Techni Spice ir salda vai kāda? savukārt Triggai ar zivīm nav nemaz tik daudz tā sakara. un ko nozīmē - "strādā"? tas tāds ļoti stiepjams jēdziens. Trigga un citas barības boilas pa īstam strādā tad, kad esi pāris nedēļu laikā iebēris spaini - līdz tam par strādāšanu saukt pāris copes būtu pāragri. manā izpratnē "strādā" tas nozīmē, ka man ir boila, uz kuru ķeras daudz labāk nekā uz jebkuru (pilnīgi jebkuru) citu tajā konkrētajā vietā un laikā. esi mēģinājis iebērt spaini triggas seklumā un paskatīties, kā strādā?

kādreiz mani satiksi, piesakies, polšs par tik superīgu jautājumu. ja jau tās boilas nebūtu apēstas, tad visi ezeri būtu pilni ar tām un ventas grīvā varētu smelt ārā boilas tonnām. lai saprastu, ko karpa ir ēdusi, tā nav jānogalina un jāuzšķērž vēders, pietiek paskatīties, kas paliek karpu uzglabājamajā tīklā pēc tam, kad tā tur ir pavadījusi pāris stundas - pa anālo atveri daļa no apēstā nāk ārā un krāsviela, kas parasti ir visās boilās, par sevi noteikti liecinās.

viennozīmīgi svins par mazu. makšķerējot ar fiksēto svinu mazākus par 100g izmanto tikai makšķerējot dūņās, kad negribas, lai tas pārāk dziļi iegrimst. dažreiz arī izmanto mazus svinus pie ļoti aktīvas copes, ja negribas zivis biedēt, bet tas jau ir ļoti ekskluzīvs gadījums. piekarot pavadiņu, kurai piesiets svins, aiz āķa pret pirkstu, āķim no svina svara vajadzētu durties (sāpīgi) iekšā. pretējā gadījumā āķis švaki ieduras lūpā un ir nogājieni. ar pieciršanu tur nekas nebūs glābts.

īsāka pavadiņa patiešām nodrošina biežākas copes, jo karpai ir mazāk cerību paspēt āķi izspļaut, bet pašpieciršanās arī notiek švakāk. jo īsāka pavadiņa, jo arī vajadzētu lielāku svinu. sanāk, ka esi izdarījis visu iespējamo, lai nogājienu būtu pēc iespējas daudz :)

vēl būtiski ir arī, kādu svinu lieto. ja tas ir in-line, kuram svars koncentrējas tajā vietā, kur piestiprinās pavadiņa, tad pietiek ar mazāku svinu. savukārt piekārtam svinam, svars koncentrējas otrā galā. ja vēl tas ir apaļš vai vēl sliktāk - garens (tālmetiena), tad copes brīdī svins pagriežas un tikai pēc tam sāk strādāt pilns tā svars - iznāk tāda kā copes amortizācija un āķa ieciršanās ir vēl švakāka. tādeļ tālmetiena svinus vajag izmantot tikai tad, kad tas ir ļoti nepieciešams un arī tad vissmagākos iespējamos.

tomēr nevajadzētu aizrauties arī ar pārāk lieliem sviniem, jo tad izvadīšanas laikā tie var izkratīt āķi ārā. lietojot ļoti smagus svinus (laivojot vai straumē) jālieto nost-metošie klipši.

pa saujai no katras šķirnes neviens vairs nepārdod un labi vien ir, jo tikko izpakotas tās tomēr sāk bojāties. varu ieteikt mēģināt ar pop-upiem, tos pārdod mazās bundžiņās un ar tiem kāreiz var eksperimentēt gan liekot kopā ar grimstošo gan atsevišķi. otrs variants - rullēt pašam, ja jau nu tik ļoti gribas eksperimentēt.

var un to pasākumu angliski sauc "method". es nezinu, kas ir tevā izpratnē sāļās, varbūt no Dynamite baits derēs Squid& Octopus, Spicy Shrimp & Prawn.

uz to, kas viņām tajā brīdī vislabāk garšo.