Sveiki. Man nav nekādas pieredzes ar Aivieksti, ar samu arī esmu maz saskāries, taču sapals man liekas tuvāks. Upēs, kur aizsprosti diktē noteikumus ir lokālie triki, jo bieži nestrādā vispārīgas zināšanas. Zinu, ka pat kalnu upēs Zviedrijā( arī citur) kur ir aizsprosti, tie nosaka copi. Ir pat tā, ka uzzini pēdējo stundu ūdens caurteci, un vari pateikt, vai ir jēga vispār iet uz upi. Tev jāmeklē vietējais ar zināšanu bagāžu, jeb kā saka, "nado vzjatj jazika".

Uz veikalu ir jāiet tākātā, nav pamata domāt, ka tev var rasties sarežģījumi ar kāta atvešanu no Francijas. Novēlu no sirds šogad sajūtu, kad šos tevis nosauktos metrus tev jāvelk ar jauno komplektu, vēl uz paša sietās vaboles.

Vabole jāuzver tā, lai straume netaisa vaļā spārnus, ar galvu uz makšķeres pusi, trīsžubura cilpa ir vabolei dibenā, āķi ir ārpusē un ir piespiesti vaboles vēderam, aukla nāk ārā pa galvu, kā tu citādi to vaboli uzvērsi. Mušot apgūt var vienā sezonā, iemācīties nevar, var sadzīvot un mūžīgi mācīties. Par sapaliem, kas spļauj ārā vaboles, vai tās bija maijvaboles, tas ir baigi interesanti, jo ir kaut kāds izņēmums, varbūt no negaršīga koka krita upē. Negribas pa tukšo muldēt, varbūt kāds no lasītājiem var nokomentēt.

Domāju, ka problēma ir vaboles uzvēršanā uz āķa. Zinu divus viedokļus, vieni saka ka pietiek ar vieninieku āķi, citi - ka trijnieks ir drošāks. Ir savi plusi un mīnusi, gan vienam gan otram. Man liekas pludināšanai labāks ir vieninieks , jo mazāk ķeras , taču mēdz būt kā tev pagājušovasar. Ar trīnieku ir lielāks čakars, jo jāņem nost visa pavada un ar adatu jāver cauri vabolei, tad jāsien pavada atpakaļ, tad vēl vairāk ķeras, vēl jātrāpa pareizais āķa izmērs, taču kad sapals paņem, tad viņš tavs. ir kā ar kalnu un ragaviņām, galvenais ir kaifs no processa, ko arī novēlu, paņem mušiņmakšķeri, un noņemam šo problēmu.

Woolly Bugger tas tev jāiespiež google attēlu meklētājā.

Sveiks. Es ieteiktu 5 klases kātu ar vaboli vai sienāzi, ja ūdens auksts wolly ti. Saubu nav, un esmu jau pieminējis , ka par effektīvāko zivju ieguves veidu uzskatu dinamītu, pēc tam tralis, bet nu lielos sapalus veči protams velk uz gruntes piedāvātas ēsmas.Savus 2kilo un virs sapalus esmu vilcis ar mūšu, bet es ar mušu arī ķēru, lai gan lielāko esmu turējis Gaujā, kur bija gruntene ar maijvaboli uz trīsžubura, senās atmiņas ir cēlas, un ar gadiem apaugušas kā minimums ar kilogramu, tātad 4 kilo bija galā. Pavasarī, kamēr nav zāles, labi var ķert ar pludināšanu, tikai jāievēro, garu pavadu, tumšu, bez košumiem pludu. Sapals ir gardēdis, un viņu prasās iebarot. tagad par GALVENO. Sapalus, ja tie ķeras var saķert spaini pilnu, un vēl laivā pa grīdu, un jāņem prāts talkā, paņem tikai tik, cik tu lietosi, un mana pieredze rāda, ka trīs gabali ir daudz. Sapals aug ļoti lēni, ir atsaucīgs mušotāju atbalstītājs, atlaid to, to arī tev novēlu. Savukārt to, ka ar mušu nevar noķert lielu sapalu uzskatu par tukšu muldēšanu. par auklu runājot, nedomāju, ka pītās auklas lietošana būtu kādi priviliģētāka kā monofilā, gaumes lieta, kāta ietekmēta, cietam kātam pītu auklu nebūs labāk kā monof.

Sapalus uz balansiera- domāju ka tā ir cemmerēšana, bet es bieži kļūdos. Nedomāju, ka sapals ziemā ir tik agresīvs.

tas, ir tik vienmēr esošs jautājums. Domāju, ka ja uzdod šādu jautājumu, tas būs tavs pirmais kāts, līdz ar to, tu pirksi ieteiktu kātu, nevis kātu, kuru uzskati par sev piemērotu. Es nepārstāvu kādu no ražotājiem, bet zinu, ka katram ražotājam ir dārgais gals un ekonomiskais. Šeit arī tev jāizšķiras, bet mans ieteikums būtu tāds, pērc spoli, kas tev ļoti patīk, jo tā paliek uz ļoti ilgu laiku, neskatoties uz cenu(tātad ja tas ir komplekts, spolei pievērs uzmanību pirmkārt). Savukārt par kātu domājot atceries, tas lūzt, ir labi, ja ir mūža garantija, vai pārdevējs ir pa rokai, ja gadās ķibele, jāsaprot, ka kāts nav pēdējais, varbūt izvēlies lielu ražotāju, un nopērc ekonomisko segmentu. Auklu arī tu nodzīvosi, atkarībā no intensitātes, bet nu katru otro vai trešo gadu mainīsi. Negribu apbēdināt, bet visi hobiji ir vieni tēriņi, tikai atšķirība no komunālajiem maksājumiem ir tāda, ka tērē ar prieku, un vieglu reibuma sajūtu, ko arī tev no sirds novēlu. Roberts

sveiki, un uz dzīvo rudenī, no ledus pavasarī, rudenī blitka. Svarīgākais ir asari atrast, jo viņš ir ļoti atsaucīgs, varbūt ziemas vidū drusku nīgrs un slābans, bet citos brīžos asaris ir situācijas glābējs, lai copmanim nav ar pazemojuma sajūtu jāsarod. roberts

esmu dzirdējis par lieliskiem sapalu lomiem ziemā, upju bedrēs, bet pateikt kas viņam patīk labāk, neņemšos, jo mēs esam līdzīgi tikai ar to, ka mums ar sapalu ir plikas galvas, pārējais ieskaitot patīk nepatīk, tomēr atšķiras. Straumē liela nozīme ir tam, cik smaga ir mormiška, lai var pa straumi uz leju gar dibenu lielu gabalu apstrādāt. Īsumā, man šķiet, ka svarīgāka ir dinamika un metodika, ēsmu liktu otrā plānā, bet līdzi ņemtu gan motili, gan mušu kāpurus, vēl paķertu vībotnes tārpiņus. ar cieņu roberts