kaņepju sēklas ir lieliska barība, tās tikai atbilstoši jāsagatavo mērcējot un vārot.

lai es te nesarakstītu lieku, pasaki, cik signalizatoru komplektu vēlies (2, 3 vai 4) un vai 100 ls ir par katru signalizatoru vai par komplektu? un atbildi raksti kā jaunu jautājumu nevis komentāros.

nākot rudenim karpas arvien biežāk ķeras dziļākās vietās. barības izvēlē nekādas būtiskas atšķirības pagaidām nav. turklāt barot var čakli, jo karpas gatavojas ziemai un daudz ēd.

parasti uz 1 kg miksa (sausās sastāvdaļas) aiziet 6-8 olas. tomēr katrs gadījums var būt savādāks, tādēļ pareizās proporcijas iegūst maisot mīklu - pie olām klāt ber miltus tik ilgi, kamēr mīkla labi rullējas un vairs nelīp pie rokām. vai tas viss izdosies ar kombikormu, es neesmu drošs, bet mēģināt jau var. par to, ko var likt klāt - principā jebko, kas ir šķidrs un ko vari atļauties. tikai ar ķīmiskajiem atraktoriem nepārspīlē - labāk mazāk nekā vairāk. no vienkāršām lietām, pieliec, piemēram, kaņepju vai zivju eļļu.

es, savukārt, neesmu eksperts dīķīšu apsaimniekošanā, piedod. un arī nesaprotu, kādēļ tās karpas jādzenā?

sajaukums neaizbaidīs, jaukt var. vienīgais, kas var aizbaidīt, ir pārlieka ķīmisko sastāvdaļu koncentrācija. sajaukto barību iemet pie krasta ūdenī, ja vācas kopā sīkās zivis, tad arī karpām būs ok.

paeksperimentē ar pavadiņas garumu un arī ar augstumu, kurā paceļas popaps. iespējams, visa sistēma iegrimst dūņās vai zālēs un karpai ir grūti atrodama. otrs variants ir chod rig montāža, kas šādos apstākļos ir ideāla. arī zigrigu var pamēģināt tādos zāļu laukumos. protams, būtu ideāli, ja varētu iebraukt ar laivu vai iepeldēt un tos laukumus izpētīt rūpīgāk, varbūt ir kādi cietas grunts pleķīši, kur karpas barojušās, tie būtu visperspektīvākie. tos varētu piebarot dūšīgāk un regulāri, granulu bēršana dūņās vai zālēs gan ir tāda pusbarošana - tās ātri izšķīst un mazās zivis tās ēd. vietās, kur karpu nav daudz, kā tas ir savvaļas ezeros, ar dzirnavnieka granulām vien ir grūti piesaistīt karpu.

priekš tam jau boilas izgudrotas, lai mazās zivis neķertos. citu padomu nav. ja karūsas ķeras arī uz boilām, tad vajag padarīt tās cietākas - vai nu pakaltējot, vai ilgāku laiku paturot kādā no mainline enhancer.

nezinu, piedod.

makšķerējot mega distancē nepieciešams liels svins - vismaz 200-240 gr, turklāt vēlams plakans. tas tādēļ, ka velkot atpakaļ mazāku svinu ir iespēja izkustināt no vietas. otrkārt, svinam obligāti ir jābūt nost krītošam, savādāk būs nogājiens (jo ļoti smags svins). auklu pēc ievešanas stingri nostiepj, slicināt nav vajadzības (izņemot gadījumu, ja makšķerē uz stāvas pretējās kantes,bet ar šo labāk neaizrauties, tiesām var nepamanīt copi). ja ir aizdomas, ka šī nostieptā aukla traucē pārējām tuvumā novietotajām makšķerēm, tad to tālo kātu var arī pacelt gaisā, lai aukla iet tuvējai akvatorijai pa augšu - galvenais, lai tā nestāv pusmetra attāluma no grunts blakus citām makšķerēm. svingeri maksimāli nospriego ar vislielāko iespējamo svaru (ja fox regulējamais, tad uz 1, vai 2 stāvus gaisā kātam). cope arī tad, kad karpa iet uz sāniem auklas pretestības pret ūdeni dēļ izpaudšies kā lēns, bet tomēr vilciens, resp. nepamanīt nevar, tikai nevajag gaidīt baigo paravozu. signalizatoru vislabāk noregulēt uz maksimālu jūtību. piecirst vajag dūšīgi un arī vilkt var dūšīgi - monofilā aukla tādā distancē stiepjas desmitiem metru. ja tuvumā ķērāji, var droši no visa spēka vilkt, turklāt kāpjoties atpakaļ (pat skrienot) nevis pumpējot - tikai tā var novilkt tos pirmos metrus nost no zacepiem. pēc tam jau var iekāpt laivā un izvadīšanu pabeigt kaut kur ezera vidū.