Sveiks.

Ja tas ir domāts HES upludinājums, tad tur pats makšķerē'jis neesmu, bet biju vienu gadu piesaistīts uz skolēnu vasaras nometnes copes mačiem kur visiem gatavoju iebarojamo barību.

Cik zinu no informācijas, tad vairāk tur ir pliči un nelielas raudiņas. Ir arī nopietnākas zivis, bet mērķzivs varētu būt ieprieš minētās. No tā arī izvēlies iebarojamo barību. Lai nebūtu daudz jātērē barību, saroc no kurmja rakumiem melnzemi. Vari veidot bumbas pusi uz pusi. Ja ir naudiņa iepērc kādu šķidro atraktoru. Ar 250 gr pilnībā pietiks. Kamēr ūdens silts strādās zemene, medus, vanilīns, plūme.

Protams, labi būtu ja pie barības pieliktu cik vien iespējams vairāk baltos mušu kāpurus.

Viss atkarīgs no naudas maciņa biezuma.

Sveiki.

Tā ir vecu veca problēma ar kuru sastopas gandrīz katrs copmanis kas brauc uz seklajiem ezeriem un sevišķi līņos un karpās. Metodes te ir tradicionālas un kaut kas īpašs te nav un diez vai būs, ja vien atskaita dīķa nosusināšanu, un zivju izšķirošanu. Taču tā ir tikai teorija kas reti kur ir piepildāma. Viena versija ir palielināt plēsoņu skaitu un tās būtu līdakas. Tā ir rīkojušies daudzi un rezultāti ir jūtami. No kurienes uzradās karūsas? Visi iespējamie ūdens putni, kam ir iespējas pārlidot no viena dīķa uz otru pāris gadu laikā ar pie pleznām pieķērušiem ikriem var sacūkot tā ūdenskrātuvi, ka maz neliksies.

Kas attiecas uz pašu copi, ja dīķis ir privātā īpašumā, tad nepieciešams sagatavot savas konkrētas vietas un nemitīgi barot, kaut ar nelieliem daudzumiem barības. Mazie tāpat būs nekaunīgāki, bet iestājoties tumsai tie manīsies mierā un tad jau iznāks lielās zivis. Bieži ir tā, ka no malas redzams virs iebarotās vietas izlec pa kādai nelielai zivtelei. Nav tā, kā kad uzbrukumā dodas līdaka, kad nolīst sīko lietus, bet gan atsevišķa zivtiņa pamūk malā pa ūdens virspusi. Tā ir labi zināma situācija un apzīmē tikai to, ka lielā zivs ir nostājusies uz barības, bet jautājums vai viņa grib baroties.

Vēl variants ir izmantot lielākus āķus, ar lielāku ēsmu. Teiksim naktstārpus ( kaut tos arī uz pusi mazāka karūsiņa spēj ievilkt mutē, ka prieks), izlasīt lielākus kukurūzas graudus, izmantot boilas. Līni var labi ķert arī ar pieklājīgu rupjmaizes bumbiņu uz āķa.

Nu kaut kā tā, jo tādas ļoti labas un īpaši kardinālas metodes kā tikt galā ar sīkajiem manuprāt nav. Nezinu cik liels ir dīķis, bet es ielaistu līdakas un turklāt uzreiz tādā izmērā lai viņām karūsiņas būtu pa zobam.

Sveiks.

Teikšu tev pavisam vienkārši. Te nekā neloģiska un absurda nav. Šīfers vai metāla plāksnes ir labs galds vietās kur gultne ir sapropels vai purva rāva. Tas viss ir jau sen zināms un nekā te jauna nav. Iebrauc ezerā, 4 loksnes līdzi, vienmērīgi ( kā uz jumta) noliec un galds gatavs. Uz tā vari nolikt barību jebkurā laikā, jo abi materiāli pastāv ūdenī ilgi, un neviena zāle netiek cauri.

Galds ideāls, taču ir viena problēma. Tā ķīmija kas nāk no tā paša šīfera ir zivīm ļoti kaitīga. Un ne tikai zivīm!!! Arī celtniecībā šīferi izmanto tikai nelielu, palīgēku nosegšanai.

Ja tev šķiet, ka pēc tevis kaut vai ūdensplūdi, tad dari tā, bet ja nē, tad dari kā esmu jau simtiem reižu teicis un stāstījis, ka iebarojamo barību vajag veidot tā lai tā atsitoties pret ūdens virsmu izsķīstu. Līnis pienāks stundas laikā. Ko vēl?

Sveiks.

Paštaisītu? Nekas nav jātaisa. Aizbrauc uz bodi un nopērc rupjmaizes ķieģelīti. Pēc tam dodies uz aptieku un nopērc staipīgo sietu kas domāts pārvilkt pār marles pārsēju. Tajā ieliec rupjmaizes kukulīti un aptuveni 300 gr smagu akmeni vai ko citu. Vietu iezīmē lai šo aptiekas produktu, copes beigās, varētu izvilkt ārā, jo mums jau tā mēslu ūdenskrātuvēs pietiek. Ar to arī viss, jo līnim ļoti garšo šī maizīte.

Sveicināts.

Ir tādas lietas un trīs varianti, attiecīgi pa cenām 60; 80; 90 lati.

Sveicināts.

1. Vārds "vajadzētu" te diez vai iederēsies. Piemēram, starp ezera breksi un upes breksi ir atšķirība viņa dzīves apstākļiem. Līdz ar to arī barības bāze ir dažāda un tā izriet visas iespējamās sekas.

Vasarā breksim kā standartu tu vari lietot jau ierastos motiļa un slieku aromātus. Varu tev ļoti droši pateikt, ka labi strādā asins Bioaktivatori, kas pārdodas sausā maisījumā. Pielic tos klāt pie iebarojamās barības un izmēģini. Es nezinu ko breksis no tā visa saprot, bet atsaucas ļoti labi. Protams anīss, bet ar viņu uzmanīgi, jo tāpat kā ķiploks ir spēcīgs aromāts. Ir jau vēl versijas, bet pagaidām pietiks, tikai neizdomā to visu sagāzt vienā čupā...:))))

2. Podpasoks tiek lietots straumē. Ja skatāmies no makšķeres spices virzienā uz āķi, tad uz pamatauklas ir pludiņš, tad pamatsvina daudzums, zem tā 20 - 30 cm attālumā padpasoks ( šeit attālumi var mainīties attiecībā uz makšķerē'jamās vietas dziļumu un straumes ātrumu, tad cilpiņa, vai mikro griezulis caur ko piestiprinās pavadiņa un tad āķītis. Esmu lielākā straumē padpasoku licis arī uz pavadiņas taču te ir dažas neērtības, jo tad iemetiena brīdī pavadiņa viegli appinas, vai arī saspiežot tievo pavadiņas aukliņu tas mazais svina rimbulis deformē tievo auklu. Jābūt ļoti uzmanīgam.

Nu aptuveni tā, bet tas ir tādos lielos un standarta vilcienos. Ir jāeksperimentē.....:))))), un būs jau labi.

Es tev varētu teorētiski izklāstīt visus iespējamos variantus, bet tā kā tas nav manā dabā, tad pasaku uzreiz, ka Ķīšezerā, vasarā, neesmu copējis ne reizi. Kaut kā nesaista mani Pierīgas ezeri.....

:))))))))

Es tiešām nezinu, jo tekstam " lietota pītā aukla" ir baisi plašs jēdziens.

Varu tev minēt konkrētu piemēru. Ziemā, Salacā pilnīgi jaunu 0,23 mm pīto auklu padarīju vecu 10 minūtēs, jo 7,6 kg lasis nodricelēja pret asajām ledus kantīm vismaz 40 metrus vienās driskās.

Tātad morāle šeit patiesībā ir ļoti vienkārša. Ja tu uzskati, ka aukla ir veca, tad kādus piedzīvojumus tu vēl gribi sagaidīt? Maini nost!

Sveiks.

Kā tas ir kad ņem un līdz galam nepaņem.....:)))). Man pēkšņi galvā sarosijās fantāzijas par visādām tēmām.....:))))

Ja nopietni, tad te varētu būt vairākas versijas. Pirmkārt, līnim nav apetīte uz tavu ēsmu. Viņš apžļambā to kumosu un palaiž. Piemēram naktstārps. Ļoti bieži ir tā, ka līnis, kam piedāvāts lielāks kumoss, izgaršo sliekas asti un atgrūž to. Tad atliek meklēt tam "mazāku porciju". Piedāvā baltos, rupjmaizi, nelielas, bet žirgtas slieciņas, mēģini rupjmaizi sajaukt ar iebarojamo barību un izveidot bumbiņas uz āķa. Mēģini variēt ar gaidīšanas laiku, jo ne vienmēr līnis nodarbojas ar ēsmas izgaršošanu un varbūt tavā gadījumā ir tieši pretēja lieta, ka līnis ir ļoti aktīvs, atri ēsmu ierij, bet sajūt, ka kaut kas nav labi un atgrūž to.

Ir vienkārši jāeksperimentē un būs viss OK. Patreiz līņi ņem ļoti labi un agresīvi. Šonakt pat biju Lobē. Vispār jau kāda tur nakts ja cope ilga no plkst.22 līdz pusnaktij. Norma tika izpildīta ar visu atpakaļ laišanu, bet pieci mājās atbrauca.

Sveiks.

Vai fīderi ir Albakorā ienākuši nezinu, jo ar šo veikalu saistības man ir beigušās. Mēģini uzzvanīt uz veikala telefonu 66000888

Vari arī pasūtīt fīderi pie manis, jo tagad nodarbojos ar copes lietu pārdošanu individuāli.

Ja ir interese sūti vēlmes uz einis2@inbox.lv