pēc idejas - papildus jābaro tad, kad viss iepriekš iebarotais ir apēsts. viegli pateikt, bet grūti izdarīt, vai ne? pamatā vajadzētu piebarot pēc katras copes, jo tas nozīmē, ka zivs pa apakšu ir patusējusi un kaut ko uzēdusi, turklāt parasti viņu ir bijis vairāk par vienu. atkarīgs arī, ar ko baro, sevišķi ja ņem vērā baltās zivis, kas labprāt notiesā groundmiksus un peletes, bet ar boilām diez ko netiek galā. barojot ar šiem to parasti dara regulāri (2-3 reizes dienā un daudz vai ik pēc pusstundas pa mazliet) neatkarīgi no tā, cik copes. ja ķeras intensīvi, iebarošanas daudzumu vēl pastiprina. tomēr vienmēr jāatceras, ka barību dabūt iekšā ūdenī ir viegli, bet ārā dabūt ne visai.

par kukurūzu uz mata - nekā nepareiza tur nav, tā ir ļoti laba ēsma jo sevišķi vietās, kur to regulāri piebaro. tāpat var lietot mākslīgo peldošo kukurūzu vienu pašu vai kopā ar dabīgi un arī dzeltenas boilas tādās vietās mēdz būt aktīvākas, jo karpa meklē dzeltenu barību.

par sarežģītību runājot - neviens neteica, ka būs viegli! lasi, ko saka citi, eksperimentē pats un mēģini izdarīt secinājumus.

tas, cik droši ieķeras āķis ir atkarīgs no daudzām lietām. pirmkārt, vislabāk aizķersies tad, ja ēsma karpai ir pazīstama, resp, daudz iebarota. otrkārt, lomu spēlē gan pavadiņas materiāls, gan tā garums, gan mata garums. nav vienas pareizas formulas, katru dienu var gadīties savādāk. tādēļ nav jābaidās eksperimentēt ar minētajiem paramteriem - no tā bieži vien mēdz būt pat vairāk jēgas nekā eksperimentiem ar dažādām boilām uz mata. par pavadiņas garumu - dūņās parasti garāku, uz cietas grunts īsāku, pat līdz 10cm un pat vēl īsāku. ja zivs staigā riņķī (esi iebarojis reti un plašu teritoriju) liek garāku pavadiņu. ja esi iebarojis cieši vienu punktu, zivs praktiski stāv uz vietas un vajag īsāku, utt.

esmu bijis, bet neko prātīgu neieteikšu. toreiz ķēru pavasarī, pa zālēm un uz krāsainiem popapiem. ķērās gan ne sevišķi lielas. pa lielam - es nedomāju, ka Vipēdis ir kaut kas īpašs un tam būtu jāizdomā kaut kas savādāks nekā citiem ūdeņiem. vienīgais, kas kaut ko ietekmē ir tas, ko tur dara citi makšķernieki, jo ezers ir ļoti mazs, laipas cieši viena pie otras un nav kur diez ko izvērsties.

mālpils centrā ir ļoti glīta ūdenskrātuve ar skaistām karpām.

kāreiz šobrīd copēju, ķeras no 3 līdz 5 m dziļumam, bet dziļāk pagaidām ne. jāeksperimentē un tad jau redzēs. tā konkrēti jau nevar pateikt, katrs ūdens ir savādāks. mēdz būt zemūdens avoti, kas ļoti atdzesē dziļākās vietas un mēdz būt savādāk. ja ir interese, pamēģini izmērīt temperatūru dažādos dziļumos.

patiešām, šis ir ļoti grūts periods, kad tikt pie copes ne katram izdodas. ideāli būtu, ja iepriekšējos mēnešus būtu pa nedaudz barots ar kādām boilām, tad arī tagad uz tām ķertos un jautājums būtu tikai par vietas izvēli. karpas pēc nārsta ir diezgan letarģiskas, sevišķi lielās. mazākās varbūt arī atsauksies uz bumbošanu, bet lielās es vispār ķertu uz vienu pašu boilu vispār bez iebarošanas noliekot to kādā ļoti interesantā vietā. šis ir laiks, kad var iepeldēt, papētīt gultni un izvēlēties kādu glītu pleķīti, kur nolikt āķi. method vai pva maisiņš varētu arī palīdzēt, arī kārtīga boilas sadipošana varbūt. bet tomēr - šis ir laiks, kad karpu ļoti grūti pierunāt uz barošanos.

ar šādiem kātiem karpas sacensībās tiešām neķer, bet ikdienā tas ir atļauts un nekādi ierobežojumi makšķerēšanas noteikumos nepastāv.

bumbiņai ir jāturas stingri, tomēr ļoti svarīgi ir nenofiksēt bumbiņu pilnīgi - lai gadījumā, kad izvadot pārtrūkst pamataukla, karpai būtu iespēja atbrīvoties no svina, pretējā gadījumā tā nomirs.

galīgi nav obligāti. šoklīderis ir vajadzīgs gadījumos, kad ļoti tālu met un ir risks metienā pārraut auklu. un arī reizēs, kad grunts ir asa - ar gliemjiem vai asiem akmeņiem un ir risks pārgriezt auklu karpas izvadīšanas laikā. pārējās reizēs šoklīderi labāk nelietot, jo tas tomēr samazina copes.

jauki, ka arī Gaujā var ķert karpas. neko speciāli savādāku nevajag, vienīgi jāpiedomā pie straumes, kas sīkās un apaļās barības daļas nesīs prom.