29/05/2023 ap 17:30 pievakarē Pūš pamatīgs , brāzmains ziemeļrietums. Protams jaka aizmirsta stāv mājās un nākas iztikt ar to kas ir. Galvenais , ka paņemti īstie mānekļi un mīkstāks kāts , kurš tā īsti neiet pie sirds. Sākam pa mierīgākām vietām ar maziem panākumiem. Pa kādam asarītim un mazam “kaltiņam” ( tā sauc mazas līdaciņas) Vējš pieņemas spēkā un viļnu galotnēs jau parādās putas. Perfekts laiks , lai lielās varētu netraucēti baroties. Pārbraucam uz ierasto līci. Enkurs dēļ spēcīgā vēja laivu īsti netur , tāpēc sanāk mazliet dreifēt , kas šajā situācijā pat ir labi. Metu spēcīgi un tālu pa vējam bumbierveidīgas formas šūpiņu un pēc neilga laika uzsēžas skaista līdaka svarā 3.5. seko kārtējais metiens un momentāls trieciens pa rokām. Nu ļoti savāda cope, ko nemaz pēc sajūtām nevar aprakstīt. Skaidrs ir tas , ka būs darīšana ar lielo. Sākums mierīgs , nenāk augšā un iet kur grib. Šādās situācijās ne mirkli nedrīkst atslābt. Beidzot uznāk un viss ir skaidrs , būs pāri metram. Līdaka uzņem apgriezienus un ar visiem spēkiem mēģina tikt vaļā no vizuļa. Nemitīgi gājieni zem laivas , iešana kur es pati vēlos un kā gribu , enkura aizķeršana. Ar otro reizi tiek veiksmīgi iesmelta “sečokā” kuru pat to viņai izdevās salauzt. dikti gara 113cm un viegla 10kg, kā vienmēr sēžu pēc tam laivā , klausos kā kūko dzeguzes un filozofēju.