Elementāri. Vispirms ir jāiegādājas stieple un āķi. Tad jāizgatavo vai jānopērk lapiņa un svariņš. Beidzot viss ir jāsamontē.

Līdakas un asarus es spiningoju uz dazādiem vizuļiem. Ūdenstilpnes ir ļoti atšķirīgas un katrā no tām vizuļiem ir kaut kādas nianses, tāpēc izcelt kaut kādu universālu vizuli vasarai vai rudenim nav iespējams. Līdakām paši veiksmīgākie mani roteri ir tie, kuru lapiņas ir izgatavotas no sudraba pēc MEPPS AGLIA Nr.4 parauga. Gumijzivis lietoju, bet ne pārāk bieži. Kaut kādas īpašas vasaras krāsas līdaku vizuļiem man nav zināmas. Parasti vizuļa krāsa ir atkarīga no konkrētas ūdenstilpnes un vai tas ir rotiņš, šūpiņš, vobleris vai gumijzivs.

Es uz dzīvo necopēju un precīzi nezinu. Izlasi makšķerēšanas noteikumus. Internetā tos var atrast www.fishing.lv

Janvārī noķert līdaku Gaujā ir pārāk sarežģīti un par cik pēdējās dienās sals jau ir zem - 10 grādiem drīz pa straumi peldēs vižņi, tāpēc labāk ej bļitkot uz kādu ezeriņu, bet spiningu atliec līdz 1.maijam.

Vasarā, kad aug ūdenszāles velcēt ir ļoti sarežģīti, bet nav neiespējami. Velcējot vasarā, parasti tiek izmantoti nelieli vobleri kuru garums ir ap 12 cm un svars līdz 20 gr. Rapala, Yo-zuri, Lucky John, ABU Hilo un citi. Ar roteriem līdakas parasti spiningo gar zālēm un pilnīgi pa zālēm.

Ar MEPPS Winner copējis neesmu. Droši vien, ka uz to arī var noķert kādu līdaku. Parasti Latvijas ezeros līdakas tiek ķertas uz rotiņiem, kuru lapiņas pēc savām garuma un platumas proporcijām atgādina MEPPS AGLIA. Tie ir ļoti līdzīgi viens otram un to ražotājam nav izšķirošas nozīmes. Parasti MEPPS vienkārši ir dārgāks par Lucky John, tikai tāpēc, jo tas ir MEPPS. Kādreiz un pat vēl šobaltdien Latvijā diezgan daudzi izgatavo rotējošos vizuļus līdakām pašu spēkiem. Rotējošo vizuļu lapiņas izgatavo no misiņa, kuru galvanikā pārklāj ar sudraba slāni, no melhiora, no sudraba un citiem materiāliem, bet pašas lapiņas forma parasti ļoti atgādina MEPPS AGLIA Nr.4 vai Nr.5.

Pēc makšķerēšanas noteikumiem Latvijā nedrīkst ķert zivis ar aizciršanas metodi. Tā ir malu zvejniecība un par to pienākas sods.

Ja temperatūra ir zem nulles nevajag lietot pīto auklu. Ir jāspiningo ar parasto, monofīlo auklu. Ja spiningo nelielā salā, tad nežēlīgi apledo augšējais riņķis un arī nākamie mazākie riņķi uz spininiga spices. Diezgan ātri apledo arī pati spice. Mazā salā riņķi un spice apledo ne tikai metienu laikā, bet arī velkot ārā zivi. Vienu reizi, nelielā salā man pieķērās ļoti liels lasis un, kamēr es ar to cīnījos, Ļoha Gedercevs ik pēc kāda laika brida ūdenī, lai atkausētu spici un divus augšējos riņķus.Toties, ja spiningo pamatīgākā salā, piemēram, pie gaisa temperatūras zem - 6 grādiem Celsija, tad riņķi un spice neapledo, jo pa ceļam no ūdens līdz spicei paspēj apledot aukla, bet no berzes pret spices riņķi apledojums vienkārši nobirst. Vēl, spiningojot salā, ir jāuzmanās, lai kāts vienkārši nesalūst, jo smalkais grafīts salā var kļūt trausls. Tāpēc labāk neriskēt un salā labāk spiningot ar kādu vecu spiningu, kuru nav žēl salauzt.

Es nekad neesmu ķēris līdakas ziemā uz ūdām, tāpēc nevaru pietiekoši kvalificēti atbildēt.

Ar šķērsbļitkām, jeb tā saucamajiem balansīriem es copēju sākot no pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu vidus. Pats galvenais, copējot ar šķērsbļitku, ir ātri saprast cik liela šķērsbļitka ir vajadzīga tieši konkrērtā vietā un laikā. Tad, kad ir skaidrs cik lielu šķērsbļitku ir jālieto var eksperimentēt ar krāsu. Mūsu ezeros un upēs man vislabāk ir veicies uz zilo muguriņu ar gaišu vēderu un sarkanīgu galvu, melnu muguriņu un gaišu vēderu, tumši sarkanu muguru un gaišu vēderu, kā arī uz spilgti dzeltenu muguriņu ar balto vēderu. Peipusa ezerā, tur gan asariem patīk spilgtas krāsas. Raustīt balansieri nevajag pārāk bieži. Ja ir sagaidāma līdakas cope, tad balansieris ir jāparausta diezgan asi un tad ir jādod viņam iespēja nostāties miera pozicijā un atkal jāparauj pēc kada brīža. Ja ķeras asari ir jārausta ne tik asi, lēnāk un ar mazāku amplitūdu. Tā pat aptuveni ir jārausta arī bļitka. Pēc tam, kad tā tiek parauta uz augšu, tā grimstot aizpeld nedaudz sāņus un nevajag raut atkārtoti, kamēr tā nav nostājusies atkal vertikāli. Pašas ražīgākās ziemas bļitkas Latvijā vienmēr ir bijušas tās, kuras ir izgatavotas no sudraba. Ar MEPPS SYCLOPS Nr.00 ziemā nekad neesmu bļitkojis, bet domāju, ka šo vizulīti varētu pamēģināt. Noteikti, ka uz to kaut kas ķertos.