Pats tagad ķeru pārsvarā raudas un asarus, lomi ir itin smuki, sevišķi jau raudu, braukāju uz Mērsraga kanālu, kā arī copēju pašā Rīgas centrā Daugavā, raudas ķerās ļoti smukas, pamatā 200-300 grami, asarus ķeru ar soļojošo gruntsmakšķeri Buļļupē, tur gan sevišķi lieli ašuki man netrāpās, maksimums līdz 300 gramiem, pamatā tādi mazie panninieki ap 100 gramiem, bet process ir ļoti interesants

Tik labi kā vasarā patreiz vairs ruduļi neķerās, kur viņu ir daudz pa kādam viņi trāpās, bet tā nav vairs tā aktīvā cope, kas bija un kas būs ziemas otrajā pusē no ledus, tagad aktīvas ir raudas, sevišķi jau upēs

Par jautājumu tev ir taisnība, man rodās sajūta, ka gribi radīt kaut kādu makšķeri- monstru, ar kuru mēģināt medīt brekšukus, ja tev ir makšķere, tad ķer brekšus ar pludiņu, tas taču ir baigi interesanti. Par barībām un barošanu ir ļoti daudz rakstīts, bet šī tēma ir man ļoti tuva, tāpēc labprāt pie tās atgriezīšos tuvāk pavasarim, jo tagad tu tik un tā visu, ko teikšu, aizmirsīsi, tu savukārt izstāsti upes specifiku, arī to, kāda tev ir makšķere, kāda ir tava pieredze barību lietošanā un tad kopīgiem spēkiem mēģināsim izdarīt pareizos secinājumus

Diemžēl uz šiem jautājumiem man sanāk atbildēt tikai tagad, kad brekšu cope praktiski ir beigusies, man patiess prieks, ka esi krietni saslimis ar fīderi un ar Gauju, Gauja ir īpaša upe un patiesībā zivju tur ir ļoti daudz, tikai vajag tām atrast pieeju, tiekamis nākošajā brekšu sezonā

4,8 metru kātiņš 4 metru dziļumam varētu tā kā būt par maz, bet tā kā nekāds tālais metiens tev tur nav, tad pieturēšanai un pludināšanai pietiek, ar riņķiem ir tā, ka par daudz to nav nekad, 13 riņķi uz 5 metriem ir itin labs rādītājs

Ja tu lieto gatavās barības, tad putraimus vārīt nav jēgas, labāk piejaukt barībai zemi, jēga būs lielāka, putraimi savukārt padarīs visu pļekaināku un var pārbarot zivis. Grūbas ir laba ēsma, putraimi kā ēsma neder.

Nu ar īpaši lieliem izmēriem ir problēmas, parasti tie ir XXXL, bet ne vienmēr tas atbilst patiesībai, katrā gadījumā pats jau otro sezonu pārgāju uz EXTREME 2 kostīmu, kuram ir KING izmērs, es ar savu pusotra centnera svaru un turpat 2 metru augumu tur satilpstu ļoti labi, un pats kostīms ir ļoti labs.

Kombinezonam ir viena priekšrocība, ne pie kādiem apstākļiem nesapūtīs muguru, arī iekrītot ūdenī kombinezons piepūšās un palīdz noturēties uz ūdens. Savukārt, ja tev aukstā laikā, brīvā dabā savajagas uz tualeti pa nopietnam, tad ..... kombinezonu novelkot paliec pavisam plikiņš.....

Tā arī ir lielākā atšķirība, visas pārējās atšķirības ir materiālos, siltinātājos un modeļu piegrieznēs, ja interesē kāds konkrēts modelis, tad pasaki cik naudiņas vari atļauties iztērēt un es tev izstāstīšu, ko tu par savu naudiņu vari dabūt

Līņi un karūsas jā, bet nu to noteikti nevar teikt par raudām un asariem, šīs zivis nepārtrauc baroties nekad, vienīgais, ka ir seklie ezeri, kur zivis paliek izteikti uzmanīgas un kaprīzas, pietam tās bieži vien aiziet uz ziemošanas vietām, katrā ziņā baroties tās nepārtrauc, ezeros gan tās pāriet uz ziemas ēdienkarti, bieži vien maizi, grūbas un citas vasaras ēsmas var peldināt visu dienu, bet tikko uzliec motili, gaļinieciņu vai ūdens tārpu, tā viss sāk notikties

Atceros šo gadījumu, fotogrāfijā bija skaidri redzams, ka zivij ir sarkanīgas spuras un izteikti resns vēders, mans secinājums, ka tas bija ālants, breksim nekad nav krāsainas spuras, arī tik liela brekša forma vairāk līdzinās portfelim. Sapals, sākot jau no maziem 100 gramīgiem prusakiem, ir apaļš , tam ir izteikti liela, biezlūpaina mute, astes gals ir izteikti melns. Ālants savukārt ir krietni platāks, ar raudai līdzīgu muti un spilgtākām peldspurām, sajaukt sapaliņu un ālantiņu var kamēr tie ir maziņi, jo vairāk tie paaugās, jo vairāk parādās atšķirības, bet nu ar breksi šīs zivis sajaukt nevar nekādi.