Par kostīmu neko nezinu, bet vispār fox man patīk.

karpas uz krastu nāk reti. vai skaidri zini, ka tas nav, piemēram, amūrs? vai breksis? lai nu kā arī būtu, karpai pašai nevajadzētu spēt atbrīovies no āķa neatkarīgi no tā, kurā virzienā tā izdomā doties. nogājieni tavā gadījumā nozīmē pārāk neasu āķi, pārāk vieglu svinu (vai arī pārāk smagu, gadījumā, kad copē ar laivu un lieto vairāk nekā 6 OZ svinus). āķim ir jāiecērtas droši karpas lūpā jau ņēmiena brīdī un tur jāpaliek līdz tam laikam, kad makšķernieks to pats krastā izvelk ārā - neatkarīgi no tā, vai karpa skrien uz krastu vai nē. Vēl grūtāk karpai izkratīt āķi tādā situācijā būs tad, ja lietosi nost krītošos svinus. Svins, kas atdalās no sistēmas copes brīdī, vairs neļaus karpai iespēju kratot galvu izkustināt un izpurināt āķi ārā. tādā veidā piekērusies karpa paliks uzāķēta ļoti ilgi un makšķerniekam ne par ko vairs nav jāsatraucas - cik atri var uzvilkt bikses un cik ātri izlidot no telts copes brīdī. kas attiecas uz pīkstienien, tad tādiem var būt ļoti daudz iemeslu. un arī paši pīkstieni ir dažādi. Vispirms vajag izpīpēt, no kā tie rodas un tad jau domāt, kā reaģēt. nereti, tiekot galā ar pirmo jautājumu, pazūd arī otrais.

jautājums - kāds ir mērķis? ja liekas, ka labāk ķersies, tad diez vai. ja gribas ietaupīt, tad ir arī jēdzīgāki risinājumi. manna neturēsies kopā un boila juks ārā. vienīgais variants, likt kaut ko reāli līmējošu klāt. bet tad vispār nav saprotama jēga. manna ir tie paši kviešu milti, tikai rupjāki. karpai ir pilnīgi vienalga, cik tas malums ir smalks vai rupjš, viņai būtisks ir sastāvs. tādēļ ņem parastus kviešu miltus, olas un darbojies.

Protams, tagad ir vislabākais laiks! karpas aktīvi barojas, lai uzkrātu enerģiju garajai ziemai. visu septembri var ķert, arī oktobrī. pacietīgākie pat novembrī ķer. Tādēļ lai veicas!

izskatās, pats jau būsi visu izpētījis un sabalansējis ar budžeta iespējām. noteikti ir ok, sliktu mantu jau mūsdienās karpu inventārā grūti atrast. jā, un fox lietas noteikti prātīgi pajautāt copes namā, pasūtīs un atvedīs izdevīgāk nekā interneta veikalos. un aptaustīt varēsi. un gan jau warioru arī sadabūsiet.

1. kas ir liela karpa? 2. kas ir heli? 3. kādēļ tieši tāda izvēle? katrā ziņā pavadiņa un montāža ir daļa no kopējās taktikas (vieta, barošana stratēģija utt.). Sākumā ir jādomā par taktiku, pēc tam atbilde par pavadiņu pati nāks rokā. Zigrigu izmanto tad, ja ir aizdomas, ka karpas kaut kādu iemeslu dēļ negrib baroties no grunts. Tāda situācija nav bieži un nav visur, tādēļ to parasti tur kā rezerves variantu. kaut gan es noteikti ieteiktu vismaz pāris makšķerēšanas izbruacienus gadā veltīt zigrigam. kaut vai tādēļ, lai apgūtu šo taktiku. Tur ir ļoti daudz nianšu, ar uzsiešanu un iemešanu ūdenī nepietiek. Un, jā, tā nav klasiska lielo karpu taktika, lai arī ir pierādīts, ka pat trīsdesmitnieces zigu ņem. Helikoptera sistēmu izmanto praktiski tikai tālmetienam. no efektivitātes viedokļa tā ir visneefektīvākā. tas tādēl, ka parasti tiek izmantots garanais vai pilinveida svins lielākas metiena distances sasniegšanai. pavadiņa helikoptera sistēmā ir pievienota pie šāda svina tievā (vieglākā) gala. līdz ar to copes brīdī svins pagriežas un it itkā amortizē āķa ieduršanos karpas lūpā. sevišķi izteikti tas ir uz cietas grunts. (pamēģini pats uz līdzenas galda virsmas iedurt sistēmas āķi sev pirkstā - viņš nedursies) līdz ar to ar šādu sistēmu ir ļoti daudz tukšu copju un nogājienu. Ainu varētu uzlabot superass āķis un barošana un ķeršana ar vienām un tām pašām boilām, lai karpas ņēmiens būtu drošāks. bet tad atkal problēma ir tāda, ka distance, kurā var iemest helikoptera montāžu parasti ir krietni lielāka, nekā var iemest pilnu spodu. par kobru nemaz nerunājot. paliek vēl čodrigs, kas tehniski arī ir helikopter, bet tā nu ir pavisam cita opera. un katrā ziņā visa šī padarīšana nav nekāda lielo zivju taktika. īsumā, uz lielo karpu tēmējot es došu priekšroku makšķeres ievešanai ar laivu, kur vien tas ir iespējams.

pirmkārt, jāatrod pati piemērotākā vieta karpas dzīvošanai. upē tā noteikti ir kāda dziļāka vieta ar sakritušiem kokiem, zemūdens saknēm. otrkārt, pēc tam var meklēt, kur tā iet baroties. vakarā vai no rīta klusu pasēžot, var redzēt karpas lecienus, kurus grūti sajaukt ar sapalu izdarībām. var papeldēt, panirt, pabraukt ar laivu - tādā veidā arī gadās ieraudzīt karpu. bez tam, straumē barojot, barības aromāts pa straumi tiek nests uz leju stipri tālu, karpas var pievilināt no vairāksimtu metru attāluma. bet visā visumā teikšu, ka teorētiski karpa tai upē var gadīties praktiski jebkurā vietā.

tīģerriesktus labāk tomēr pirkt gatavā veidā, vismaz pats vārījis tos neesmu, tādēļ konkrētu recepti neiedošu. un nav arī milzīgas nepieciešamības vārīt lielos daudzumos. jo, kas attiecas uz izmantošanu, tad jāņem vērā, ka karpa šos riekstus nevar sagremot. tie pa otru galu nāk ārā nedaudz sasmalcinātā veidā. toties tie karpai ĻOTI garšo. tādēļ tos parasti iebarošanai izmanto ļoti maz vai pavisam nemaz un liek tikai uz mata. ja sabaros ar tiem par daudz, tad var būt divejāds efekts. pirmkārt, karpām būs pilns vēders uz ļoti ilgu laiku un viņas vairāk neko negribēs ēst. otrkārt, tas, kas nāk ārā ir tieši tas pats, kas iet iekšā. tikai ārā tas nāk citā vietā nekā tur, kur esi iebarojis, jo karpa jau pārvietojas. nu un tad tai citā vietā veidojas jauns barības galds, par kuru tev pašam vispār nav nekādas nojausmas. tādēļ jau mēs barojam ar boilām, jo karpas tās apēd, ātri sagremo un atkal vēders tukšs un gribas vēl. un otrādi - rieksti, arī kukurūza, graudi un citas dabiskās barības gremojas daudz lēnāk vai negremojas vispār. Tādēl tos vajag izmantot tikai tad, kad karpu ir ļoti daudz un ir nereāli tās visas piebarot/pārbarot. visbiežāk tā ir lielās upēs vai ezeros, kur mazās karpas daudz kustas un to ir ļoti daudz.

no ārpuses copes brīdī āķis nu nekādi nevar ieķerties. visticamāk, tas ir neass, īsti labi neieķeras un izvadīšanas laikā izkrīt un atkal kaut kā ieķeras. vispār, neredzot pavadiņu, grūti atbildēt, bet nu pilnīgi noteikti kaut kas nav labi ar pavadiņu un/vai visu montāžu. nogājienu daudz? varbūt svins par mazu? ja mazāk par 100 gramiem, tad āķa aizķeršanās arī ir visai švaka. plus, varbūt vajag dūšīgāk piecirst, tas mēdz palīdzēt. par noturēšanu - nu parasti jau var ieteikt dūšīgi barot, kad ir copes, bet tavā situācijā tas diez vai līdzēs un iztērēsi kaudzi barības. Tava situācija ir tipiska lielam ezeram -karpu bars pārvietojas pa kaut kādu noteiktu maršrutu un noteiktā pulkstenī atnāk pie tevis. un noteiktā pulkstenī aiziet. mēģināt to baru apturēt ir kā cīņa ar vējdzirnavām. labāk iet tam pakaļ. Resp, meklē citas vietas pa labi, pa kreisi, tuvāk un tālāk, kur karpas varētu atrasties tad, kad copes tavā vietā beigušās. mēģini izpīpēt, kāds tas maršruts varētu būt. katrā ziņā tas ir kaut kāds aplis, biežāk pretēji pulkstenim. lai veicas un ziņo par rezultātu!

konkrēto ezeru nezinu. šobrīd ūdens ir tik ļoti sasilis visos slaņos, ka jāmeklē, kur vairāk skābekļa. tas var būt dziļākās vietās. tomēr arī ne vairāk par 7-8 metriem, tur ir ļoti auksts joprojām. visvairāk tādā ezerā man patiktu sēkļi kaut kur ezera vidū, kur no dziļuma paceļas uz kādiem 2 metriem. un arī šādu sēkļu malas. tad karpai ir ērti kombinēt - izlīst sēkī pasildīties, pabaroties, noiet lejā paelpot. ja nav sēkļu, tad vismaz stāvas dziļuma maiņas. lai veicas!