Līderi vajag obligāti. pirmkārt, tas pasargā karpu izvadīšanas laikā,ar pliku auklu to ir iespējams saskrāpēt. otrkārt, līderis palīdz pret sistēmas sapiņķerēšanos metienā. treškārt, līderis parasti tiek izvēlēts smagāks, lai labāk piespiestos zemei salīdzinājumā ar pliku auklu. Sākumā noteikti izvēlies svina auklu. ir gatavi svina auklas (leadcore) līderi ar cilpām abos galos -tas būs prātīgāk, jo cilpas veidot pašam jau ir komplicēti. ja nenorausi, līderu pāŗis kalpos visu vasaru. Parastas pītas auklas pavadiņa ļoti piņķerēsies metienā. pliks fluorkarbons der tikai atsevišķos specifiskos gadījumos. savukārt no kombinētās pavadiņas materiāla varēsi pamazām iemācīties veidot dažādas pavadiņu versijas un visas tās būs pietiekoši universālas, lai derētu lielai daļai dzīves gadījumu, tādēļ nopērc spolīti labas kombinētās pavdiņas no zināmas firmas (fox, korda, gardner utml) un iemācies ar to strādāt. ar vienu spolīti pietiks vairāk nekā vienai sezonai. un izvēlies kādu universālāku krāsu, piemēram brūnu.

ja uz to varētu atbildēt, nebūtu interersanti. tomēr, šobrīd nemaz nav tas labākais laiks ilgstošai barošanai. tieši otrādi, nevajag daudz barot, bet regulāri pārmetot pārbaudīt pēc iespējas dažādas vietas, dažādus dziļumus - karpa var būt jebkur. tomēr vislielākā cerība ir tur, kur vējš sapūš ieksā siltu ūdeni. tas nozīme, ka vējš pūš sejā un ģimenei un šašlikam tas var likties neomulīgi...

Pīto auklu par pamatauklu karpu makšķerēšanā izmanto reti. Pārsvarā gadījumos, kad jāmakšķerē vietās, kur ir daudz zāļu. un es domāju - ļoti daudz, tā ka viss posms starp makšķernieku un makšķerēšanas vietu ir aizaudzis. Tad noder pītās auklas spēja griezt zāles. Vēl pīto auklu izmanto pieredzējušāki kungi adrenalīna uzsišanai - izvadīšana ar pīto auklu ir cita pasaule. Toties, ja jādabū zivs krastā ar pēc iespējas lielāku varbūtību, tad izvēlies monofilo auklu. 0.34-0.36mm būtu optimāls izmērs sākumam. Pavadiņām un līderiem izmanto speciālos karpu materiālus, tie ir piemērotāki tiem smagajiem apstākļiem, kādos jāstrādā. Tomēr izvēloties monofilo par pamatauklu, prasības pret sistēmas sastāvdaļām samazinās, jo monofilā amortizē zivs rāvienus. Tieši tā, nekas pārgriezts Tev tur nav, visticāmāk vienkārši pārrauts - tieši amortizācijas trūkuma dēļ. Kad vēl nebija pieejami speciālie karpu materiāli, ar šo bēdu tika slimots daudz:)

pavasarī karpas daudz ceļo apkārt, tādēļ tās ir jāmeklē, ar sēdēšanu vienā vietā var palikt tukšā. tādēļ jāmēģina pēc iespējas dažādas un pēc iespējas vairāk vietas. svarīgākais - virzīties tur, kur siltāks ūdens. jā, un nezinu, kas domāts ar zāļu maliņu, jo zāļu pašu jau vēl tā īsti nav.

karpas uz pludiņu mūsdienās makšķerē arvien retāk. acīmredzamākais iemesls ir tāds, ka karpas (ja vien tās nav tikko dīķī ielaistas kilogemnieces) neķeras ik pa 10 minūtēm. tādēļ ilgu laiku vērot pludiņu un gaidīt copi ir mazjēdzīgi, gruntsmakšķere ar kaut kādu signalizatoru, vismaz auklā iekārtu zvaniņu ir daudz efektīvāka. ir, protams, vēl daudz citu iemeslu, kādēl pludiņmakšķere nav īstais ierocis karpām.

jā, ar domu, ka karpa nevis ēd, stāvot uz vietas, bet gan atrodas nepārtrauktā kustībā, laiku pa laika uzlasot tās boilas, kas ir krietni iegaršojušās un tādēļ neko citu nemaz negribas. karpa, kas atrodas kustībā, daudz mazāk pievērš uzmanību tādām detaļām kā pavadiņa un āķis. n'tās rezes esam redzējuši video, kā karpa ilgstoši uz vietas barojoties māk apēst visu barību izņemot to, kas uz mata. tā tas notiek līdz brīdim, kad parādās konkurence - ja pie viena galda ir vairākas karpas, tās sāk sacensties savā starpā un uzmanība pazūd. tomēr ko darīt, ka tuvumā nav otras karpas? ja ir viena divdesmitniece uz hektāru? tad strādā taktika ar izkliedēto barošanu.

6 kātus vienā punktā gluži nē, bet noteikti var variēt attālumus no galda centra. jo lielākās karpas burzmā nelien. sevišķi arī, ja tajā burzmā ir arī baltās zivis. Par auklām ūdenī - protams, ir taisnība, tomēr jāpiedomā arī, kā tās labāk nomaskēt. ja piemēram, tās iegrmedē dūņās, tad var arī likt tuvāk vienu otrai. ja pretējā krastā ir ūdenī sakrituši koki, tad tās ir karpu mājas. ar garantiju. cik tuvu pie tiem kokiem makšķerēt - tas jau ir klases jautājums. skaidrs, ka jo tuvāk, jo lielāka cerība uz copi, bet arī lielāka cerība karpai paspēt ieskriet atpakaļ kokos. tikai nevajag barot pašos kokos - tad toč viņa negribēs nākt laukā. par copi dūņās - nu nav jau tā, ka tie pleķīši būtu vienīgā opcija. ja izdodas boilu nenoslīcināt tajās dūņās, tad arī var cerēt uz copi. viegls, pat 30g svins plus 40 cm mīksta pavadiņa ar neitrālas peldamības boilu vai sniegavīru, kas nostāsies tieši virs dūņām - ļoti normāls risinājums. tikai barot tad arī vajag ar kaut ko, kas neslīkst dūņās - resp ne ar boilām vai peletēm, bet saberztām boilām, kaņepēm, kukurūzu, kaut kādu birstošo - lai tas viss nosēžas kaut kur dūņu virspusē. jā, un nekādi pva. tagad pavasarī svarīgs ir vizuālais aspekts - gan spilgtas boilas, gan gaišākas krāsas barības galds uz dūņu fona var neslikti pievilkt karpu. Par pēdējo jautājumu - varbūt pats pierunājies tad uz mandarīnu?

Pirmkārt, es vienmēr iesaku iebarot kādas dienas iepriekš. vismaz vienreiz. Zinu, ka tas prasa laiku un degvielu, bet ļooti atmaksājas. ja esat vairaki cilvēki, var taču sakooperēties un samesties. katrā ziņā kooperācijas sastāvdaļai vajadzētu būt arī boilu izvēlei - ir samērā stulbi braukt trijatā katram ar savām boilām. jūs radāt nevajadzīgu konkurenci savā starpā, no kuras ieguvējas būs vienīgi karpas. toties, ja visi trīs barosiet ar vienām un tām pašām boilām, tas visiem šances būs augstākas. komandas darbs saucas. par kātu skaitu - to nosaka makšķerēšanas noteikumi. ja nebūtu to, noteikti varētu likt arī vairāk kātu. tomēr pārāk liels kātu skaits izkliedē uzmanību - gan makšķernieka, gan karpas. tādēļ nav garantijas, ka uz vairāk kātiem būs vairāk zivju. sevišķi pie zema to blīvuma. par taktiku - atkarīgs, vai jums ir laiva vai ne. ja ir laiva, var izpētīt lielāku ezera teritoriju, pameklēt patiešām interesantus punktus. parasti jau mūsu savvaļas ezeros uz gultnes nekā baigi interesanta nav. līdz ar to arī taktika atbilstoša - ja ir kāds punkts, kur var prognozēt karpas klātbūtni, to var barot čaklāk. ja punktu nav vai arī to nepietiek, varianti ir vairāki - barot vienu "galdu" un makšķerēt ap to - 6 kāti ir mierīgi savietojami. otrs, kas man labāk patīk, jo sevišķi tik zemā karpu blīvumā - barot ļoti izkliedēti, burtiski boila uz kvadrātmetru. to gan sakarīgi var izdarīt tikai no laivas. tad tikpat izkliedēti izvieto kātus un liekas mierā. pēc maisiņa šajā situācijā nav vajadzības, tas tikai traucēs. toties var noķert pašu lielāko. lai veicas!

Visi karpu kāti ir gruntsmakšķeres pēc būtības. Paredzēti, lai tālu un precīzi mestu sistēmas ar sviniem, kuru kopējais savars ir no 80 līdz pat 150 un pat vēl vairāk gramiem (atkarībā no kāta modeļa un kvalitātes). Ja vēlies sākt nodarboties ar moderno karpu makšķerēšanu, tad ir nepieciešams karpu kāts.

karpas pamatā barojas no grunts. Pusūdenī un no virsas ļoti reti - varbūt kādreiz kādu kukaini intereses pēc. tādēļ visa karpu makšķerēšana pamatā notiek no grunts. ar ūdens duļķainību nevar būt nekādu problēmu, karpai ir ļoti attīstītas maņas, kas ļauj tai atrast ēsmu pat pilnīgā tumsā - tās ļoti labi ķeras arī naktī. makšķerēt no virsas var un tas ir ļoti interesants pasākums. parasti iebaro ar baltmaizes gabaliņiem, sašaujot tos ar kaķeni vai metot lejā no kāda tilta vai pārkāruša koka. tad, kad karpas aktīvi un droši sākušas baltmaizes gabaliņus ēst un to var labi novērot, tāpat piemet vienu gabaliņu, kurā ir āķis. svarīgi, lai gabaliņš būsu identisks pārējiem, negrimtu āķa vai auklas svara dēļ. nekādus pludus un neko citu nelieto. piecērt, kad karpa paņēmusi. ja tomēr gribas tradicionāli, no grunts, tad jālasa, jāmācās, jādomā - gatavu recepti šeit neuzrakstīšu.