Paldies, labs jautājums, katrā ziņā es pavasarī neliktu visas olas vienā groziņā, noteikti jāmēģina vairāki varianti. Sevišķi jau pirmajā reizē. kad sāk parādīties copes, tad jau var uz kaut ko koncentrēties, prognozēt karpas uzvedību. skaidrs ir tas, ka dziļumā siltais ūdens neiepūtīsies vis. Plus, pievērs uzmanību vēja stiprumam, Ja tāds kanpa brīze, nekāda baigā ūdens kustība tur nav. otrkārt, vai tiešām tieši uz meniķi? varbūt kādus grādus pa labi vai pa kreisi? uz vietas labāk redzēsi un prognozes arī var mainīties. tāpat der paskatīties, vai kāda daļa ezera neatrodas lielāko dienas daļu ēnā, tur noteikti ir krietni aukstāks. visbeidzot, šajā laikā vairāk jādomā nevis, kur tā karpa ir, bet gan no kurienes uz kurieni tā varētu doties. un atpakaļ. ļoti iespējams, no dziļuma gar krastu, gar kādu krasta kantīti vai drīzāk zāļu līniju sekluma virzienā. tur tad pusceļā arī viņa varētu uzdurties uz tava spilgti dzeltenā popapa. bet nu vienu kātu atstāj kādā dziļākā vietā vienalga:) un ziņo par rezultātiem. te drīkst rakstīt ne tikai jautājumus.

barot noteikti nevajag daudz, ūdens ir auksts un zivs nespēj nemaz daudz apēst. labāk pa drusciņai, un, ka ķeras, pamazām pieliec klāt. kāda tehnika, pludiņš, fīderis vai varbūt kāda nopietnāka karpu makšķere - tas jau no vietas un zivīm atkarīgs.

balto amūru ķer tāpat, kā karpas. uz tām pašām boilām un tām pašām metodēm. ir nianses, tās katrā ūdenskrātuvē ir savas, bet lielos vilcienos, tām nav lielas nozīmes.

Ja gribi pāriet uz karpu copi, nāksies samērā daudz palasīties apkārt. viena no versijām - palasi manas iepriekšējās atbildes, tur daudz jautājumi atbildēti. Arī šis. īsumā - tikai monofilā, vismaz 0.3mm un šoklīderis galā.

Atvaino, bija paskrējis garām jautājums. Laikam jau neko baigi gudru nepateikšu, jo nav nekādas skaidrības, kad tas agrais pavasaris ir vai varbūt jau bija. Lai nu kā, upē viss gan jau ka ir mazliet savādāk nekā ezeros, Barību un aromātu pa straumīti nes uz leju, karpiņa pret straumīti nāk tai pretī. Vienlaga, silts vai auksts tas ūdens. tikai aukstā tas notiek lēnāk. vai nenotiek nemaz... Manuprāt, izšķirošais ir precizitāte. ja tava barība gulēs metru tālāk no krasta nekā āķis ar boilu, karpa var paiet tavai montāžai garām. un jo lielāka straume, jo izteiktāk šis notiek. Bedrēs, kur straume ir mazāka vai tās vispār nav, tur atkal viss kā ezerā. par popapiem viena piebilde - atceries, ka straumē tie tā stulbi tirinās. padomā, vai tev to vajag. varbūt vajag, varbūt ne. Par palikšanu pa nakti? Es domāju, ka katra stunda, katra minūte ir to vērta, lai paliktu pie ūdens. ko tu iemācies, uzzini guļot mājās divānā? neko. Pie upes tev ir tik daudz iespēju izmēģināt visādus variantus, analizēt rezultātus, domāt un saprast. Daudzām atziņām vajag ļoti daudz laika, lai tās atrastu vietu mūsu galvās. un neviens eksperts tev šīs atziņas ar karotīti neielies. Tāpēc brauc un salsti!

2011. gada PČ brāļu kungiem diez ko negāja, tādēļ tā īsti nopietni uztvert varbūt nevajag. Es domāju, ka neviens princips nekad nav jāuztver kā likums. Pilnigi noteikti būs reizes, kad barošana palīdzēs un būs reizes, kad ne. Viens no aspektiem - kāpēc vispār karpas uzturas pusūdenī? iemesli var būt dažādi. konkrētā PČ gadijumā iemesls bija acīmredzams - pārāk lielais presings no visiem krastiem, ar cieši samestām auklām utt. Karpām vienkārši nebija kur mukt, izņemot uz augšu. Tur augšā viņas jutās drošāk un tāpēc arī iekrita uz zigrigu. Nedēļu pirms un nedēļu pēc tu to zigrigu varētu ar zeltu apdarināt, neviena karpa to neņemtu, jo viņām vairs nebūtu nekāda iemesla atrasties pusūdenī. Citos gadījumos noteikti ir citādi. Visticamāk, ka parastā copē karpa atrodas pusūdenī tādēļ, ka tur ir siltāks. ēst tur parasti nav, ko, tādēļ sildīties viņa dodas jau paēdusi. Savukārt, sildoties, vēderiņš strādā, barība ātrāk gremojas. kad barība sagremota, var doties atkal uz leju, aukstumā kaut ko apēst. vai šādai karpai, kas sildās, vajag vēl dot barību? Domaju, ka pats saproti atbildi. atgriežoties pie konkrētā PČ. mums blakus komanda no DĀ baroja zigu un ķēra ļoti labi. BET - viņi baroja ĀRKĀRTĪGI precīzi, turklāt pusostra simta metru attālumā. Viens uzmet makšķeri, otrs tieši tai pašā punktā uzreiz raķeti ar barību. Tu tā vari? es ne. Savukārt, ja tu ar raķeti trāpi divus metrus pa labi vai pa kreisi, tad, pats saproti, labāk nebūtu barojis vispār. Tikai tapēc, ka mēs šo laicīgi apjēdzām, mēs arī ķērām. ne tik daudz, cik DĀ, bet medaļai saķērām. Visbeidzot, pēdējais aspekts - barošanas dziļums. cik metrus no ūdens virsmas būs tavs āķis? un cik metrus barība? un cik ilgi? un ja nu tā barība nogrimst? ko tad? ja tu nevari nodrošināt, ka tā barība ILGSTOŠI karājas PRECĪZI turpat, kur āķis, tad labāk nebarot. Ja vari - tad tev ir vieta valsts izlasē.

aukstā ūdenī karpas vēders strādā ārkārtīgi lēni. tas nozīmē, ka viņa ēd ļoti ļoti maz un ļoti ļoti ilgi pārstrādā. tas nozīmē, ka jābaro ir ļoti ļoti maz. Varbūt pat, ka vispār nemaz. otrkārt, jābaro ar to, kas pēc iespejas ātri sagremojas. un tās ir visaugstākās kvalitātes aukstam ūdenim piemērotas boilas. kukurūza un tamlīdzīgas vasaras izklaides aizštopēs karpai vēderu momentā un copi neredzēsi kā savas ausis. treškārt, barībai un arī ēsmas boilai ir jabūt superatraktīvai - gan krāsas, gan jo īpaši smaržas ziņā. turklāt ļoti vēlams izvēlēties škidros atraktorus uz spirta bāzes (atzīmē ar EA), jo tie labi šķīst aukstā udenī un daudzmaz izplatās. tradicionālie dipi tādu efektu nedos. no šejienes arī atbilde uz otro jautājumu - kamēr āķa boila smaržo spēcīgi (zem ūdens), tikmēr tā darbojas. kad atraktors ir izstrādādajies, efekts ir mazāks. Resp. labāk biežāk pārmest un dūšīgi pūst virsū uz EA bāzes veidotu atraktoru. Nu jā, un, protams, šis ir īstais laiks izmēgināt dažādus interesantus atraktorus un ēsmas boilas, sevišķi popapus. klasika ir ananass, arī zemene, spilgtās krāsās.

Piemēram, Fox Royale rig Wallet - maciņš ar daudzām kabatiņām. Piemērots visām gatavajām un pusgatavajām montāžām. Lētāk būs nopirkt balta cieta putuplasta cilindru, ko izmanto zemzemes cauruļu siltumizolācijai. nogriez pietiekošu gabalu un satin virsū. katru galu nofiksē ar kniepadatu.

ja līdaku makšķernieki skatītos uz mums, karpiniekiem, tad viņiem pētījumus taisīt nevajadzētu. mēs ceļam karpas no ūdens ar visu sačoku. Viņi tā nedara - viņi ceļ līdaku ārā no sačoka, kas vēl atrodas ūdenī, ar roku. Es šeit runāju tikai par ņemšanu no laivas, arī karpas gadījumā. Zivi ārā no sačoka ar divām rokām nemaz nevar paņemt un iecelt laivā - pats iekritīsi ūdenī. Vai, kā minimums, sačakarēsi muguru, jo tā pozīcija sanāk reāli tizla. Tapēc gan karpa, gan arī līdaka būtu jāceļ ārā ar visu sačoku, jāliek uz matracīša utt. nu jā, ja nezini, tad pirms karpu ar visu sačoku celt laivā, vajag sačoku atvienot no kāta, salikt kopā abus stieņus un visu sačoku uzrullēt uz stieņiem cik vien var, atstājot karpu maigi iespiestu tā, ka tai nav kur lieki kustēties. un tikai tad to ceļ ārā no ūdens. Tad viņai nebūs iespējas pa laivu sākt lēkāt. man to nācās darīt WCC ar divdesmitpiecinieci, turklāt vienam pašam un lielos viļņos - ja nebūtu iepriekšēja treniņa, varētu sanākt visādi - tā karpa tomēr ir smaga:) līdaku makšķerniekiem vajadzētu pārņemt šo procedūru ar to atšķirību, ka āķus vajadzētu izņemt jau kamēr zivs ir ūdenī un tikai pēc tam celt ārā. savādāk tie āķi kaut kur noteikti saķerās un sadurās. savukārt, velkot karpu krastā nevis laivā, vispār nav, par ko runāt, mēs visu darām pareizi. ja nu vienīgi tā nianse, ka daži karpinieki mēdz kustināt zivi uz priekšu un atpakaļ pirms atlaišanas. tas gan ir lieki, zivs atpakaļvirzienā peldēt nav paredzēta. jo īpaši šis attiecas uz amūriem, kas ir daudz jutīgāki pret nepareizu apiešanos. Pavisam pēdējā lieta, ko piebilst, esmu novērojis, ka bieži pie mums mačos karpu maisus ar zivīm piesprauž pie mietiņiem ļoti tuvu pie krasta. ja ir vējš un viļņi, tad vēl ok, bet saulainās bezvēja dienās seklumā ūdens ir ļoti nabadzīgs ar skābekli un ļoti silts. Vajadzētu nepaslinkot un censties turēt karpas maisos pēc iespējas lielākā dziļumā.

slikta boila ir samērā stiepjams jēdziens, To, vai tā ir pietiekoši veselīga un barojoša, karpa varbūt nemaz tā ātri nevar atšķirt. Kaut gan daudzi karpinieki domā, ka var gan un tādēļ cenšas dot viņai visu to labāko. intereanti, ka viņu rezultāti visbiežāk patiešām ir labāki, tādēļ ir pamats domāt, ka kaut kā jau tā karpa atšķir. BET, tas, kas ir pilnīgi loģiski un saprotami ir tas, ka svarīgs ir ātrums, ar kādu tā boila vēderā pārstrādājas. ja tas notiek ātri, vēders jau drīz ir tukšs un atlkal gribas ēst vēl - tas ko mums vajag! savukārt, ja tā boila aizštopē vēderu ciet uz ilgu laiku, tad karpai tīri cilvēcīgi vairs ēst negribas un tu vari karināt viņai priekša kādus brīnumus gribi - neņems! Tātad laba boila ir tā, kas ātri sagremojas. Labā ziņa ir tā, ka, agri vai vēlu tas vēders iztukšosies un karpa to pašu slikto boilu var sākt ēst atkal, sevišķi, ja nav alternatīvas. vēl viens aspekts, ko bieži jaucam, ir garša. Garša ir pavisam kas cits nekā smarža un karpinieki šīs divas lietas mūžīgi jauc. Pagaršo pats - zemeņu boila nemaz pēc zemenēm negaršo. sevišķi, ja aiztaisa degunu. karpai ļoti svarīgi ir, lai boila garšotu. tas arī samērā loģiski, kam patīk ēst negaršīgu ēdienu? tas, ko mēs nesaprotam, ir tas, ka karpa to garšu spēj noteikt tikai pagaršojot, citu variantu nav. līdz ar to ir iespējams, ka karpas tavas boilas ņēma (un uzķērās), bet saprata, ka nav garšīgi un vairs neņēma. vai arī pirmais variants - pārēdās.