Nemācēšu teikt, man tādas nav un strādājis ar to neesmu, cik saprotu, tad spole jauna un vēl viedokļu daudz nebūs, ja tehniskās lietas interesē, tad prasi Salmo

Barību var un vajag taupīt, tā ir reāla nauda, tāpēc ļoti loģisks jautājums, ja skaties manus raidījumus vai Yotube, tad būsi ievērojis, ka es diezgan bieži uzsveru, ka pirmo mitrinājumu ,- pamodinam barību, iedodam visam apjomam, bet procesā piemitrinu, ielieku gaļu tikai pašā augškārtā, to arī zimantoju, apakšējā daļa ir tāda pussausa, kuru piemitrinu pēc vajadzības, tādu pussausu barību var bez bailēm dienas 3 noteikti glabāt tāpat spaini noliekot vēsumā, copējot piebērsi, aromāta atsvaidzināšanai, sauju divas no pakas un būs viss ok. Ja ir vieta saldētavā, tad var sasaldēt ar visiem tārpiem u.t.t. un glabāt kaut gadu, jā, biki savādāka būs barība, bet pus paku sauso klāt un viss ok. Spainī stāvot barība, mitra un siltā vietā stāvot, sāks rūgt pēc dienām 2, aukstā laikā tā var arī nedēļu nesarūgt, vēl jau atkarīgs kāda ražotāja, kāda sastāva barība u.t.t. .

Lielākais kuriozs ir tas, ka man ar viegli ieskābušu barību ir bijuši super lomi :)))), arī ar ieskābušiem tārpiem :)))), tāda dabīgi skābēta smaķele reizēm nemaz netraucē :)))))), bet nu pārāk bieži eksperimentēt nevajag , sevišķi, ja klāt ir kaut kas vārīts, tad barība nevis ieskābst, bet sāk rūgt un bojāties un tas jau ir cits process un aromāti :)).

ledusskapis, saldētava vai labs, vēss pagrabs un nav problēmu

viss ir loģiski, uzliec uz āķa kukurūzu un pludiņš vispār nogrims, vienmēr izsvarojot pludiņu jāņem vērā gan paredzamā straume, gan āķa izmērs, gan lietojamo ēsmu lielums\svars, ja pludiņš ar tievu antenu, tad precīza izsvarošana var aizņemt daudz laika, toties pēc tam tu redzi pat to, kā zivs elpo uz ēsmu :))), ar vidēju vai resnu antenu ir vieglāk, bet… kaprīzas copes reizēs tas var traucēt :), no savas pludiņa pieredzes varu teikt tā, ka tās super tievās antenas ir vajadzīgas pludiņa sportā reizēm, ikdienas copē vairāk vēlā rudenī, kad zivis paliek aizvien kūtrākas, ūdens dziest u.t.t., patreiz uz pārāk tievām antenām pludiņiem nevajadzētu iespringt

izmēru tu domā garumu? , vis ticamāk, ka copēsi no krasta, copēsi uz rotiņiem, gumijām, tātad mānekļa svars būs 5-10 grami, domāju, ka tev sākumam vajadzētu 240 cm kātiņu ar testu līdz gramiem 15-20, ne pārāk ātras akcijas un noteikti ne džiga kātiņu, klasisko vieglo spiningu, tāds daudz labāk “sies” asari

lielos vilcienos jau tur ir vienalga :))), man pašam patīk Mitchell spoles, kaut kā , tajā ne pārāk dārgajā segmentā, man ar viņām ir ļoti laba pieredze salīdzinot ar citām

ja blīvs brekšu bars, tad tas var nostāties uz barības un vimbu padzīt nost no paša galda, pietam puiki var stāvēt un neēst, viss kā tu apraksti, ja tu dod iekšā grieztos tārpus un uz tiem pašiem tārpiem arī ķer, tad jau nu kādam puikam vajadzēja paņemt, skaidrs, ka aukstā ūdenī motilis ir super ēsma, tas var rādīt brīnumus, teikšu godīgi, ka es pats šajā laikā brekšos nemaz nebraucu, ja man nav motiļa, tad labāk braucu raudās vai karūsās :), vēlāk, kad biki iesils, tad gan motilis bieži vien nav vajadzīgs, tad arī makaroni un citas līdzīgas ēsmas sāk labi strādāt, bet tad ūdenim jābūt stabili jau virs grādiem 12+.

Bet mēs ar čomu brīvdienās saskārāmies ar citu problēmu - pirmsnārsta līdakas, tās nostājas uz barotā galda un baida nost zivi, beigās čoms vienu , zem 3kg, izvilka uz pludu un zivis atkal atgriezās , pats esmu piedzīvojis, ka Ventā, Bārtā, arī Nabas ezeros uz barotā punkta nostājas karpa (dīperis zīmēja monstrīgu zivi\zivis) vai sams un arī cope izbeidzas, tādas retas pieskrējiena copes bija, līdz sāku mērķtiecīgi “bombīt” ar barības bumbām vai 10 barotavas pēc kārtas, kas lika lielajai zivij paiet malā un pamazām cope atjaunojās, lai gan vienu reizi Ventā tā arī čupa čupu dabūju, uz punkta grozījās lielas karpas un viss :))))

tavā gadījumā var būt vēl viena lieta - ne līdz galam samitrināta barība un zivis vienkārši aiziet līdzi barībai, ja gadās līdzīga situācija, tad pamēģini vienkārši kādu brīdi paķert ar tik stipri saspiestu\salīmētu barību, ka tā vispār neskalojas no barotavas, tas paātrina copi, ja gadījumā breksis aktīvi ēd barību, kura aiziet pa straumi, vēl leita, kuru noteikti vajag pārbaudīt, ja cope pārtrūkst procesā, vai pēc 2\3 copes laika, ir ķeršana ar tukšu barotavu vai sviniņu, vienkārši zivīm iestājas pārsātinājums no stipras barības, aukstā ūdenī, pie ne pārāk lielas zivju koncentrācijas, tā mēdz būt bieži, vienkārši tādā pašā tepmā pamakšķerē ar tukšu barotavu vai uzliec sviniņu barotavas vietā, 6-8 gadījumos no 10 tas palīdz, ar tukšu var ķert reizēm stundu +, reizēm 15-30 minūtes, tad atkal iedod 1 -2 barotavas un atkal ar tukšu.

fīderī tas, ka pie makšķeres piesieta barotava noteikti nenozīmē to, ka to katru reizi jāmet ūdenī pilnu ar barību :)))

mums deļ būvniekiem biki aizkavējas veikala atvēršana, bet vispār jā būs kāti ar 40-60 gramu testiem

kur tad tu jau uz mailēm trāpīji, “manos” ūdeņos pat raudas vēl īsti nekustās :))), tikai rupjās zivis pagaidām…

ar to sīkzivju atsijāšanu ir tā, ka par to jādomā jau pērkot barību, pēc tam par to ir jāatceras mitrinot barību un protams, ka izvēloties ēsmu, un visbeidzot izvēloties copes vietu , es pat teiktu, ka ar vietas izvēli jāsāk, ja jau viss pārējais ir kā parasti izdarīts :))

barībai jābūt rupjai, stipri samitrinātai un uz grunts paliekošai, ir bijis, ka uz vimbu perfekti nostrādā barības ar vieglu zivju miltu aromātu, kas ļoti nepatīk mailēm

mailes\auslejas parasti nāk uz mutuli, tātad barība vai nu nedamitrināta un baigi skalojas vai pārmitrināta un taisa mutuli vai nu tu piegāzi klāt kādu spilgtu smaržas atraktoru :))), nu nav vēl tik silts, lai mailes ietu lejā uz barību vienkārši tāpat :))

ja ar ēsmu šķirot, tad vimbai - garneles gabaliņš, nakstārpa galvas daļa vai aste, mazu slieciņu pušķītis, ūdenstārpi\maksteņu kāpuri (tos gan arī mailes ēd)

tu esi pārliecināts, ka zivju tur mazāk nav palicis ? kormorāni, ūdri, sami un līdakas var ļoooti stipri , pirmie divi arī ļoti ātri :))) paretināt zivju daudzumu dīķos

pašas karūsas šādā, vēl aukstā ūdenī, bieži vien baidās no jebkādas barošanas, tāpēc tās ķert vai nu uz slieku vai mannā mīklu\grūbām ar ķiploka piedevu, aukstā ūdenī karūsām ļoti patīk ķiploka aromāts, tūlīt, kad iesils ūdens virsējie slāņi, dīķos būs moments, ka karūsas stāvēs tikai pašos ūdens augšējos slāņos, tur kur siltāks, tur kur kritīs visi kukaiņi u.t.t., pietam dīķos bieži vien karūsas būs tajā pusē uz kuru pūtīs vējš, jo siltais ūdens būs sapūsts uz to pusi

Jā, visur, kur nav kāds makšķerēšanas vai mākslīgā mānekļa liegums (kanāli, lašupju licenzētie posmi)