vienā vārdā es neieteiktu ar tādām vietām sākt. ja nu nav citas izvēles tad: 1. izvēlies tādu vietu, lai vismaz izvadot karpu taisnā līnijā, krūmu nebūtu pa ceļam. 2. noteikti izmanto sistēmu ar nost krītošu svinu - tad izvadīšanas laikā karpa pacelsies augstāk un tai būs mazāk iespēju aizķerties. 3. nebaro pašos krūmos bet pēc iespējas tālu no tiem - mēģini izvilināt karpu ārā no slēptuvēm. visu dienu jau tās tāpat tur neuzturas, jo tur nav, ko ēst - tās barības meklējumos dodas apkārt un tev jānostājas to ceļā ar savu barību. 4. makšķeri met vismaz pāris metrus nost no krūmiem. ja tie nav redzami, izpēti to atrašanās vietas, savādāk nemaz nesāc copēt. 5. auklu un pavadiņu izvēlies vismaz 25lb, bet labāk 45lb pavadiņai un šoklīderim 6. kātu ļoti stingri nostiprini krastā, kaut vai piesien. spoles bremzi aizgriez ciet gandrīz līdz maksimumam - tikai tik, lai nepārtrūkst aukla. nekādu baitrunner mehānismu. kātu nofiksē vienā līnijā ar auklu. svingeri uz vissmagāko pozīciju, aukla maksimāli nostiepta, signalizators uz maksimālo jūtību. pats krēslā blakus kātam un pēc iespējas vēro auklu un kātu. piecirtiens uz vismazāko dzīvību auklā vai kātā. tādā veidā paspēsi piecirst un ar spēku novilkt karpu nost no krūmiem. vienkāršākais veids ir uzreiz pēc pieciršanas strauji kāpties atpakaļ. kad esi dabūjis karpu brīvākā ūdenī, bremzi nedaudz jāatlaiž, sevišķi pašās izvadīšanas beigās. 7. ja karpa tomēr ieiet krūmos, nesteidzies raut nost. pilnībā atbrīvo auklu, lai karpa nejūt pretestību un atstāj kātu uz mietiņiem un signalizatora. nereti pēc kāda laika (dažreiz pusstundas, stundas) karpa pati atbrīvosies un varēsi atsākt izvadīšanu. 8. ideāli, ja ir laiva, tad aizķeršanās gadījumā var braukt karpai pakaļ. braucot ar laivu apkārt zacepam vienā un pēc tam otrā virzienā, karpu nereti izdodas atbrīvot. katrā ziņā tā nemēdz tā baigi aptīties ap kokiem, tā vienkārši tur ielien un mēģina turēties. saki ezera saimniekam, ka ja nevar iztīrīt krūmus, lai vismaz nodrošina iespējas aizbraukt ar laivu pakaļ. 9. atceries, ka ja kaut kas neizdodas un karpa ieiet zacepā, noteikti kaut ko pamaini, izdomā, kur bija kļūda, ko var pilnveidot. nevajag visu darīt tieši tāpat vēlreiz ar domu, moš šoreiz paveiksies - tā tikai saplēstu un nobendētu karpu skaits pieaugs. 10. visu augšminēto nevajag darīt šmigā un arī naktī ne - nekas nesanāks! galvenais - nebaidīties no forsētās izvadīšanas! man, piemēram, ar šādu tehniku ir izdevies izvilkt 18kg nedodot karpai ne metra brīva skrējiena.

ķerot karpas uz pietiekoši dūšīgām auklām un pavadiņām brekši piesakās pietiekoši bieži, resp, man nav pamata domāt, ka brekšu copei ar gruntsmakšķeri/fīderi būtu svarigi lietot kādas īpaši tievas auklas vai pavadiņas. drīzāk jādomā par pavadiņas krāsu un peldētspēju - ja tā cieši piegulēs pie grunts, tad viss būs ok gan brekšiem, gan karpām. pamēģi ūdenī paskatīties, kā nostājas tava pavadiņa pēc iemetiena. nereti pītajā auklā veidojas gaisa burbulīši un zem ūdens tā nevis guļ uz grunts, bet stāv kā arka. tādā gadījumā uz copi neceri. uz pavadiņas var uzmontēt mazus svina pikucīšus, karpiniekiem ir speciāls mīkstais svins, vai arī meklēt labi grimstošus pavadiņu materiālus. un neaizmirsti par krāsu - tai pēc iespējas jābūt tuvai gultnes krāsai. tad varēsi lietot arī 20-25lb pavadiņas, kas pietiks ne tikai desmitniecei karpai. straumē tam visam vēl ir papildus specifika, resp. piedomā, kā tas viss tur lejā izskatās. vēl karpu makšķerēšanā ir metode, kas praktiski ir tas pats fīderis, kad barotavā veido kārtīgu barības bumbu, kurā iemīca pavadiņu un ēsmu (visbiežāk peldošu boilu vai kukurūzu kombinācijā ar peldošu mākslīgo kukurūzu. šajā gadījumā pavadiņas resnumam un krāsai vispār nav nekādas nozīmes.

neesmu, bet domāju, ka tās tur paliek arvien lielākas un gudrākas.

izmērcēt un vārīt kamēr nav cieti.

pēc pieredzes labāk abas kopā sniegavīra formā. par mainīšanas biežumu jau šeit esmu rakstījis, bet par garšām es īpāši neko neiesaku - katrā vietā un laikā ir kaut kas, kas ir piemērotāks nekā citur.

varbūt pabaro. un jo ilgāk, jo labāk.

divas pavadiņas ir pilnīgi lieki, tās bieži sapiņķerējas un, ja arī nesapinas, tad izvadīšanas laikā otra noteikti kaut kur aizķersies un viss būs pušu kā likts.

siltā ūdenī neviena eļļa nekaitēs, tomēr nekādas dižās jēgas no tās arī, manuprāt, nav. peletēs, sevišķi zivīgajās tās ir pietiekoši un šķīstot tā izdalās ūdenī. bez tam, dziļākās vietās ūdens vēl nav nemaz tik silts, līdz ar to jābūt vēl uzmanīgākam ar eļļu lietošanu. tiesa, senaos laikos, kad modernās karpu barības vēl nebija pieejamas, kaņepju eļļa tika uzskatīta par vienu no labākajiem atraktoriem karpām.

fluorkarbona aukla zem ūdens ir praktiski neredzama, izturīga pret asumiem un berzi, smagāka un labāk grimst, toties dārgāka un parasti cietāka, līdz ar to nevar tik tālu aizmest. ideāla ir kombinācija - monofilā par pamatauklu un pēdējie 10-15 metri fluorkarbona. to var saukt par šoklīderi un var arī nesaukt, ja neņem pārāk resnu. resnāku fluorkarbonu var izmantot arī leadcore vai trubiņas vietā kā līderi, resp tikai pēdējam metram virs svina.n tāpat fluorkarbonu bieži izmanto pavadiņu siešanai gan pilnībā, gan kombinējot ar mīkstākas pītās auklas pēdējiem pāris centimetriem. tikai nevajag matu taisīt no fluorkarbona.fluorkarbonu par pamatauklu izmantot ir izšķērdība izņemot tad, kad copē ļoti tuvā distancē pie krasta utml.

var gan tā, gan tā, jautājums, kas tev pašam labā patīk. modernā karpu makšķerēšana ir tikai gruntene. karpas aktīvi ņem un ne tikai uz kukurūzu, tiesa, tuvojas arī nārsta liaks, tas gan dažādās vietās ir dažāds.