Mums Latvijā ir divi starptautiskas klases FFF mušiņmakšķerēšanas instruktori Reinis un Egīls. Ar viņiem ir iespējams sazināties interneta lapā www.fishing.lv Ja vēlies ātri apgūt mušiņmakšķerēšanu, tad ir vēlams piedalīties viņu rīkotajās nodarbībās un pasākumos. Piemēram, ikgadējā pasākumā, kuru katra septembra pēdējā sestdienā Gaujā pie Siguldas rīko Rīgas mušiņmakšķernieku klubs. Rīgas tuvumā nesen vienā no bijušajiem Upesciema zivju dīķiem ir organizēta foreļu makšķerēšana pēc sistēmas ķer un atlaid. It kā 10 latus maksā 5 stundas copes, bet pats es tur neesmu bijis. Interesanta cope varētu būt bijušās Tomes zivju audzētavas dīķos, jo tur ir iespējams noķert ne tikai 500 gramīgas varavīksnes foreles, bet arī līdz 3 kg smagus taimiņus. Kad apgūsi foreļu copi un jutīsies pārliecināts sāc mēģināt ķert sapalus un pēc tam visas pārējās zivis.

Spiningojot upē ir jāatceras, ka visas zivis ūdenī turas ar galvu pret straumi, jo tā zivīm straumē ir vieglāk elpot. Tāpēc, ja makšķernieks iet pret straumi viņš var pietuvoties zivīm tuvāk, nekā tad, ja viņš ies gar upes krastu uz leju pa straumi, jo ejot uz leju, zivis viņu ieraudzīs lielākā attālumā. Mētāt vizuli var jebkurā virzienā, bet parasti met perpendikulāri straumei un tad vizulis tiek vilkts pa līkni.

Pirms copes kārtīgi noregulē bremzi un tad ne kāts nelūzīs ne aukla plīsīs un tad kad plēsoņai izdosies kāds stiprāks rāviens viņa tikai izvilks nedaudz auklas no spoles. Ja ir tikai jāspiningo, pie kam konforta apstākļos, kur nevar notikt nekas negaidīts labāk spiningot ar parasto, monofīlo auklu, bet ja ir jāvelcē, lai labāk sajustu grābienu no liela attāluma labāk izmantot pīto. Pītā aukla vispār nestiepjas un tāpēc jebkurš piesitiens ir labāk jūtams. Metiena attālumā to tā izjust nevar, jo īsā gabalā arī monofīlā aukla stiepjas maz, bet 100 un vairāk metru attālumā der tikai pītā. Tā pat pīto labāk ir izmantot, kad ir jāķer lielie sami vai laši, jo samērā tievai pītajai auklai ir lielāka celtspēja nekā monofīlajai un tāpēc to var vairāk uztīt uz spolīti. Dažreiz Latvijā ar pīto auklu arī spiningo, piemēram, pavasarī Salacā un Ventā uz taimiņiem, jo tad tur ir ļoti daudz zacepu un ar pīto mazāk norauj vizuļus.

Ļoti populāra lielo (4 līdz 12 kg) līdaku ķeršanas vieta ir Lielupe ap Kalnciema tiltu. Uz leju līdz Gātei un pat zemāk un uz augšu līdz Jelgavai. Visaktīvāk lielās līdakas šajā Lielupes posmā ķeras vēlā rudenī līdz uz upes parādās ledus. Lielās līdakas tur tiek ķertas velcējot uz lielo vobleri vai gumijzivi, retāk šūpiņu.

Līdakai un zandartam ir maz kas kopīgs. Ja līdaka tikai vasaras vidū dažreiz naktī ir aktīva un uzglūn mazākām zivtiņām, tad zandarts ir izteikts nakts plēsējs, kā pūce mežā. Par zandartu diezgan sīki esmu uzrakstījis š.g. jūnija žurnālā COPES LIETAS. Īsumā zandarts visaktīvākais ir siltajās vasaras naktīs un jo dziļāka nakts, jo zandarts meklē barību seklākās vietās un austot gaismai slēpjas pašās dziļākajās bedrēs. Līdaka uzvadās savādāk. Viņa ir ļoti agresīva zivs un to ir iespējams izprovocēt uz copi pat ja karstas un saulainas vasaras dienas vidū pūš, tā saucamais, bada jeb austrumu vējš. Visrijīgāka līdaka ir agri no rīta un vakaros. Pa dienu tā uzbrūk krietni retāk, bet ja diena ir apmākusies tad tā ķeras visu dienu. Vislabāk līdaka ķersies pie visiem rietumu vējiem un arī pie DA vēja, bet pie A un ZA vējiem copes būs retas. Ja vēja nebūs vispār ir ļoti tālu jāmet, jo tad viņa sajūt spiningotāja klātbūtni no liela attāluma un ir ļoti uzmanīga. Visos Latvijas ezeros, kuros ūdens līmenis svārstās atkarībā no valdošajiem vējiem vislabākā cope būs tieši tajās dienās, kad ūdens būs vislielākais. Atmosfēras spiediens uz līdakas copi neatstāj lielu iespaidu. No savas pieredzes zinu, ka vislabākā lašu un foreļu cope ir pie augsta atmosfēras spiediena saulainajās dienās, bet līdaka labi ķeras arī lietainā laikā un kad ir apmācies t.i. arī pie zema atmosfēras spiediena..

Ja runā atklāti, tad šodien iepikšanās ir pilnīgi banāla lieta. Ļoti labs spinings maksā ļoti dārgi, labs maksā dārgi, bet vidējas kvalitātes spiningus var nopirkt lētāk. Nopirkt ļoti labu spiningu par lielu naudu nav nekāda māksla, bet nopirkt normālas kvalitātes spiningu, nepārmaksājot, nav nemaz tik vienkārši. Ja Tu esi miljonārs, tad aizlido uz Japānu, aizej uz lepnāko makšķernieku veikalu Tokio un nopērc tur pašu labāko un modernāko SHIMANO firmas kātu, piemēram SHIMANO CARDIFF MONSTER LIMITED. Ja miljonārs neesi, bet tomēr nauda kredītkartēs turas un gribas kaut ko ekskluzīvāku, tad mēģini kaut kur ASV nopirkt labu GL spininga kātu. Pirkt GL Eiropā nav prāta darbs, jo pirkums var izrādīties krietni dārgāks nekā spininga cena ASV pluss transportēšanas izdevumi uz Latviju. Ja Tu miljonārs neesi un Tavi ienākumi ir tādi, kā lielākajai daļai mūsu līdzpilsoņu es Tev ieteiktu noskatīt kādu no mūsu pašu firmas Salmo spininga kātiem. Tie ir diezgan augstas kvalitātes un tie nav dārgi. Lieta tāda, ka menedžeris, kurš visus spiningus pasūta dienvidaustrumāzijas rūpnīcās firmā Salmo pats ir pieredzējis spiningotājs, pie kam pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu sākumā viņš bija Sporta meistars kastingā un tajos laikos normāli spininga kāti nebija nopērkami vispār un kastinga entuziasti toreiz spiningus mērķī mešanai vai tālmetieniem un arī mušiņkātus izgatavoja paši, no Vācijas demokrātiskajā republikā ražotās teleskopiskās makšķeres posmiem. Tāpēc par Latvijas firmas Salmo spiningiem var teikt, ka tie ir kvalitatīvi un nav dārgi.

Lai Latvijā spiningotu līdakas un citas zivis būtu jāizvēlas spinings ar testu līdz 30 vai 40 gramiem. Tā garums varētu būt no 2,10 līdz 2,70m. Ar garāku kātu var aizmest tālāk, bet ar īsāku mētāt būs vieglāk tie būs precīzāki. Izvēlētajam spiningam ir ļoti svarīgs tā saucamais action. Tas var būt parabolic, medium un tip. Ar parabolik vieglāk kausēt lielu zivi, bet medium ir vieglāk mest. Tip ir specifisks spinings, kuram tiek noslogota spice un tie ir reti. Spiningi pašlaik tiek pamatā ražoti no grafīta un tie im-6 vai im-9 raksturo grafītu. Augsti modulārais grafīts it kā ir stingrāks un ātrāks, bet zemākam ciparam atbilstošiem ir jābūt mīkstākam un lēnākam. Šiem cipariem tomēr nav izšķiroša nozīme kāta izvēlē. Riņķi ir ļoti svarīga spininga sastāvdaļa, bet ja labam spiningam ir uzlikti slikti riņķi tos var nomainīt pret citiem. Es pats tā esmu darījis. Piemērtam, DAIWA WISHER spiningam, kurš tika ražots Eiropas tirgum pēc viena itāļu riteņbraucēja pasūtījuma bija lielisks action un viss pārējais. Tas vispār bija ļoti labs un pat samērā lēts spinings, bet tam bija vissliktākie riņķi. Es to iegādājos un uzreiz nomainīju riņķus.

Ar mani var sazināties interneta portālā www.draugiem.lv

Aukla 0,30 mm spiningošanai der. Jautājums ir tikai par to vai 100 m 0,3 mm auklas pietiek, lai spoles kasete būtu pilna. Ja auklas ir par maz, tad metiena laikā rodas liela berze, kura nobremzē vizuļa lidojumu. Uz spoles kasetes ir jābūt marķējumam cik resnu un cik garu auklu ir jātin virsū, piemēram 0,25/200 vai 0,35/150 vai vēl kaut kā. Pirmais cipars norāda auklas diametru, bet otrais tās vēlamo garumu. (marķējums attiecas tikai uz monofīlo auklu).

Copes laikam nav izšķirošas nozīmes. Protams, ka līdakas ir aktīvākas agri no rīta vai vēlu vakarā, bet to var noķert jebkurā laikā, jo līdaka ir plēsīga zivs un tai ir jāreaģē uz vizuli, ja tas ir iemests viņas redzamības un aizsniedzamības zonā.

Copes vietu katrs izvēlas pēc saviem ieskatiem. Copēt upē ir sportiskāk un uz rotiņu var noķert ne tikai līdakas, bet daudz citu interesantu zivju. Tur pat Gaujā uz vizuli var noķert līdaku, asari, alati, foreli, sapalu, meženi. Var būt Tev ir vērts izmēgināt laimi, kādā no apkārtnes ezeriem. Vajag izvēlēties kādu seklu ezeru. Līdakām nepatīk pārāk dziļi ūdeņi. Informāciju par ezeriem un laivu bāzēm var atrast www.fishing.lv sadaļā copes vietas. Es Cēsu apkaimē esmu spiningojis līdakas Zobuļa un Ruckas ezeros. Šie abi ezeri ir klasiskie līdaku ezeri, jo tie ir sekli. Lai Tev būtu vieglāk tajos spiningot, pamēģini mētāt ar peldošu vobleri, jo rotiņi, šūpiņi vai gumijzivis ātri grims un uzreiz ķersies zālēs. Vari paspiningot seklajos un ūdenszālēm aizaugušajos ezeros arī ar, tā saucamajām "ņezacepļaikām". Uz tām būs krietni vairāk līdaku copju, bet daudzas arī paspruks.

Ja Tu mācēji ar pludiņa makšķeri noķert puskilogramīgu līni, tas nozīmē, ka Tev uz copi ir ķēriens un Tu noteikti noķersi arī lielo līdaku. No jautājuma navar saprast, ko Tu dari nepareizi. Gauja ap Raiskumu ir diezgan bagāta ar zivīm un upē plēsīgās zivis labi reaģē uz rotiņiem. Arī uz gumijzivi līdakai būtu jāņem. Kāpēc pusotra mēneša laikā Tev nav izdevies noķert līdaku var tikai minēt? Var būt aukla ir par resnu un nevar tālu iemest, vai var būt auklas uz spoles ir pārāk maz un arī tāpēc metieni neizdodas vai ir vēl kādi citi iemesli? Pamēgini aiziet paspiningot ar kādu cilvēku, kurš reāli prot to darīt un izanalizē savas kļūdas pats.

Latvijas upēs un ezeros līdakas lieliski ķeras uz sudraba vizuļiem (rotiņi un šūpiņi), bet ja sudraba vizuļi nav pieejami tad uz baltajiem un dzeltenajiem (misiņš). Ļoti reti izmanto kapara krāsas un melnos rotiņus un šūpiņus. Voblerus un gumijzivis parasti izmanto krāsotus līdzīgi īstām zivtiņām,- tumša muguriņa un gaišs vēderiņš, bet diezgan rezultatīvi ir baltie vobleri ar sarkano galvu, kā arī spilgti dzeltenās un zaļajās krāsās krāsotie. Katrā upē vai ezerā ar vizuļiem ir jāeksperimentē. Svarīgi ir ne tikai tas, vai ūdens ir gaišs vai tumš, bet arī vai ir pavasaris, vasara vai rudens, agrs rīts vai jau spīd saule, kādi ir mēkoņi tieši tajā brīdī, kad esi uz vietas utt. Līdakas noteikti centīsies kaut kur noslēpties kādā slēpnī, lai no turienes varētu uzbrukt garām peldošajām zivtiņām.