karpu makšķerēšanai nebūs tas labākais variants.

pierašana ir samērā stiepjama lieta, bet vislabākie rezultāti parasti ir trešajā dienā. ar pārmešanas biežumu var variēt, viss atkarīgs no taktikas. klasiski pārmet agri no rīta, tad rīta beigās, pirms vakara un pirms nakts. ja copē ar pva maisiņiem, tad biežāk. boilu parasti maina noteikti. par starbaits boilām neko nepateikšu, neesmu lietojis. katrā ziņā ilgstošai iebarošanai nebūs tas labākais variants. boilu izmēri var būt dažādi dažādām situācijām. ja viens būtu vislabākais, tad pārējos neražotu. kad karpa ir aktīvāka, tā labāk ņems lielākas boilas, kad karpa ir mazāk aktīva un uzmanīgāka, labāk uz mazām. tomēr arī tas viss ir ļoti nosacīti. katrā ziņā 20mm boila ir liela.

par nodošanu restorāniem neizteikšos, tur viss ir skaidrs.

savukārt, lielo un ne tik lielo karpu pārvešana no vienas ūdenstilpnes uz citu nav īpaši nosodāma, ja tas tiek darīts ievērojot visus nepieciešamos nosacījumus, lai nenodarītu pāri zivij. tādā veidā ir tapuši tādi slaveni ezeri, kā Ilgis, kurā karpas tika vestas un laistas no visas Lietuvas 20 gadu garumā. rezultātā ir augsta līmeņa profesionāli apsaimniekots ezers, kurā katru gadu notiek vairākas starptautiskas sacensības, bet iesācējiem ir, kur trenēties. Līdzīgi tiek veidotas arī citas ūdenstilpnes attīstītajā Rietumu pasaulē - katrs taču saprot, ka izveidot ezeru, kurā dzīvotu 15, 20 kg un lielākas karpas var tikai tā nevis mēģinot tās izaudzēt no audzētavu karpiņām. Tas, ka arī mums Latvijā ļoti noderētu šāds ezers ar pietiekoši augstu karpu blīvumu un normāliem izmēriem, kā arī kārtīgu apsaimniekošanu, ir acīmrdzami. Tāpēc pret karpu pārvešanu principā nevajadzētu būt pretenziju no kopējās maksķerēšanas attīstības viedokļa. cita lieta, kā tas iet kopā ar makšķerēšanas noteikumiem, kas vienā dienā ļauj lomā paturēt noteiktu daudzumu zivju (aizvesta karpa arī ir "paturēšana" no likuma viedokļa).

savukārt, ja satraukums ir par to, ka publiskajos ūdeņos zivju paliks mazāk, tad tas gan ir pamatots. es gan teiktu, ka Latvijas ezeros un upēs lielu karpu ir krietni vairāk nekā viens otrs no mums spēj iedomāties.

visbeidot, jautājums jau drīzāk ir diskutējams nevis par tiem, kas ķer un pārved vai pārdod, bet gan par tām privātajām ūdenskrātuvēm, kur tās zivis nonāk, resp. kas ar viņām notiek pēc tam. ja pēc gada tās tur tiek noķertas un apēstas, tad, protams, ir skumji.

īsumā - ja ir pārliecība, ka pircēja mērķis ir makšķerēšanas attīstīšana savā ūdenskrātuvē, tad būtu ok, savukārt, ja tādas pārliecības nav, tad no šīs aktivitātes būtu jāatturas.

iemeslu var būt vismaz 100, uzminēt nespēšu. Lasi, domā, ko darīji nepareizi un mācies, tad arī pats nonāksi pie atbildēm.

makšķere, kam auklas galā piesieta raķete (spods), kuru izmanto tikai iebarošanai. raķete kopā ar ēsmu ir smaga, tādēļ spoda kātam ir nepieciešams augstāks tests un izturība nekā parastajam karpu kātam. parasti visiem spoda kātiem nosaukumā ir ietverts vārds "spod". vēl bez tam eksistē arī kāti marķierim (marker), arī tie nav paredzēti zivju ķeršanai.

spole ļoti laba izvēle. par kātu es tā neteiktu. īsti neesmu neko prātīgu dzirdējis par Okuma kātiem, turklāt 4,5 lb ir daudz par daudz. balansā ar tādu spoli būs kāts ar 2,75 vai 3 lb testu, jaudīgāki ir domāti tālmetieniem, bet tad vajag arī lielāku spoli. un vispār, 4,5 lb karpu makšķerēšanā izmanto spodošanai un varbūt vēl copei straujā upē.

Kāts ir laba izvēle, spole ir domāta spodam nevis makšķerēšanai.

sāc ar vienu, ja ķeras, dod klāt. ja neķeras, tad jādomā.

tādu, kas domāts karpu makšķerēšanai. izvēle ir plaša, viss atkarīgs no budžeta un vajadzībām.

var un rezultāts īpaši nemainīsies. vienīgais, ka liekot kopā vairākas, tās var iesprūst. nu un resnāka kobra ir arī smagāka.