Protams, jau labu laiku!

ir divi varianti. pirmais - čakli barot un gaidīt karpas, velkot brekšus. karpas to tusiņu redz un, kad pienāk, brekši pazūd. pat var nojaust pēc tā, ka brekšu copes beigušās, ka karpa pienākusi. brekši no tādas desmitnieces tomēr vairās. otrs variants ir barot un ķert ar ļoti ļoti cietām boilām. tādām, ka adatu iedurt nevar un ir jāurbj. brekši kaut kā jūt to barības cietību un nemaz neņem mutē tādas supercietas boilas. kā pie tādām tikt, izstāstīšu, ja patiešām plāno pats tās čakli rullēt.

pēc vārīšanas atstāj mirkt vēl dienu vai divas, kamēr sāks fermentēties, parādīsies smarža, tad būs karpām pats labums - ātrāk sagremojas, vairāk var apēst.

Zinu, ka daba sauc un nevar nociesties. Tomēr karpām vēl ir totāla ziema, tās diez vai vispār kaut kur kustēsies. Katrā ziņā to nevar saukt par pavasara copi. Tiesa, var ķert arī ziemas režīmā, bet tas ir ļoti komplicēti. ir jāzina, kur tā karpa ziemo, jo kustēties pakaļ tavai barībai viņa nekustēsies. iebarošanai 3-4 boilas vai kas tamlīdzīgs, ne vairāk. uz mata kaut kas ļoti aromātisks, uz spirta bāzes. un ļoooti ilgi jāgaida, jo iespējamās aktivitātes brīži tik aukstā ūdenī ir ļoti īsi, burtiski dažas minūtes dienā. vai naktī. klasiskā ziemas cope ir īsti veču nodarbe, jo tā vienkārši ir ļoti ļoti garlaicīga. Cita lieta, ka var apbruņoties ar ūdens termometru, kobru un kādu kilogramu boilu un vienkārši kārtīgi izstaigāt savu mērķa ūdenstilpes piekrasti. Saprast, kurā vietā ūdens uzsilst ātrāk un kādos apstākļos. kur ir kādi saulaināki, seklāki līči, kuros pavasarī karpas varētu ienākt biežāk. un šur tur pa saujai, ne vairāk, piebarot. lai jau no paša sezonas sākuma zin, kas jāēd. kādu drusku var iemest arī potenciālās ziemošanas vietās - sliktāk no tā nebūs. nu un tad jau pēc pāris nedēļām cerības uz copi būs krietni uz tavu pusi pavirzījušās.

maijā un arī jūnijā - tur, kur vissiltākais ūdens. tas parasti nozīmē seklums pie krasta, kur pēc iespējas daudz spīd saule un/vai pūš iekšā vējš. tikai vējam vajadzētu pūst kādas pāris dienas vismaz, kamēr silto ūdeni sadzen. ideāli, ja kādā līcī. otrs punkts - noteikti salas piekraste, burtiski metru vai divus no krasta. bet tas viss, ja turās silts laiks. ja laiks auksts, vējains, līst utt. tad piekrastē ūdens īpaši neiesilst un var meklēt pa visu teritoriju, piemēram, to izeju no bedres. bet nu vispār, maijs nav tas laiks, kad vajadzētu baigi koncentrēties uz kaut kādiem punktiem tos čakli barojot. Drīzāk ar krāsainu popapu un regulāriem pārmetieniem ik pēc stundas, visos iespējamos virzienos mēģināt uztaustīt potenicālu interesi. jā, un maijs ir arī ideāls laiks, kad sākt karpas pieradināt pie vienas konkrētas boilas - tur un šur un viskautkur pa saujai un, skat, pēc pāris nedēļām jau vairs nebūs jāzīlē, ko likt uz mata.

smalcinātas boilas izdala ļoti daudz aromātu un tādēļ ir ļoti labas karpu pievilināšanai. Cita lieta, ka tās, tāpat kā birstošā barība, garšos arī baltajām zivīm, ja tās tuvumā ir. otrkārt, karpas iepazīstot boilas, sāk ņemt tās drošāk un drošāk arī uzsēžas uz āķa. bet to viņas var darīt tikai tad, ja tās boilas ir veselas un apaļas. tādēļ veselas boilas iebarot vajag pēc iespējas vienmēr, bet kombinēt ar smalcinātām tās var lokalizējot iebaroto vietu un, protams, PVA maisiņos. ņem vērā - tas, ka neviens ar boilām nebaro un neķer, ir milzīgs pluss. atliek tikai pāris, trīs dienas pabarot un karpām aizbrauc jumts. savukārt, tur, kur dažādas boilas tiek barotas regulāri, tādu efektu panākt ir krietni sarežģītāk.

sveiks, nē, nav bijusi pieredze. Pasaulē ir simtiem un pat tūkstošiem dažādu boilu. Vislabākās ir tās, kas konkrētajā ūdenī tiek bieži un regulāri barotas. ja minētās boilas bērsi ezerā vismaz nedēļas garumā un pietiekošā daudzumā (atkarīgs no karpu koncentrācijas un lieluma), tad tā būs labākā boila pasaulē konkrētajam ezeram. Tiesa, tas neattiecas uz pilnīgiem mēsliem, bet nu tādus jau pēdējos gados gandrīz neviens vairs neražo.

Galveno jau zini - ka ir mella bilde. tas ir labs pirmais solis. Vienīgā ābece latviešu valodā, ko šobrīd varu ieteikt, ir vairākus gadus veci copes Lietu žurnāli. jo vairāk izlasīsi, jo ātrāk gudrāks tapsi. uz daudziem jautājumiem atbildes var atrast šeit - manos iepriekšejos skribelējumos. Pēc tam, kad būsi čakli palasījies, varēsi doties uz veikalu. vislabāk -copes nams, tur ir gan karpinieki, gan inventārs. nav obligāti viss uzreiz jāpērk, bet kaut kāds minimums būs nepieciešams. un barības. pierīgā ir vietas, kur var normāli makšķerēt karpas, arī lielas - upesciems, valle, mālpils, daugava. pamēģini krastā kādu karpinieku satikt, paskaties, aprunājies, šeit nāc ar detalizētiem jautājumiem, uz kuriem grūti atrast atbildes.

viedoklis ļoti pozitīvs. karpām garšo zemesrieksti. tomēr svarīgi būtu izvēlēties augstas kvalitātes, cilvēkiem (nevis putniem) domātos un pareizi tos pagatavot. Par pagatavošanu var mēģināt saboksterēt šeit: https://www.haiths.com/haiths-baits/preparing-peanuts-for-fishing/ līdzīgi kā ar boilām, pie šīs barības karpas būtu jāpieradina, jo dabiskajā vidē tā nav pieejama. iebarojot kādas vairākas dienas, karpas to sāks uztvert kā dabisku barību un labprāt ēdīs. un - ja kas tiek lapbprāt ēsts, tad uz to arī labi ķeras.

Karūsas, sevišķi lielās, ir ļoti grūti noķeramas zivis. Arī pie karpas tikt nav vienkārši. Vajadzētu kārtīgi palasīt informāciju, rakstus. sarūpēt daudzmaz piemērotu inverntāru. tad var mēģināt. šeit, dažās rindiņās visu karpu copes mākslu es nespēšu atklāt. Ar no jautājuma man nav saprotams, kā tu viņas mēģini makšķerēt, lai varētu ko komentēt.