Parasti es āķus vizuļiem nemainu, vienīgais, kādreiz uzlieku lielāku vai mazāku āķi. Dažādām firmām tie ir aptuveni vienādi. Vienīgais izņēmums ir OWNER āķi, kuri ir īpaši izturīgi, bet tie ir nepieciešami tikai ļoti retos gadījumos, piemēram, spiningojot samus, Sibīrijas taimiņus vai King salmon.

Es arī par to esmu dzirdējis, bet Latvijā šo zivi pat nekad neesmu redzējis un nezinu, kur lai to ņem. Var būt var painteresēties Tomes zivju audzētavā? Vispār baltie amūri ļoti labi jūtas siltajās zemēs, tādās kā Uzbekija, Ungārija vai Krievijas dienvidi. Interesanti, ka tos makšķerē arī uz ūdenszālēm. Tie, kuri viņus copē lieliski pārzin, kāda ūdenszāle šai zivij labāk garšo.

Ļoti labi, sevišķi karstajās vasarās, kad ir zems ūdens krācēs bieži var noķert gan līdakas, gan asarus. Vienu reizi vasaras vidū aizbraucu uz Ventu pie pašas Lietuvas robežas. Tur upes krastā ir veci kapi, bet nedaudz zemāk divas krācītes. Agri no rīta uzvilku hidrotērpu, iebridu upes vidū un sāku mētāt nelielu slapjo mušu. Pēkšņi, taisni putās, sajutu sitienu, kāts saliecās un muša nost. Sākumā domāju, ka tas bija sapals, mežene vai forele. Ātri piesēju otru mušu un pēc kāda laika sajutu otru copi un man par brīnumu tā izrādījās aptuveni 1,5 kg smaga līdaka. Pāris stundu laikā man izdevās noķert piecas smukas līdakas. Sajūta bija dīvaina. Krācē, kur vajadzēja būt citām, daudz interesantākām zivīm, ķērās līdakas!!!

Tagad mušiņu inventāru var nopirkt ļoti daudzos veikalos, piemēram, Salmo veikalā Daugavgrīvas ielā 31, veikalā Pludiņš Slokas ielā, Berga bazārā vai pie Pāvela Belugina. Cenas ir dažādas un ir atkarīgas no konkrēta modeļa un firmas brenda. Mušiņkāts, ar kuru reāli var makšķerēt alatas, foreles, sapalus uc zivis var izmaksāt no 30 līdz 600 latiem.

Braslu pazīstu diezgan labi. Par cik Brasla ir diezgan liela foreļupe tajā tomēr kādreiz var noķert pa kādai forelei. Neesmu vienīgais, kuram tur izdodas šo to noķert, tikai, lai tur kaut ko vērā ņemamu noķertu ir ļoti jāpacenšas. Man ir ļoti liela foreļu vobleru kolekcija un vesela kaste ar mazajām Rapala. Latvijā es šos voblerīšus praktiski neizmantoju, jo man neslikti foreles ķeras uz parastiem rotiņiem, toties Pleskavas apgabala foreļupēs maija sākumā lielās foreles ņēma tikai uz vobleriem. Uz mazo foreļu vobleri esmu noķēris nelielu lasi Nizmas upē, kura atrodas Kolas pussalā un ietek Baltajā jūrā.

Vispiemērotākās vietas, lai copētu uz mākslīgo mušiņu ir Ventā. Labas vietas ir uzreiz no Lietuvas robežas uz leju un pat līdz Zlēkām, starp Kuldīgu un Ventspili, tikai dažās krācēs pārsvarā ķeras sapali, bet citās alatas. Ja, ļoti centīsies uz mušu var noķert arī kādu foreli vai meženi. Vienīgais, neņem zemmēra alatītes un ieskaties makšķernieku noteikumos, jo samērā nesen ir pieņemtas izmaiņas, kurās ir palielināts alatas minimālais izmērs, kā arī nedrīkst lomā paturēt vairāk par vienu alati.

Lai noķertu līdaku, galvenais, āķiem ir jābūt asiem. Par karpām un līņiem konsultējies pie Normunda Grabovska.

Par šo tēmu pirms gada vai diviem esmu uzrakstījis lielu rakstu žurnālā COPES LIETAS. Man pašam ļoti patīk copēt "pa džungļiem", jo tas ir ļoti sarežģīti un aizraujoši, jo vasarā un seklās vietās ir redzama katra cope, arī tās, kad līdaka aizšaujas garām. Ar ņezacepļaikām es spiningoju, tikai agrā pavasarī, kamēr meldri vēl nav sākuši augt. Agrā pavasarī lielās līdakas turas tur, kur ir nedaudz siltāks ūdens un tas ir tieši visvairāk aizaugušajās vietās. Uz ņezacepļaiku vienmēr ir ļoti daudz copes, bet daudzas ir pa tukšo. Intereses pēc esmu skaitījis. Man parasti no desmit copēm izdodas izvilkt vienu vai divas līdakas. Es neko nedaru, lai ņezapepļaikas rezultivitāti uzlabotu, jo tad viens, divi var izvilkt atļautās piecas līdakas. Vēlāk, kad meldri jau ir izauguši es tā pat spiningoju pa zālēm, tikai uz parastu rotiņu, vai poperi. Mana priekšrocība ir tā, ka es tiešām protu tālu un precīzi mest un tāpēc vasarā, kad visi meldri un lēpes ir redzamas varu atļauties izmantot normālus vizuļus. Ņezacepļaika ir nepieciešama, tikai pavasarī, kad ūdensaugi vēl nav redzami. Vasarā ir labi redzams kur ir jātrāpa un var iztikt bez ņezacepļaikas.

Burtnieku ezerā man vislabāk ir veicies uz vobleriem, rotiņiem un pretzāļu vizuļiem, tā saucamajām ņezacepļaikām. Zinu, ka Burtnieku ezerā citi spiningotāji labus lomus velk uz parastiem šūpiņiem. Bāzē Ezerpriedes nekad neesmu bijis un nezinu, kur tā atrodas. Burtnieku ezerā es laivu ņemu vai nu Vecates bāzē, vai jaunajā bāzē blakus Bauņiem. Maija pirmajās dienās līdakas ezerā turējās gar pašu krastu, jo bija ļoti augsts ūdens līmenis. Tagad tās trāpās visur, jo Burtnieku ezerā it visur ir piemēroti dziļumi, lai tur uzturētos līdakas. Citiem vārdiem, Burtnieku ezers ir tāds ezers, kur līdakām ir ļoti labvēlīgi dzīves apstākļi. Velcējot ir lielākas cerības trāpīt kādu lielāku zaļsvārci nekā vienkārši mētājot.

Vienkārši spiningot ir labāk ar bezinerceni, bet ja Tev ir jāmētā ar pasmagiem vizuļiem un bieži jāvelk lielas zivis, tad labāk ir multiplikātors. Es ar multiplikātoru eju spiningot tikai lielos lašus ar pasmagiem vizuļiem. Visvieglākais vizulis ar kuru man ir izdevies izvilkt 10 kg smagu lasi ir BLUE FOX Nr.4, bet parasti es lašus spiningoju ar 30 līdz 60 gramus smagiem vizuļiem. Par cik multiplikātors man ir, es to izmantoju velcējot līdakas, ķerot karpas, vimbas un zušus, kā arī uz mencām jūrā.