Ar mani noteikti nē, pirmkārt jau tāpēc, ka Gauja ap Siguldu nav mani medību lauki, otrkārt arī laika ziņā esmu ļoti ierobežots, tagad tā vienkārši pacopēt man izdosies labi ja jūlija pēdējās brīvdienās, bet arī tas vēl ir jautājums, jo 1. augustā mēs ar Ritu aizbraucam uz Krieviju uz sacensībām, un tālāk uz Volgas deltu. Gaujai varēšu pievērsties labi ja septembra vidū, vienīgais ko varu tev ieteikt ir sazināties ar Ritu un pašam tikt uz Valmieru, tad viņa tev var mācību stundu kādu izvest, vai arī gaidi rudeni

Ja runājam tikai par līņiem un to makšķerēšanu zāļainā vietā, tad daudz maz optimāls varētu būt šāds komplekts – pamat aukla 0,20 mm, pavada 0.16-0.18mm, āķis 14.- 10. atkarībā no kumosa lieluma. Spriežot pēc pluda, tu makšķerē netālu no krasta, ja makšķerē ļoti seklā vietā, nu pusmetrs, biki vairāk, tad nevajadzētu likt pārāk garu pludu, lai līnim nekas gar acīm nemaisās, pludus vēlams izmantot garenu formu, ja copē zālēs, tad ar vienu stiprinājumu apakšā, tam nav obligāti jābūt slīdošam, viens stiprinājuma punkts ļauj pludu „dzīvu”vieglāk izdabūt no zālēm. Līnis grib ēst, tie nestaigā tādos baros kā brekši, tomēr uz barības stāvoši 3-5-7 līņi nav retums, tāpēc galds ir jāuzklāj pieklājīgs, uz rīta copi ne mazāk par 1 kg barības vietās kur līņu ir maz un vismaz 2 kg barības vietās kur to ir daudz, runa iet par sausu, vēl nemitrinātu barību, recepšu ir daudz, pats vieglākais un efektīvākais ir ņemt gatavās barības speciāli līņiem un pielikt klāt nedaudz tās ēsmas ko liksi uz āķa, t.i. sliekas, gaļiniekus, u.t.t., no copmaņiem vislabākās atsauksmes nāk par SENSAS firmas līņu barību, tā nav lēta, bet efektīva, to var 1\1 jaukt ar nedaudz lētākām barībām, teiksim SALMO līnis \ karūsa vai BDRUDA līnis.

Ar to galdu ir tā kā ir, ja tev ir daudz laika un zini, ka varēsi regulāri šo vietu kopt un barot, tad tas atmaksājās, bet ja copēt varēsi tikai epizodiski, tad labāk ir kādu pleķi vienkārši izravēt un barot ar vieglu barību, tāds pleķis sāk strādāt ātrāk kā smilšu kalns un dažu stundu laikā var sev uztaisīt 3-4 šādus galdus, kurus tad nu var apbraukāt ar laivu un apmakšķerēt.

Ir viens pamatnoteikums makšķerēšanā, zivis var noķert tikai tur kur tās ir, tāpēc pirms censties kaut kur tikt pie loma jānoskaidro kādā koncentrācijā tur ir vienas vai otras zivis. Runājot par līņu galdu, viss jau ir pareizi, tikai ir viens bet, to var darīt ja ir pārliecība, ka tev atnākot makšķerēt kāds jau tavā vietā nesēdēs, ak jā arī laiku vajag, lai to darītu, jo šādi izveidots galds ir regulāri jābaro, citādāk zivīm interese par šo vietu zūd. Es jau nu ieteiktu darināt un mitrināt barību tā, ka tā neiegrimst dūņās, tas nozīmē, ka barības bumbai ir jāizšķīst jau atsitoties pret ūdeni, to var panākt gan barību pārmitrinot(nav labākais variants, jo tas rada duļķi, kas patīk mazajām zivtiņām) gan barības bumbas tikai viegli saspiežot, šādi rīkojoties barība smuki noguļās uz dūņu virskārtas. Par makšķeri, nav jau tik traki ar tām līņu makšķerēm, nav jālieto super tievas auklas un citi ļuriņi, pats pluiņmakšķerēšanā pītās auklas neizmantoju, bet ir veči kas to ļoti veiksmīgi dara, man tas nepatīk, jo man patīk pati cīņa ar zivi, tas process, kad zivij ir izredzes mani uzvarēt(pārraut auklu, atliekt āķi u.t.t.), tāpēc parasti lietoju monofilās auklas pavadiņas 0.12-0.16mm diametrā ,atkarībā no makšķerēšanas vietas zāļainības un līņu izmēriem šajā ūdenstilpnē. Pludiņa izmēriem noteiktu standartu nav, bet vienmēr jācenšas likt pēc iespējas mazākas celtspējas pludiņus, galvenais lai var aizmest līdz makšķerēšanas vietai, lai vējainā laikā vējš to nepūš nost no iebarotās vietas, pārējais , t.i. antenas resnums un garums, forma u.t.t. jau ir otršķirīgi, to var pielāgot jebkuras celtspējas pludiņiem.

Pilnīgi un noteikti nē, ja tu vēl teiktu dzeltena, tad es daļēji varētu piekrist, bet tikai ne balta, breksis pēc savas būtības ir kā ruksis, tas var ēst un ēst bez apstājas, tomēr jo lielāks breksis jo viņš ir uzmanīgāks, tas attiecas arī uz barību, tā kā pats jau samitrinātu brekšu barību vienmēr jaucu ar zemi proporcijās 1\1, tad man barība vienmēr ir tumša vai arī grunts krāsā, tas brekšos nerada nekādas aizdomas. Starp profesionāļiem valda uzskats, ka gaišs barības pleķis uz tumšas grunts ir kā loterija, var nostrādāt perfekti, bet var nenostrādāt vispār, jo zivīm konkrētā ūdenstilpnē konkrētā laikā tas nepatīk, tāpēc gatavot tumšu krāsu barības ir daudz drošāk, vienkāršākais variants kā dabūt barību tumšu ir to rūpīgi sajaukt ar tumšu zemi, der arī saulespuķu spraukumi, pastāv arī speciālās barības krāsas, bet tās pie mums lieto tikai daži sporta makšķernieki un veikalos to nav. Parasti pirms makšķerēšanas jāiemet pie krasta neliela barības bumbiņa, tad lieliski redz kā barība strādā un kā tā izskatās uz grunts.

Kāpēc tu nevari sākt makšķerēt nemāku teikt, tas tev pašam jāzina labāk, te ar zivīm ir maz sakara, līņi un karūsas ir aktīvi nu jau mēnešus divus, veči ķer un ir apmierināti, aukstums gan nedaudz nobremzēja līņu aktivitātes, bet nu jau pāris nedēļas viss notiekas ar jaunu sparu. Lai zinātu ko ieteikt iebarošanai, man jāzina ko esi jau izmēģinājis un nedaudz jāsaprot arī makšķerēšanas apstākļi, t.i., viena konkrēta receptīte ir augšējā komentārā, ja gribi ko vairāk, tad apraksti precīzāk savu inventāru, makšķerēšanas vietu, zivju dažādību, mēģināsim ko līdzēt.

Gribētu atbildēt ar pretjautājumu, ko tu esi darījis lai viņi gribētu apēst tevis piedāvāto ēsmu, līņi rokās pa grunti, filtrē dūņas ēd motili un visādus citādus tārpus, ja tu viņam tuvumā uzklāj galdu, tad viņš sāk domāt kas ir labāk rakties pa dubļiem vai ēst pie galda, ja tu galdu viņam neuzklāj, bet tikai sēdi un gaidi, tad tev ir jātrāpa līnim mutē, citādāk viņš tavam kumosam vienkārši peldēs garām, sevišķi ja piedāvā viņam beigtus, nekustīgus tārpus. Domā par zivīm kā par cilvēkiem, dod viņām tādas pašas kvalitātes lietas un ar tādu pat mīlestību kā to dari ar sev tuviem cilvēkiem un viņas to novērtēs, vari man ticēt, makšķerēšana un zivis ir jāmīl.

Nebrīnos, ka katrā veikalā tev saka savādāk, jo ne visi veikalnieki ir makšķernieki un pavisam reti kurš veikalnieks ir pludiņmakšķeres piekritējs, es šo tavu jautājumu gribētu paķidāt nedaudz smalkāk, jo lai kaut ko ieteiktu vajag zināt ko tu esi darījis lietas labā, ar kādiem rīkiem un kādām ēsmām jau esi mēģinājis piemānīt kādu no tiem milzīgajiem, dikti jau nu smukajiem cūčiem. Es jau tomēr esmu gatavo, veikalos nopērkamo barību piekritējs, atkrīt daudz dažādu problēmu, mans ieteikums ir paņemt kilogramu SALMO līņu\karūsu barības, samitrināt to ar gramiem 200 – 300 ūdens, pielikt klāt kādu sauju 3-4 daļās sakapātu slieciņu, varbūt 1-2 veikalā nopērkamās kārbiņas ar mušu kāpuriem , visu to samīcīt nelielās bumbiņās, tādās, lai tās izjūk jau grimstot un visu samest vienā punktā zāļu laukumiņa’, vai zāļu maliņā, kur esi redzējis līņus staigājam, es garantēju, ka ja visu izdarīsi tieši šādi, tad līņi pienāks, raksies tur un laidīs burbuļus, bet vai tu mācēsi piespiest viņus apēst ēsmu ar āķi jau ir cits stāsts.

Pavadiņas garums ietekmē jebkuras zivs copi, ja mēs runājam par vienu un to pašu jēdzienu, es te domāju auklu no āķa līdz pirmajam atsvaram, tā sauktajam „podpasokam” jeb kontrolsvariņam, parasti šīs auklas posms ir 10-15 cm garš, ko pie karpu, līņu un brekšu copes bieži vien liek uz grunts, jo šīs zivis tomēr lielākoties barojās no grunts un šādu ēsmu ņem daudz drošāk. Līnis atšķirībā no karpas parasti ēsmu ņem uzmanīgi, izgaršojot, tāpēc garāka pavadiņa var traucēt copes sākuma saskatīšanai, kas noved pie tā, ka zivs ēsmu ierij dziļi, kas savukārt neļauj palaist brīvībā līņus\pusaudžus, vai arī tieši otrādi gara pavadiņa copes sākumu neparāda un līnis kaut ko aizdomīgu sajūtot vienkārši ēsmu izspļauj, bet jūs to pat nepamanāt. Savukārt pārāk īsa pavadiņa (pārāk tuvu pievilkts atsvars) var radīt līnī nevajadzīgu tramīgumu, šie momenti ir svarīgi jo vairāk tēdēļ, ka līnis nav asaris vai breksis un ļoti bbieži pa visu rīta vai vakara cēlienu ir tikai viena divas copītes.