Brīvdabas atpūtas nozares ietekme uz tautsaimniecību
ASV brīvdabas atpūtas nozare, kas ietver gan makšķerēšanu, gan laivošanu, pēdējā desmitgadē ir augusi par vairāk nekā trešdaļu, ģenerējot iespaidīgus 1,2 triljonus dolāru ekonomikai un nodrošinot piecus miljonus darbavietu. Šīs nozares ekonomisko ietekmi atklāj Outdoor Recreation Roundtable (ORR) ikgadējais ziņojums, kuras biedri ir tādas organizācijas kā American Sportfishing Association (ASA) un Recreational Boating and Fishing Foundation (RBFF).
Pamatojoties uz jaunākajiem ASV Ekonomiskās analīzes biroja (BEA) datiem 2023. gadā, ziņojums nosauc Kaliforniju, Floridu un Teksasu kā vadošos štatus pēc kopējā iekšzemes kopprodukta (IKP) brīvdabas atpūtas nozarē. Savukārt Havaju salas, Vērmonta un Montana pieder pie štatiem, kur visvairāk pieaudzis IKP procents, turpretī Aļaska, Nevada un Merilenda piedzīvojušas vislielāko darba vietu pieaugumu brīvdabas sporta jomā.
ORR prezidente Džesika Val Turnere uzsver: “Jaunākie dati apstiprina āra atpūtas nenoliedzamo nozīmi gan nacionālajā, gan štatu ekonomikā. Štati, kas prioritizē atpūtu brīvā dabā, rada darbavietas, stimulē vietējo ekonomiku un uzlabo sabiedrības veselību, vienlaikus veidojot taisnīgāku piekļuvi dabai.” Šīs klasifikācijas izceļ iespējas štatiem ieguldīt infrastruktūrā un inovācijās, lai rekreācija turpinātu būt ekonomikas dzinējspēks un dzīves kvalitātes uzlabotājs.
Kris Perkinss, ORR programmu viceprezidents, piebilst: “Ar 24 štatiem, kas jau izveidojuši brīvdabas atpūtas birojus, vēstījums ir skaidrs: brīvdabas atpūta ir prioritāte konkurētspējīgai un ilgtspējīgai štatu ekonomikai.”
ORR atbalsta štatu brīvdabas atpūtas birojus visā valstī un vada centienus izveidot jaunus brīvdabas atpūtas birojus, nodrošinot piekļuvi datiem, resursiem un komunikācijas instrumentiem, lai veicinātu ieguldījumus ārtelpā un iespējas visām kopienām uzplaukt.
Kā ir Latvijā?
Diemžēl Latvijā netiek līdz galam apzināts, kāds potenciāls ir mūsu makšķerēšanas nozarei un cik daudz tā pienes tautsaimniecībā – gan tieši, caur samaksātajiem nodokļiem un radītajām darba vietām, gan netieši – uzlabojot sabiedrības veselības stāvokli un darbaspējas, nodrošinot ģimenes ar veselīgu pārtiku un vairojot iedzīvotāju mīlestību pret dabu un sekojošu lojalitāti valstij. Gribētos, lai jau vistuvākajā laikā tiktu aktualizēti šie jautājumi. Tad arī problēmas ar dabas resursu aizsardzību un atjaunošanu, tai skaitā, piemēram, ar šķēršļu novākšaunu upēs, risinātos daudzkārt raitāk.
@ BDR Copes Lietas, A. Rudzinska, G. Mucenieka un LMSF foto
