Sveiki!
Man gribās aizbraukt pacopēt uz fideri brekšus, un es vēlējos pajautāt ko labāk likt uz āķa un ar ko ir vislabāk piebarot brekshus, esmu dzirdējies ka baribai klāt piejauc zemi.
Sveiki!
Man gribās aizbraukt pacopēt uz fideri brekšus, un es vēlējos pajautāt ko labāk likt uz āķa un ar ko ir vislabāk piebarot brekshus, esmu dzirdējies ka baribai klāt piejauc zemi.
Ja tu būtu lasījis pēdējos divus CL žurnālus, tad šos jautājumus man neuzdotu, jo šajos žurnālos šīs tēmas bija aprakstītas diezgan plaši, īsumā - uz āķa slieka, motilis, mušu kāpuri, makaroni bez un ar aromātu, par barībām gan labāk palasies vai nu šeit vai CL žurnālā
Sveiks Normund.
Gribu iegādāties jaunu kātu. Bet netieku gudrs kādu ņemt.
Zivis ko gribu ķert
Pārsvarā Līņi , tad varbūt piec reiz gadā kādu breksīti, tad Gaujā kadu sapalu, un pavasarī kādu Vimbu.
Es paņemtu vienkārši kāu MATCH kātu ar testu 20g, bet mani neliek mierā tie brekšī.
Isāk sakot man vajag unversālu kātu, ah ja piemirsu karpas arī būs jaķer tādas līdz 3kg.
Ko tu man varētu ieteikt?
vienu vārdu sakot tu gribi ķert vidēji lielas zivis, tātad mačkāts tavā gadījumā ir piemērotākais kāts, jo sēdēsi gan lietū, gan miglā, kad aukla līp pie kāta, mačkātam nekas nekur nelīp, zivi vilkt ar mačkātu ir kaifs, salikt makšķeri ir tik pat ātri kā jebkuru citu makšķeri, nav neviena argumenta pret mačkātu, tā kā copēsi pamatā ar stacionāru pludiņu, tad iesaku ņemt 4,2 metri mačkātu. Pats ar mačkātu ķeru visas zivis līdz 5 kg, ķertu arī lielākas, bet viņas mani sevišķi nemīl.....
sveiks ! gribētos zināt kā ilgstoš lietus ietekmē copi ? ir dzirdēts noveciem vīriem pēc lietiem teiciens "svaigs ūdens satecējis ezerā tur tagat nav ko darīt " tā ir vai tas ir tikai izdomājums ?
no savas pieredzes varu teikt, ka ilgstošas lietavas neko labu nesola, sevišķi, ja gribi ķert lielas miermīlīgās zivis, viņām kādu brīdi vajag pierast pie spiediena maiņas, arī pie būtiskas līmeņa maiņas, par plēsīgajām zivīm un vidēja izmēra baltajām zivīm varu teikt, ka viņas ķerās, vismaz pats braucu makšķerēt tad, kad ir brīvs laiks, neatkarīgi no tā ir lietus vai nav
Labdien Normund,sakiet vai ir kāda pieredze līņus makšķerēt ar boilām?
diemžēl man šādas pieredzes nav, bet ar diezgan lielu pārliecību varu teikt, ka pie mums ir labi ja daži ezeri, kur to teorētiski varētu darīt, tas, ka angļu, franču un citos žurnālos veči raksta, ka mērķtiecīgi ķer brekšus uz boilām ir viena lieta, tur ir pavisam citas copes tradīcijas, cits zivju izmērs un blīvums, pie mums arī ar laiku daudzas zivis ķers uz boilām, tikai pirms tam ir ļoti daudz boilas jāpalādē ūdenī, lai zivis tās sāktu ēst
uz ka un kadaa veidaa kert vis labaak liinus, ja vari atbildeet tad albis7777@inbox.lv paldies
uz tārpiem un ar makšķeri
Sveiki!
jautājums par zivju uzvedību, konkrēti līņiem!zinu, ka vīri pēta krasta malas zāles un vēro vai līnis kustina niedres vai citas zāles un tad vai iebaro pie šīm zālēm un copē vai vienkārši tāpat copē, kur kust.jautājums, vai šī zāļu kustināšana un uzsišana pa niedres kātu ir raksturīga tikai līnim vai arī citām zivīm. jautāju, jo sanāk pacopēt karjerā, kur līni nekad nav nācies noķert (nav arī speciāli mēģināts), taču pēdējās copes reizē novēroju, ka kaut kas pa krasta niedrēm tik uzdod pa kātu.kādas Jūsu domas?
Kad līnis, karpa vai liela karūsa iet pa zālēm, tad to nevar sajaukt ne ar vienu citu zivi, zāles smuki pašķirās, bet nu pa kātu šīs zivis nesit gan, pa kāta galu parasti sit mazas karūsiņas un auslejas, reizēm pat tīri stipri, viņas skrubina kāta galu vai riņķīti, tavā gadījumā ir jāmēģina līni, ja viņi tur ir protams, pabarot uz zāļu malas, drīz būs līņu nārsts un patreiz viņi vēl labi ķerās, pēc nārsta dažos ūdeņos līņi izklīst un vairs tik labi neķerās
Sveiks!!! Klausies, tagad pēc divām nedē''lām taisos uz laukiem uz latgali! Pie mājām burtiski 50 m attālumā ezers - neliels ar vidēju dziļumiņu kaut kur līdz aptuveni 6 varbūt 7 m. Krasti ar niedrēm, pašā ezerā aug lapenes, un ezera gultne dūņaina. Taisos ķert no laipas! No krasta malas aptuveni kaut kur 20 me attālumā pie niedrēm! Dziļums tajā vietā kaut kur aptuveni 1.5 m. Ezers samērā bagāts ar zivīm: rauda, plicis, brekši, auslejas, asari, līdakas, ruduļi un līņi, karūsas. Tajā vietā pirms pāris nedēļām brālis izvilka 30 min divus brekšus vienu ap kilo, bet otru mazāku un paplidus sīkļas visādas - bez tam bez piebarošanas. Jautājums par barībām, jeb to pieletojumu - man atvaļinājums, taisos tur pavadīt DAUDZ laika. tā kā zivju daž''adība tur ir liela, vēlos iegādāties samērā daudz barības (tavas minētās). Tak lūk, vai vēlams maisīt barības piemēram breksis ar līni, vai rauda ar karūsu, vair breksis ar karūsu, vai tomēr breksis un universālo, nu jebkāda līdzīga kombinācija, vai tomēr ik pēc kādas dienas vienkārši noskaņoties uz konkrēto zivi un ar tādu barību arī to piebarot! Pieļuju ka manas rakstītās kombinācijas varētu būt tas pats ka sajauc pienu ar jogurtu, krējumu un ķefīru - rezultāts 0.
Un Vai būs iespēja, piebraukt darba dienā uz salmo daugavgr'vas ielā, varbūt varēsi kaut ko tuvāk pastāstīt un ieteikt, lai stipri duadz nerakstīties. Kā tur tad varēs sarunāties uz tikšanos? xe xe xe
Paldies!
Droši vari iebraukt Daugavgrīvas ielā, iepriekš gan uzzvani 29224086, visu izrunāsim uz vietas, barības var un vajag maisīt, bet sīkāk visu uz vietas, iedošu arī sirdij tīkamāku cenu barībām .....
Labdien, iepriekšējās diskusijās izlasīju, ka savā laikā esat nodarbojies ar mušu tārpu audzēšanu, tad man tāds jautājums kā viņus pēc izaudzēšanas padarīt baltus un stingrus, jo tā viņiem iekšā ir tā putra ko viņi ir sarijušies no beigtajām zivīm vai citas izejvielas, kas briesmīgi smird. Kaut kur esmu dzirdējis, ka jāpatur vārītā olā vai biezpienā?
audzēju tārpus savām vajadzībām, audzēju tos zivīs, pēc "ražas novākšanas " turēju tārpus mannā vai ļoti smalkās zāģu skaidās, esmu tos arī skalojis aukstā ūdenī, bet nu pilnībā no smakas tikt vaļā neizdevās, vēlāk sāku tārpus turēt barībās, tad ar laiku viņi sāk smaržot kā vajag, bet nu katrā gadījumā tā ķēpa un smaka nav to vērta lai ķēpātos, lielākos daudzumos, kilogramos, kuri nepieciešami sacensībām, tārpus pērkam no audzētājiem, kuriem ir veselas tārpu fermas.Ja gribi tārpus ar kaut ko barot, tad tikai ne ar ko mitru, jo tad viņi sataisīs vēl vairāk mitruma un vai nu aizmuks pa visu ledusskapi vai vienkārši noslīks
Kad sākas brekša nārsta?
Nu jau lielākajā daļā ūdeņu brekši ir iznārstojuši
Cau, spiningojot vienā upes uzpludinājumā pamanīju, ka seklākās vietās, kur jau beigusies uzpludinātās upes vecā gultne un sācies vecais krasts, dziļums vidēji ir līdz celim, palielās meldru pļaviņās vietām meldri kustās, pieairējoties klāt ar laivu vienā vietā izdevās ieraudzīt apmēram 1,5 kg līņa muguru, dažviet zivis tādās meldru pļaviņās bija vairākas, bet ne vienkopus.
1. Ko līņi tur dara - nārsto vai vnk meklē pa meldriem kautko ēdamu (kā jau teicu pa vairākiem kopā viņi nebija)?
2. Kā vinus makšķerēt, vnk iebarojot vairākas vietas upes vecajā gultnē (dziļums max. 2m)?
3.Vai vispār ir vērts viņus ķert, reizēs, kas šie ņemās pa meldriem?
4. Varbūt redzot vietas, kur meldri kustās vnk piekarināt āķi ar slieku līnim pie mutes, lai šamējais uzķeras?
P.S. Nekad vēl nevienu līni neesu noķēris.
līņi nenārsto pārāk lielos baros, dīķos parasti viņi staigā 3-5-7 zivis, upēs un lielos ezeros viņi mēdz savākties lielākos baros
ja zini, ka neviens tavās iebarotajās vietās neielīdīs, tad vislabākais variants ir sabarot 2-3-4 vietiņas ne pārāk tālu vienu no otras, vienā vietā satrokšņojis vari klusiņām pārbraukt uz citu vietu
ir vietas un veči, kuri ir piešāvuši roku uz tāda veida copi, kā tu apraksti, ar garu kātu cenšās nolikt tārpu līnim priekšā, kad viņš lēniņām kaut kur peld pa zālēm, interesanta cope, es šādi esmu copējis tikai vienā ezerā Vidzemē, kur nepilna metra dziļumā , pa nelieliem ašķiem ļoti labi varēja redzēt kur puiki staigā, bet nu vajag vismaz 6 metri garu makšķeri, pats ķēru ar 8 metru kātu, rīkus gan vajag diezgan parupjus, jo līnis šādās situācijās ir jāstiepj ar spēku, neļaujot viņam iepīties zālēs, bet cope ir ļoti interesanta