manuprāt, ļoti laba izvēle.

var arī ķert sienāžus. tas gan ir viss, ko es saprotu no sapaliem. kaut gan arī uz boilām tie varētu gadīties:)

Rēzeknes upe, pirmkārt. Lubāns, Rāzna, bet tas būs sarežģīti. Pirtnieka karjerā ir skaistas savvaļas karpas, ja sarunāsi ar saimnieku, tiksi klāt. Tomēr es gribetu teikt, ka ļoti ticams tikt pie skaistām karpām praktiski jebkurā latgales ezerā. pēdējos gados tās tiek ķertas pateicoties modernajām metodēm tādos ezeros, kur pirms tam nevienam pat sapņos nerādījās.

iesākumam vajadzētu iekļauties 120-140 latos. tas būtu divi kāti, spoles, auklas, mietiņi, signalizatori, uztveramais tīkls, matracītis, kādas gatavas pavadiņas, un montāžas. ja atrod ko lietotu, var sanākt lētāk un varbūt pat labāk. ar iegādi es palīdzēt gan neko nevaru.

lai pavadiņa nepiņķerētos ir vairāki risinajumi, tomēr garantijas vienalga nebūs. galvenais ir censties izpildīt pēc iespejas līganu iemetienu un pirms svina vai barotavas iekrišanas ūdenī apturēt auklu, lai pavada lidojumā nostātos aiz svina. auklu atlaiž tikai pēc tam, kad svins ir nogrimis, resp, tam jāgrimst nostieptā auklā. īsāka pavadiņa piņķerēsies mazāk, parasti taisa ap 20cm. tomēr makšķerējot ar barotavu pareizāk ir taisīt pavisam īsu pavadiņu - apmēram 7cm. tad to var lietot divos veidos - vai nu tradicionāli atstājot brīvu vai otrs (saukts par method) būtu iemīcīt visu pavadu ar āķi un ēsmu barotavas barībā izveidojot normāla apelsīna izmēra bumbu. pēdējā gadījumā nepiņķerēsies pilnīgi nekas. par ēsmu šeit var izmantot pilnigi jebko, lieliska ir kukurūza, pupas utml, var arī boilas, parasti peldošas. arī kukurūzu var papildināt ar mākslīgās peldošās kukurūzas graudu. (tas viss uz mata). runājot par laika apstākļiem, īsti nav novērota kāda sakarība starp barību un laika apstākļiem. tiesa, gaišā redzamībā spilgtas krāsas ēsmas mēdz nostrādāt labāk nekā naktī.

pēc pinas programmas katram kādreiz gadās, man arī ir bijis līdzīgi. jautājums, kurā vietā tā trūkšana. ja mezgla vietā, tad visdrīzāk tomēr mezgls nav labs. varbūt tas nav piemērots konkrētajai auklai vai āķim. visbiežāk tā sanāk, ja kāds vijums berzējas pret to vietu, kur saiet kopā āķa actiņa. tur mēdz būt ļoti ass un pītās auklas var pārrīvēt jau sienot. pamēģini citu mezglu vai citu āķi. vai to pašu mezglu, tikai pretējā virzienā. katrā ziņā pēc uzsiešanas sistēma ir kārtīgi jāpārbauda stiepjot un raustot. karpu pavadiņu jātaisa tā, lai ar rokām normāls cilvēks nevarētu pārraut. tad arī copes brīdī nekas nenotiks. es arī teiktu, ka 0.2 mm pītā aukla būs par tievu priekš normālas karpas. otrs variants, karpa pārgriež pavadiņu ar muguras spuru. tā parasti negadās, bet tavā gadījumā tas ir iespējams, jo pavadiņa ir daudz par garu. mēģini to taisīt ap 20 cm, savukārt uz auklas virs svina uzliec kādu aizsargājošu trubiņu vai izmanto kādu speciālu materiālu tipa leadcore. katrā ziņā atceries, ka karpām reti, kad auklas un pavadinas ir par resnu, makšķerēot no grunts, ar diegiem nav aršana:)

iespējams, ka iegrimst. mēģini popapus vai sniegavīrus, tie iegrims mazāk. āķa izmēram īsti nav sakara ne ar karpas ne boilas izmēru. sāc ar 4. numuru. kā uzsiet pavadiņu ar popapu, pameklē tīklā vai palūdz veikalā, lai parāda.

1. ar inerces spolēm ķert var droši, daudzi tā dara. 2. nevajag obligāti, spoles tarksķis to aizvietos. dažreiz karpa auklu nevelk prom, bet atslabina, tādēļ labāk būs, ja papildus auklā starp diviem riņķiem iekarināsi kādu mazu atsvariņu (korķa gabaliņu), kas piecērtot nokritīs. pēc tā varēsi droši pamanīt, ka aukla atslābusi. tomēr tā gadās samērā reti. 3. ar grimstošo ir vienkāršāk, jo nav jālīdzsvaro at atsvariņu. tomēr pie copes drīzāk tiksi ir peldošo. vai sniegavīru. 4. sāc ar 15-20 cm. 5. sāc ar 4 izmēra āķi neatkarīgi no boilas izmēra. 6. derēs, bet var arī tievāku.

pie tādiem parametriem parasti izvēlas 12 pēdu jeb 3,6m kātus.

izlasi lūdzu vismaz kādu kaudzīti ar iepriekšējiem jautājumiem. te jau tik daudz sarakstīts.