Karpas, atšķirībā no mums cilvēkiem, nedala smaržas saldās un zivīgās. Tādu iedalījumu ir izdarījuši cilvēki tādēl, ka tas ir ļoti vienkāršs un katram saprotams. patiesībā ar karpas izpratni par smaržām tādam iedalījumam nav nekāda sakara. vēl jo vairāk tādam iedalījumam nav nekāda sakara ar ūdens temperatūru un sezonu. daudz būtiskāki faktori ir, piemēram, kā kura sastāvdaļa ūdenī izplatās (ātrāk, lēnāk) un, protams, daudzi citi. Ja minam halibut peletes (paltuss gan ir zivs nevis dzīvnieks), tad tās ir ļoti ļoti bagātas ar eļļu, kas izplatās jo labāk jo siltāks ir ūdens. savukārt aukstā ūdenī tās patiesībā strādā daudz švakāk. Tāpat tāda ēļļaina bariba aukstā ūdenī ir grūtāk sagremojama, resp. karpa daudz mazāk apēd un daudz ātrāk pieēdas. savukārt siltā ūdenī karpa var ēst halibut peletes ļoti lielos apjomos. jā,un tās ļoti garšo samiem! Un, halibut (pelešu gadījumā) nekādā gadījumā nav uzskatāms par aromātu. aromāti ir ķīmiskas vai bioloģiskas izcelsmes piedevas, ko pievieno barībai smaržas radīšanai, lai ēsmu atšķirtu no citām un arī papildus pievilinātu zivis. vienā vārdā atbildot - makšķerniekam ir 2 iespējas - eksperimentēt ar visu pieejamo barību klāstu un mēģināt atrast, kas kurā brīdī labāk strādā un šādu pieredzi likt aiz auss vai arī otrs variants - ļoti rūpīgi iedziļināties barības sastāvā un uz tā pamata tad mēģināt prognozēt, kas tagad strādās un kas mazāk.

profesionālis te nav neviens, pīpējam, domājam, mācamies. Zigrigs ir visvienkāršākais un drošākais veids tādā situācijā. dziļums nav liels, līdz ar to būs samērā vienkārši atrast pareizo dziļumu. otrkārt, tagad ir gana piemērots laiks pamēģināt copi no ūdens virsmas. par abām šīm metodēm gana daudz esmu rakstījis žurnālā. treškārt, ja tur ir karpas, tad dūņas nav 100% visur un 100% vienādā biezumā. paņem snorkelēšanas masku un papeldi, panirsti, paskaties. visbeidzot, tas, ka boila iegrimst dūņās vēl nenozīmē, ka karpa to nevar atrast - rokoties un meklējot barību tā atradīs arī tavu boilu. Ilgis ezers Lietuvā ir tipisks piemērs tāda veida copei, tikai karpu koncentrācija tur tāda iespaidīgāka.

piedod, bet var būt ļoti daudz dažādu iemeslu, es nevaru atbildēt neredzot vietu, tavas makšķeres, montāžas, laika apstākļus utt. skaties pats uz visu ar kritisku aci, lasi un meklē informāciju, mēģini vēl kaut ko mainīt un tad jau pamazām arī atradīsi savas kļūdas.

http://www.total-fishing.com/features/how-prepare-maize vispār jau katram sava recepte - citi mērcē diennakti pirms vārīšanas, citi vāra ilgāk, citi mazāk. jo ilgāk kukurūza būs ūdenī, jo vairāk tā kļus mīkstāka. jo mīkstāka tā būs, jo baltajām zivīm interesantāka. ir arī ieteikums pēc vārīšanas atstāt to ūdenī dienu vai divas, lai sāk ieskābt - sāksies sadalīšanās process un karpām tāda būs vieglāk sagremojama un tās varēs apēst vairāk. kas attiecas uz klāt likšanu, tad bez jau minētā CSL var likt klāt aromatizatorus, saldinātājus, krāsvielas.

nu te jau ir ntie komentāri - visi, kas ir sākuši ar to, ir apmierināti.

ja griezulis gulēs, tad viņš karpas ņēmiena brīdī nenostrādās. griezuļa uzdevums ir pagriezt āķi ar boilu pareizā virzienā neatkarīgi no tā, no kuras puses karpa ēsmu ņem. resp. boila mutē iet pirmā un āķis pēc tam. no šejienes arī montāžas nosaukums. tieši tādēļ griezulim jāstāv maksimāli vertikāli. atzīmēšu arī, ka nekāds papildus svins te arī nav paredzēts - boilas celtrspējai ir jābūt tieši tik lielai, lai paceltu āķi un daļēji griezuli, bet ne vairāk. ja boila ceļ to sistēmu gaisā, tad jāņem mazāka boila. nekādā gadījumā nevajag sākt boilu apgraizīt - tā piesūksies ar ūdeni, celtspēja samazināsies un griezulis nogulsies. ja nav citu variantu, var boilā iespraust svina stieples gabaliņu.

pavasarī 4,5 m dziļumā ūdens visdrīzāk ir ļoti auksts un tādā vietā cerēt uz copi ir saražģīti. vasarā, rudenī gan. pavasaris ir jāizmanto, lai karpas ķertu acīmredzamās siltās un seklās vietās. tālāk par konkrēto situāciju: tāda veida copē māksla darboties ar eholoti un citiem zemūdens pētīšanas līdzekļiem ir ļoti ļoti svarīga. ir jāatrod zivju ceļi pirms sāc barošanu. ir gadījies stundām braukāt un braukāt, dažreiz mačos tikai trešajā vai ceturtajā dienā izdodas. Tevis izvēlētā taktika ir pats vienkāršākais variants un tādēļ droši vien vismazefektīvākais. protams, neredzot to ūdeni man ir grūti ko precīzu pateikt, bet visdrīzāk, ka jāmeklē zālēs. visticamāk, tās zāles nav vienas un tās pašas krasta tuvumā un 3 metru dziļumā. nereti tāds paklājs tikai sākumā liekas pilnīgi viendabīgs, bet rūpīgāk papētot tajā var atrast brīvus laukumiņus un koridorus, kas tos savieno. karpas, ja viņas tur ir, pamatā uzturas zālēs un kustoties un barojoties šādus ceļus un barības galdus pašas izveido. kvalitatīva eholote ar piem, down imaging dod skaidrāku ainu nekā vienkāršākie melnbaltie modeļi. ļoti ļoti lēni un daudzas reizes braukājot pa sektoru var noveikties un kāds tukšāks laukums atrasties. vēl efektīvāk ir mēģināt saulainā laikā skatīties ar akvaskopu vai vismaz parastajām snorkelēšanas brillēm. vēl ideālāks, protams, ir zemūdens kameras variants - ar to noteikti var atrast tādas vietas visātrāk un vienkāršāk. ja eholotē tomēr izdodas saskatīt ko neierastu, liecies uz enkura un konkrēto vietu iztausti, piemēram, ar pītajā auklā iesietu svinu. ja ir prakse darboties ar marķiera kātu, tad to pašu var darīt arī no noenkurotas laivas - tas ir lētākais un visefektīvākais variants. visbeidzot, var arī darīt pilnīgi otrādi - uz dullo iezīmēt kādu punktu zālēs un barot to no sirds kādas vairākas dienas, vislabāk ar kaut kādu kaņepju, kukurūzas, krāsainu boilu un dažādu šķidrumu maisījumu. dažu dienu laikā karpas pašas iztīrīs tajā vietā laukumu, kurā tad arī droši varēsi copēt. šis variants, protams, var arī nenostrādāt, bet tad vismaz zināsi, ka karpu tajā vietā nav.

var iztikt bez baitrunner sistēmas pilnībā atgriežot vaļā parasto bremzi kad kāts ir uz mietiņiem/statīva un pēc copes to griežot ciet, paralēli bremzējot kaseti ar pirkstu vai otru roku. es to varu arī šmigā un arī naktī tikko no copes signailzatora pamodies, bet pārējiem neiesaku, būs ļoti smieklīgi. otrs varinats - kātu ļoti stingri nofiksē krastā, lai zivs to nekādi nevarētu izkustināt pat ar pamatīgu rāvienu. bremzi noregulē kā parasti - mazliet vaļīgāk par auklas trūkšanas robežu. auklu un pavadiņu izvēlas pietiekoši izturīgu, vismaz 18 lb auklai un 20 lb pavadiņai. tā parasti rīkojas copējot sakritušu koku vai zāļu tuvumā, kad nevar dot karpai skriet ne metra. parasti arī attālumam būtu jābūt palielam, lai karpas rāviens tiktu amortizēts ar auklas elastību. spoles izmēram ir nozīme metiena attālumam - ar lielāku spoli var tālāk aizmest, turklāt atšķirība ir būtiska. ja nav vajadzības (un arī pārēā inventāra) tālmetieniem, tad vajadzības pēc lielajām big-pit spolēm nav. cita lieta ir spoles izturība, ja neesi radis vilkt lielas un spēcīgas zivis, tad vajadzētu izvēlēties kvalitatīvu un izturīgu spoli, kas nesalūzīs pie lielākas slodzes nepiemērotā brīdī. ar laiku iemācīsies darboties ar bremzi, bremzēt ar pirkstu un amortizēt zivs rāvienus ar roku/kātu un tad var iztikt arī ar pavisam lētu un vienkāršu spoles modeli.

ja augumā ir arī zināms muskuļu daudzums, tad 3.90

piemājas dīķī droši vari barot kukurūzu, pēc iespējas regulāri, nelielām porcijām. barošanas daudzums atkarīgs no karpu skaita un izmēra, šobrīd tās ēd daudz un labprāt. tomēr ja ir iespēja, centies barot ne gluži pirms pašas copes, bet gan, piemēram, iepriekšējā vakarā un tad pa druskai pēc katra ņēmiena.