Vispār jau ļoti plašs jautājums, apstāstīšu vienkāršāko veidu, mēs tā parasti darām mačos , garai(7-8 metri) pacietai bolonēzei pieliek 10-14 gramīgu pludiņu ar spilgtu, labi redzamu antenu, auklas galā piesienas svins aptuveni 15-20 grami, uzliec dziļumu pilnā makšķeres garumā un met cik tālu vajag vai cik tālu vari, ja pludiņš noguļas, tad ar makšķeres vēzienu pavelc to sev tuvāk un atkal ļauj pludam vai nu nostāties vai nogulties, ja šādi izsoļojot visu makšķerēšanai paredzēto rajonu pludiņš visu laiku tikai guļ, tad samazini dziļumu teiksim par metru un visu procedūru atkārto. Šādi var ļoti precīzi atrast dziļuma kantes, sēkļus un citas interesantas vietas, protams, ja tur nav dziļāks par makšķeres garumu. Ja runa ir par copi no laivas, tad neaizstājams ir dziļummērs, vai teiksim ziemas barotava , kādu to izmanto nu jau ļoti daudzi makšķernieki, doma ir tāda, ka ik pa metram uz auklas ir uzsiets mezgliņš un uz šī mezgliņa ir uzvilkts neliels, krāsains kembrika gabaliņš, tad ir pavisam vienkārši , nolaid barotavu vai svina kluci līdz gruntij un redzi konkrētu dziļumu, slīdi pa vējam un vari perfekti izklauvēt visu interesējošo rajonu, pēc krāsainajiem kembrikiem redzi dziļuma izmaiņas, klauvējot pa grunti saproti kas tur apakšā ir , akmeņi, smiltis vai dūņas.

Viss atkarīgs no ēsmas zivtiņas izmēriem un attāluma kādā gribi makšķerēt, ķerot asarus tie var būt arī 2-3 gramīgi pludiņi makšķerējot no laivas vai nelielās ūdenskrātuvītēs, līdz pat 10-12 un vairāk gramiem metot 40 metrus no krasta. Tieši tas pats attiecās arī uz līdakām un zandartiem, ir tikai pāris nerakstīti likumi, kurus ieteicams ievērot,

• pludiņam ir jābūt tik lielam, lai ēsmas zivtiņa to nevar pavilkt zem ūdens uz ilgu laiku, bet tas nedrīkst būt par lielu, jo lielāks pludiņš, jo stīvāk uzvedās ēsmas zivtiņa un jo ātrāk plēsējs sajutīs pretestību.
• Pludiņam vēlams ir būt apaļīgu formu, sevišķi jau asaru copē, tad pat mazākie vilnīši kustinās pat beigtu ēsmas zivtiņu,
• Pludiņa augšdaļai ir jābūt koši krāsotai, lai arī starp kritušajām lapām un jebkuras nokrāsa ūdenī tas jau pa gabalu būtu labi redzams.

Ja tu neko nepamainīji ne ēsmā, ne barībā, ne pašā makšķerē un centies arī tagad rudenī makšķerēt tāpat kā vasarā, tad šāda situācija ir diezgan reāla, tomēr tik klaja zivju ņirgāšanās gadās reti, ir necopes reizes, kad zivis ķerās ļoti kūtri, bet tādās reizēs arī dīķis vai upe ir klusi kā izmiruši. Tu nepieminēji par kādu zivju copi iet runa, tad kaut ko varētu paanalizēt, nemini arī ne kas bija ēsma un ar ko baroji, es noteikti neesmu burvis un arī ne gaišreģis, bet gan makšķernieks.

Lasot tevis rakstīto man prātā nāk tikai viena doma, ka esi ķēris tās zivis, kuras jau sen guļ, jo ja būtu ķēris tās, kas peld un plunkšķinās, tad kaut ko arī būtu noķēris.

Uz ēsmas zivtiņu, uz naktstārpiem, uz vardēm, uz dažādu dzīvnieku un putnu iekšējiem orgāniem un praktiski uz visu veidu mākslīgajiem mānekļiem.

(kāds jautājums, tāda atbilde)

Ar mazajiem, līdzkilo brekšukiem oktobrī vēl ir cerība atrast kopēju valodu, bet ar lielākiem pats esmu ticies tikai upēs un Daugavas ūdenskrātuvēs, ezeros to man praktiski nav izdevies izdarīt, tāpēc nekāds lielais padomdevējs par brekšošanu vēlā rudenī ezeros šoreiz nebūšu. No vispārējās brekšu uzvedības ābeces varu vien ieteikt viņus meklēt tur, kur beidzās tas tevis aprakstītais lielais slīpums, domāju, ka ap 6-8 metriem ir jābūt kaut kādam plauktiņam, kur pēc visiem loģikas likumiem ir jāturās zivīm, jo viņa lasa to kas noveļas pa slīpo nogāzi, tomēr visefektīgāk būtu veltīt pusi dienas ezera izpētei ar ehaloti, brekšu barus nevar sajaukt ar citu zivju bariem.

Ja tev pašam vai draugiem nav ehalotes, tad to var arī iznomāt, ko daudzi veči arī dara, paņem uz vienu divām dienām ehaloti, izpēta ezeru, uztaisa sev vien saprotamu ezera karti un kārtībā, par citām firmām nezinu, bet SALMO NOMA ehalotes izīrē.

Aktuāls un prātīgs jautājums, uzreiz gribu pateikt, ka man vairāk ir darīšana ar NORFIN un SUNDRIDGE firmu ziemas apģērbiem, tāpēc par tiem varu izstāstīt daudz , tos arī varu ieteikt, BET nevienā vārdā nepasakot, ka citu ražotāju apģērbi ir sliktāki. Atbildot uz tavu jautājumu izšķirstīju katalogus un secināju, ka ja tu gribētu tērēt līdz latiem 200-220, tad varētu tikt jau pie pavisam izcila komplekta, tomēr arī manis nosauktais komplekts ir visnotaļ labs, arī pats tādā staigāju un esmu ļoti apmierināts, tātad – noteikti vajadzīga ir siltā veļa, tā silda ķermeni pat pie vismazākās kustības un perfekti novada mitrumu, iesaku NORFIN COSY LINE, veikala cena ap 15 latiem. Kā universālu, pavasarī, rudenī un ziemā izmantojamu apģērbu iesaku peldošo kostīmu, pats lietoju kopējo kombinezonu, tas pasargā no muguras apaukstēšanas, ir ērts un viegls, šīs sezonas jaunums NORFIN AQUARD veikalos maksās ap 110 latiem, no tādiem daudz maz universāliem apaviem , kurus var izmantot arī lietus , slapjdraņķa un citu kataklizmu laikā tevis noteiktajā cenu grupā ir vecie labie zaļie SALMO DE LUXE HUNT PACK zābaki, tie labi tur aukstumu līdz pat 25 grādiem un ir no biezas gumijas, kas neļauj tiem samirkt, cena veikalos būs ap 35 latiem, ir vēl vieni, nedaudz lētāki zābaki vārdā SALMO ICEBREAKER , to cena veikalos būs ap 25 latiem, paredzēti aukstumam līdz 15 grādiem, bet izskatās, ka turēs visus 25 grādus. Tāds nu būtu manis ieteiktais komplekts , kas ietilpst tevis nosauktajos 150 latos.

Mačkātu cenas ir sākot no latiem 35 līdz pat vairākiem simtiem latu, tādi rokai jau tīkami maksā sākot no latiem 60-70, pa latiem 90-100 jau ir plaša , labas kvalitātes kātu izvēle, runa iet par cenām veikalos. Ne vienmēr kātā cena nosaka tā kvalitāti , jo patiesība, ka jo slavenāks ražotājs, jo kāts dārgāks šeit ir spēkā par visiem 100%, es ieteiktu mačķātu pirkt vispirms izvērtējot – kādiem mērķiem tu viņu izmantosi (tikai tālmešanai dīķos un ezeros(karpa, līnis, liels breksis) vai ķersi visur un visu), no šī lēmuma ir atkarīgs kāta garums, tad tev jāsaprot, ko vēlies, skaļu brendu (bet dārgu ) vai labu kātu ar mazāk pazīstmu nosaukumu, bet par jau smuku cenu (teiksim spoles cenu ieekanomēsi). Pats ķeru tikai ar SALMO kātiem, GRAND un ELITE sērijas, bet diemžēl tos vairs neražos, Rita šogad paņēma sev baigi feino BROWNING kātiņu karpiņu ķeršanai dīķos, izvēle veikalos ir laba, nu vismaz Valmierā ir, vajag tikai atrast to, kas „ieguļās rokā”, tad parēķināt cik naudas citiem iziet cigaretēs un citos s.... un ar vieglu sirdi nopirkt sev labu instrumentu, kuru lietojot slavēsi sevi par pareiza lēmuma pieņemšanu.

Ļoti plašs jautājums, jo SALMO piedāvā ap 70 dažādus spoļu modeļus cenās no 4 līdz 64 lati un praktiski visas šīs spoles ir izmantojamas spiningošanai, jo arī spiningošana ir ļoti dažāda, gan vieglie un supervieglie kāti ar mazajām spolītēm, kur pat 3 gramīgs vizulītis jau ir liels māneklis, gan smagie samu kāti, kur piekarot 100 gramīgu mānekli pat tā īsti nesajūti to galā, katram no šiem veidiem ir paredzētas kādas noteiktas grupas spoles. Tomēr aptuveni saprotot par ko ir runa varu tev teikt tā, ka jau labu spininga spoli var nopirkt sākot no aptuveni 20 – 25 latiem, modeļus nesaukšu, lai nesanāk lieka reklāma, mans ieteikums tomēr ir ņemt spoli ar augšējo bremzi, jo šīs spoles, savas atšķirīgās konstrukcijas dēļ, lielas slodzes apstākļos kalpo nedaudz ilgāk.

Septembra beigās runāt par līņu iebarošanu un ķeršanu ir diezgan nesaprātīgi, jo šie puiki ir ļoti siltummīloši radījumi un šomēnes jau savu aktīvo barošanos ir pārtraukuši, vēl jau kādam copmanim pa kādam līņukam trāpās, tomēr to jau vajadzētu uzskatīt par veiksmi nevis likumsakarību. Vai nu pašķirsti pavasara jautājumus vai atliekam mūsu sarunu līdz aprīļa beigām, sarunāts?

No jautājuma es nesapratu, tu makšķerē pašā bedrē, tātad atstraumē, vai straumē, lai pa tukšo nejauktu gaisu pastāstīšu kā līdzīgos apstākļus makšķerēju es. Rudeņos man ir iecienīta vieta Gaujā, zem viena no Valmieras tiltiem, tur ir izveidojusies pamatīga bedre un zivis tur sastājās uz ziemošanu, bet lai vai kā pašā bedrē praktiski nekad neviens nemakšķerē, jo to var salīdzināt ar guļamistabu cilvēkiem, būt zivis tur ir, bet reti kad viņas tur ir aktīvas, savukārt, ēst viņas iziet uz bedres izeju un tuvākajiem sēkļiem, tāpēc makšķerēšanai (iebarošanai) parasti izvēlos tieši vietu, kur beidzās atstraume un sākas taisnā straume, pa retam gan kāds mutulis tur ievirpuļo, bet pamatā straume ir vienvirziena, tas man ļauj saprast kas notiek ar manu barību, jo atstraumē vai virpuļstraumē tu neko saprast nevari pat ja lieto ļoti smagu barību.

Šādai copei parasti taisu smagu barību, pamats ir SALMO, SENSAS vai BRUDA barības , pat vēl labāk ja dažādām zivīm(rauda , breksis) paredzētu barību sajaukums, kurām pēc samitrināšanas pievienoju smagu tumšu zemi līdz pat divas reizes vairāk kā ir pašas barības, šādi panāku, ka pat stiprā straumē barība vispirms nogrimst un tikai tad sāk palēnām skaloties. Patiesībā jau ir tā, ka ja tu pareizi iebaro, tad zivis tur pienāks noteikti, Ja ,ja vien viņas tur tuvumā ir, vasarā itin bieži gadās, ka tās pašas raudas un vidēji brekšuki ir sadalījušies nelielos bariņos un klīst pa upi barojoties, atrodi šādu bariņu, noķer 3-5-7 zivis un viss, gaidi nākamo, patreiz rudenī viss ir savādāk, zivis ir savākušās lielos baros un ja atrodi zivju stāvvietu, tad praktiski visu redeni varēsi labi makšķerēt. Es diezgan apzināti nepieskāros tevis teiktajam par barošanas lietderību, zivis ir jābaro noteikti, tikai ļoti svarīgi ir saprast kur, kā un ar ko, es iesaku startam iemest tikai 3-5 smagas bumbas, copei vajadzētu sākties no pirmajiem iemetieniem(runa ir par raudām un baltajiem sapaliem), brekšukiem līdz pirmajai copei gan var paiet labs laiks, pat līdz stundai , ja jāgaida, ka viņš izlīdīs no tuvumā esošās bedres vai koku sanesumiem.