Latvijas upēs un ezeros ielaidīs 18 miljonus zivju mazuļu

Valdība otrdien, 21. janvārī, apstiprinājusi Zivju resursu mākslīgās atražošanas plānu 2025.-2028. gadam, kas paredz turpināt Latvijas iekšējo ūdeņu papildināšanu ar vērtīgo zivju resursiem un uzlabot zivju dzīvotņu un nārsta vietas. Latvijas iekšējos ūdeņos ik gadu ielaidīs vismaz 18 miljonus lašu, taimiņu, strauta foreļu, līdaku, zandartu, vimbu u.c. sugu zivju mazuļu, kā arī nēģu kāpurus. Tas nodrošinās saimnieciski nozīmīgo zivju resursu pieaugumu par vismaz 500 tonnām gadā.

Mērķtiecīgi papildinot iekšējo ūdeņu zivju resursus, uzlabojot zivju dzīvotnes uzlabošanu, atjaunojot nārsta vietas un migrācijas iespējas upēs un ezeros, veidosies labvēlīgi apstākļi makšķerēšanai, vēžošanai, zemūdens medībām un pašpatēriņa zvejai, uzņēmējdarbībai zvejniecībā, akvakultūrā, tūrismā un kopumā reģionālajai attīstībai. Pieaugot zivju resursu apjomam, palielināsies arī ieņēmumi valsts un pašvaldību budžetā no pārdotajām makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kartēm un licencēm, arī no licencēm komercdarbībai zvejniecībā, no maksas par ūdenstilpju un zvejas tiesību nomu u. c. ieņēmumiem.

Atsevišķi paredzēti pasākumi zušu krājumu pārvaldībai, lai veiktu zušu krājumu monitoringu upēs un ezeros, kuros iepriekšējos periodos tika ielaisti zušu kāpuri (“stikla zuši”). Tāpat arī, lai sagatavotu novērtējumu par situāciju zušu populācijā pašlaik un sniegtu rekomendācijas par zušu – kā visā Eiropā apdraudētās zivju sugas – krājumu tālāko pārvaldību.

Zivju resursu papildināšanai paredzēts valsts budžeta finansējums, tai skaitā Zivju fonda atbalsts, ko varēs izmantot pašvaldību ierosinātu zivju ielaišanas projektu īstenošanai, kā arī AS “Latvenergo” gadskārtējie kompensācijas maksājumi par Daugavas HES kaskādes darbības izraisīto zivju resursu zaudējumu.

Lai mazinātu cilvēka darbības sekas Latvijas publiski pieejamos iekšējos ūdeņos, uzlabos arī zivju dabiskās dzīvotnes, atjaunos zivju nārsta vietas, nojaucot šķēršļus, kas traucē zivju migrāciju, vai arī izveidos zivju migrācijas ceļus šķēršļu apiešanai. Plānots, ka ar Zivju fonda atbalstu ik gadu varētu tikt īstenoti vismaz pieci šādi projekti.

Plāna īstenošanas sekmīgai norisei un zinātniskās uzraudzības nodrošināšanai ik gadu tiks sagatavoti vismaz 60 atzinumi un zinātniskās rekomendācijas, kas saistītas ar zivju resursu papildināšanu un zivju dzīvotņu uzlabošanu Latvijas ūdeņos un ko finansēs no pieejamā Latvijas valsts budžeta.

Apstiprinātais Zivju resursu mākslīgās atražošanas plāns 2025.-2028. gadam turpinās līdzšinējo zivju resursu mākslīgās atražošanas politiku, ko nodrošināja iepriekšējais plāns un kura darbība beidzās 2024. gada 31. decembrī.

Rīkojums “Par Zivju resursu mākslīgās atražošanas plānu 2025.–2028. gadam” stājas spēkā tā parakstīšanas brīdī un tiks publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.