jo īsāka pavadiņa, jo drošāk, ka karpa aizcirtīsies. tāpēc optimāls izmērs ir 15-20cm. garākas ir jāapsver gadījumā, ja svins iegrimst dūņās un var ieraut boilu līdz.

barotava ir gaumes jautājums, saukts modernajā valodā par feeder. ir cilvēki, kas tās veiksmīgi lieto, jo tām ir savas priekšrocības. tomēr lielāko daļu plusu var aizstāt izmantojot šķīstošo pva auklu, maisiņus, zeķes - tur var sabērt to pašu, ko barotavā, ar dažiem izņēmumiem.

auklas izturību, ko vajadzētu lietot, aptuveni nosaka reizinot kāta testu (lb) ar pieci. piem, ja ir 3lb kāts, tad vajadzētu 15lb auklu. 15 lb būs apmēram 6-7kg, tas tā vidēji. pītā aukla ir labāka karpu makšķerniekam tādēļ, ka:

1. labāk reģistrē copi sevišķi lielā attālumā

2. var lietot tievāku, kas dod tālāku iemetienu

3. izvadot zivi var just katru tās kustību

3. ilgāk kalpo - noteikti vairākas sezonas, monofilo vajadzētu mainīt katru gadu.

mīnusi:

1. cena, sevišķi, ja ir 3-4 spoles ar 300m uz katras

2. prasa augstāku izvadīšanas tehniku, jo neamortizē rāvienus.

3. straumē raus svinu nost no vietas

makšķernieku vidū šis vairāk ir gaumes jautājums, kā arī vietas un apstākļu. sevišķi makšķerējot vietās, kur daudz ķērāju un izvadīšana ir jāforsē, bezpītās auklas neiztikt.

barotavas ir daudz un dažādas un stiprinās līdzīgi kā svini, galvenais, lai iemetienā nesapiņķerējas.

elektroniskais signalizators ir vajadzīgs, lai copi dzirdētu. redzēšanai tas tāpat diez ko nelīdz.... novieto kātu uz 2 mietiņiem, auklā starp spoli un pirmo gredzenu iekarini kādu atsvariņu, kaut vai koka zariņu un skaties uz viņu cik tīk, piecērt pie jebkuras nopietnas kustības uz augšu vai leju.

kādas boilas - tas ir mūžīgais jautājums, ko ar garantiju neviens nepateiks. galvenais - sākumā izvēies vienas un ar tām arī strādā, nemētājies. 'ja gribas eksperimentēt, tad dari to ar vietu vai ko citu.

jā, baitrunner tipa spolēm ir divas bremzes, priekšējā un bairunner aizmugurējā. priekšējo noregulē zivs izvadīšanai atbilstoši auklas izturībai, makšķerēšanas apstākļiem utt. kā parasti. savukārt, aizmugurējo lieto tā: pēc iemetiena novietu katu uz mietiņiem vai statīva un ieslēdz aizmugurējo bremzi. spolei parādās zināma brīvagaita. tad, kad ir cope, karpa var brīvi tīt auklu ārā no spoles un kāts paliks savā vietā, pretējāgadījumā pat trijniece var iebilkt kātu ūdenī. kad esam pamanījuši copi un paņēmuši kātu rokās, ar rokturi taisam 1-2 apgriezienus un otrā bremze aizlec ciet un sāk darboties priekšejā normālā režīmā. glavenais, kas vienmēr jāatceras, ka piecērtot ir jātaisa šī apgriezieni, savādāk var uzdzīt "bārdu". ceru, ka saprati.

viena diena ir katastrofāli īss laiks karpu makšķerēšanai, sevišķi, ja gribas izvilkt ko vairāk par pāris kilogramu tuziku. labak 2-3 dienas iepriekš iebarot un tad braukt makšķerēt. no atraktoriem vasarā parasti izvēlas saldās augļu garšas - zemeņu, tutti-frutti utml. jautājums - kur to atraktoru taisies likt? ķiploks ir labs atraktors visos gadalaikos, sevišķi aukstā ūdeni, bet arī tagad to var droši lietot. svingeris maksā no 5 līdz 25 latiem, pēdējais ir ar visādām lampiņām, kas nav sevišķi nepieciešams. tad, kad nopirksi svingeri, pats sapratīsi, kā to piestirina zem elektroniskā signalizatora vai arī paskaties Karpu Lietās kādu bildīti.

labas boilas ir gana efektīvas, sevišķi, ja tās izmanto arī iebarošanai. atšķirībā no sliekām un kukurūzas, makšķerējot ar boilām ir garantija, ka sīkās zivis ēsmu neapgrauzīs un makšķeri lieki neraustīs. labas boilas sava sastāva dēļ karpai ir daudz vērtīgāka barība nekā sliekas vai kukurūza tādēļ tā parasti dod priekšroku boilai.

kā pareizi sasiet pavadiņu un āķim izgatavot matu, uz kura uzver boilu, vislabāk parādīs kādā veikalā, piem. Karpu Nams Baložu ielā 1.

ja nevilksi saraknu jaku, nebļaustīsies un nevicināsies ar rokām, tad nebiedēs.

kombikorms, jeb granulas, karpenieku valodā saukt par pelets ir labs iebarošanai un var to likt uz mata, tikai jārēķinās, ka tas lēnām izšķist un ilgi to turēt nevar. abas ēsmas ir savā ziņā labas, tomēr gan vienu gan otru var iekārot sīkās zivis, atšķirībā no cietajām boilām.

ja karpas ir lielas un negrib ķerties (kā tas notieks 100% vienmēr) vajag tomēr mēģināt tās sameklēt sākumā - klusā vakarā vai rīta stundā paskatīties, vai kur neparādās lieli burbuļi vai nelec ārā pašas. var uzkāpt kokā, paņemt polarizējošas brilles vai binokli un pāris stundas papētīt. gan jau kāda parādīsies. tad to vietu vajadzētu papētīt mazliet smalkāk - atrast uz gultnes kādu nelīdzenumu, varbūttuvumā ir kādi čakārņi vai zāles, kurās tai šajā laikā ļoti patīk slēpties. iebarot - 3 dienas ar boilām un ceturtajā brauc makšķerēt - tas ir absolūts standarts, kas neapgūtos ūdeņos strādā gandrīz vienmēr, ja vien tā ziivs tur apakšā ir. var papildināt boilas ar kaņepēm, granulām vai vēl kaut ko. ja zivju nav nenormāli daudz, pietiks ar kādu kilogramu dienā. un ķert uz tām pašām, ar ko iebarosi.

viegli nebūs, tomēr labas boilas ir daudz kvalitatīvāka barība par šo 25 puišu lietotajām putrām, tādēļ agri vai vēlu karpas pārslēgsies uz tavējo pusi. tomēr tas nav pāris stundu jautājums. otrkārt, uz labas boilas karpa var paņemt arī pilnīgi bez iebarošanas. Pamēģini, piem. Cream Cojouser vai BFM Salmon Caviarr &Black pepper no Nutrabaits.

nu, tad vajag darīt visu tieši tā, kā tai reizē, kad norāvās, tikai neļaut norauties. ne jau zivis plēš auklas, lauž kātus un liec āķus, bet gan makšķernieki. karpas šobrīd var būt jebkurā dziļumā, tomēr tās pamatā ņem uz grunts turētu ēsmu.