var gan tā, gan tā. ja barots ir ar labām, kvalitatīvām boilām, tad es vienmēr izvēlos tās pašas likt uz mata. karpa ir pieradusi pie tām un pabprāt ņem. Turklāt dara to droši, bez bailēm un kautrēšanās, kā rezultātā āķis ieķeras labāk un būs mazāk nogājienu. Pastāv otrs uzskats, ka ēsmas boilu, ko liek uz mata, vajag kaut kā izcelt starp pārējām. Var likt savādāku boilu un var tai pašai barības boilai pielikt klāt cepurīti - pusīti no kāda krāsaina popapa piemēram. šī uzskata piekritēji balstās uz karpas ziņkāri nevis ēstgribu, tieši tās dēļ viņa ņem mutē ko jaunu un vēl neredzētu. šī uzskata piekritēji domā, ka karpa šo vienu savādāko boilu paņems ātrāk nekā pārējās barības boilas, kas mētājas turpat blakus. Tā rezultātā cope sanāk aktīvāka un var noķert vairāk zivju. Pirmajā variantā, savukārt, var gaidīt lielākas un uzmanīgākas zivis, kas man pašam jo īpaši patīk. Resp. vienas konkrētas atbildes nav. Man ir bijušas reizes, kad karpas ļoti aktīvi ķeras uz pirmo taktiku. Pat tā, ka nav laika uzpīpēt. Ir bijušas reizes, kad pirmā taktika ir vienīgais veids, kā vispār tikt pie copes. Bet ir bijušas arī reizes, kad labi strādā otrais variants, sevišķi, ja izdodas uzminēt pareizo cepurīti, kas tajā dienā vislabāk strādā. Pirmajā versijā, savukārt, nekas nav jāmin un jāeksperimentē -tikai jābaro un jāķer. Tā kā lem pats. Labā ziņa ir tāda, ka var strādāt ar diviem kātiem un tas dod iespēju vienlaicīgi šaut abas taktikas un salīdzināt, kas labāk strādā.

Ne Lielupē, ne jebkurā citā ūdenī nekad nebūs vienkārši atrast karpu. jāmeklē. jābaro. jāgaida cope. Tas ir visdrošākais veids, kas agri vai vēlu nostrādā vienmēr. tie var būt sekli un mierīgi līči, var būt kaut kur pie zālēm vai zāļu salām, bet var arī būt, ka ķeras pašā straumē. visādi var būt visādos apstākļos. Protams, var cerēt, ka karpa izlec un to var pamanīt. tā noteikti notiek, bet tas prasa laiku un ļoti uzmanīgu vērošanu. Agrā bezvēja rītā var paveikties ieraudzīt lecošu karpu - tad gan viss būs skaidrs. Ar ko barot - tas ir sekundāri. Savvaļas karpa ēd praktiski jebko, ja vien tas nav kaut kāds mēsls. boilas nebūt nav vienīgais un galvenais barības veids, kaut gan ļoti efektīvs. bet var barot kukurūzu, kaņepes un citus graudveidīgos. uz tiem arī ķert. bet var strādāt ar boilām, protams. boilu izvēlei nav lielas nozīmes, galvenais ir lietot visu laiku vienu un to pašu boilu - tad karpa pie tās pierod un uz to arī ķeras. jo ilgāk barosi (3-5 dienas, vairākas nedēļas) jo labāki rezultāti būs. No vienas puses, ir sarežģītāk nekā maksas ezeros, jo grūti atrast pareizo vietu. no otras puses, nav nemaz tik grūti, jo karpas labprāt atsauksies uz jebkuru barību un nav jāeksperimentē ar komplicētām un dārgām barību kombinācijām. Toties gandarījums noteikti daudz lielāks būs upē.

Tie dažādie lb spēlē gan lomu. pa lielam 1lb=30 grami, kas nozīmē, ka 3lb kāts ir paredzēts 90gr svinam. Parasti gan ir rezerve un ar 120 gramu svinu tādu kātu nesalauzīsi (ja vien nemetīsi pārāk asi). Lielāku svinu vajag ne tikai, lai varētu tālāk aizmest, bet arī tādēļ, lai āķis copes brīdī labāk iecirstos karpas lūpā. mazākus svinus var lietot copējot dūņās un vēl ar dažām specifiskām montāžām. tomēr iesākumam es noteikti neieteiktu copēt ar sviniem zem 100 gramiem vai 3 Oz pēc angļu skalas. Jo vairāk lb, jo "cietāks" ir kāts, tomēr tā ir samērā virspusēja izpratne. problēma no cietāka kāta ir ne tikai bauda no izvadīšanas, bet nereti arī lielāks nogājienu skaits. Mīkstāks kāts tomēr labāk notur āķi zivs lūpā. Kaut gan šeit atkal ir ļoti daudz nianšu. Lai nu kā, es neieteiktu iesākumam kātus mazākus par 3lb, bet vairāk par 3lb arī diez vai. Daudzi pārāk ieciklējas uz mešanu tālumā domājot, ka tā ir karpu copes sāls. tā nebūt nav, tieši otrādi - lielā distancē makšķerējot pazūd tā sajēga par copi vispār. tapēc sākumā jāiemācās strādāt tuvā distancē un tad jau var sākt domāt par 3,5lb kātiem, kas būs vajadzīgi, ja gribēsies copēt virs 120 metriem. Visbeidzot, ja to baudu no vilkšanas tomēr gribas lielāku, vienmēr var uztīt pīto auklu par pamatauklu - rezultāts būs pamatīgs un jaunu emociju jūra:)

Lielupē karpas ir pilnīgi noteikti, ķeras gan tiem, kas tās mērķtiecīgi ķer, gan arī mēdz paņemt spininga mānekli. Par Svētes upi man nav info,

modernā karpu makšķerēšana ir samērā apjomīga tēma ar daudziem aspektiem, grūti man te būs visu izstāstīt. vajadzētu palasīt iepriekšējās atbildes, rakstus žurnālā, portālā, sākt pamazām iebraukt tai tēmā. tad es varēšu atbildēt uz konkrētākiem jautājumiem. Tas, ka šādā ezerā karpas var būt, tas ir gana ticami. tas, ka ar ierastām metodēm tās ļoti grūti pierunāt, tas arī. un, protams, ātrāk par maiju diez vai būtu vērts par to domāt, ūdenim būtu jāiesilst vismaz līdz 10 grādiem. tad var sākt pamazām barot. piesiet pie vietas tās, protams, var. tikai jādomā, ar ko un cik daudz.

Visas zivis nekad nevar izsist, kaut kas jau vienmēr paliek. Bet tas noteikti nav viegls ezers - gan no atmosfēras viedokļa, gan arī no copes viedokļa. tur ir jāstrādā. Kas attiecas uz piesārņotajiem krastiem, tad tur ir tikai viens risinājums - ņemt līdzi maisu un vākt. Daudzi makšķernieki tā dara. Cita ceļa diemžēl nav.

noteikti.

man kādreiz bija rodpods par 20 latiem, tāpēc ļoti labi saprotu jautājumu. pilnīgs ļureklis. Dārgākie ir stingrāki, stabilāki, savienojumos turas stingrāk. pašiem dārgākajiem, kā Sky pod, ir dažas īpašas funkcijas, kas citiem nav - piemēram tas ļauj pacelt kātu spices debesīs. bet jautājums - ko no tā visa tev vajag? karpai jau ir vienalga, kāds ir tas rodpods. ar lēto ļurīgo rodpodu var makšķerēt tikpat veiksmīgi, cik ar to par pieciem simtiem. nu, varbūt vienīgi nevajag pret to atstutēties. šmigā, piemēram. otra bēda, kas ir ar lētajiem rodpodiem, tiem ir tendence apgāzties no stiprāka vēja pūtiena. Tas, protams, nav labi, jo var salauzt kātus un spoles, par milzīgo troksni nemaz nerunājot. Tomēr risinājums ir pavisam vienkāršs - vējainā laikā piesprādzēt rodpodu pie zemes. noderēs, piemēram, divi telts mietiņi un pēdu garš striķis starp tiem. trešais, ko varētu pieminēt - lētais rodpods kustēsies ikreiz, kad uz tā noliksi makšķeri. tas parasti izsauc otra signalizatora pīkstienu. bet arī to var pieciest un copi tas neiespaido. kas attiecas uz kātu galu celšanu gaisā, tad mums praktiski vispār nav tādu situāciju, kad tas būtu vajadzīgs. Tas noder upēs, kur ir straume un arī lielos ezeros, kad darbojas ar laivu un pašu rodpodu novieto ūdeni, vairākus desmitus metrus nost no krasta. Tāpēc es izvēlos sky pod, bet iesaku to tikai tad, ja pēc tā ir reāla nepieciešamība. šķidrumu piespert klāt vajag vienmēr, tas tikai pastiprinās aromātu un barības signālu. praktiski visi šķidrumi ir pva draudzīgi un maisiņa šķīšanu neietekmē. izņēmums ir eļlas - ja to iespers, tad maisiņš gan nešķīdīs. ja runājam par aukstu ūdeni, tad ir jāizvēlas pva maisiņi, kas speciāli paredzēti aukstam ūdenim. tie labāk šķīst. vasarai domātais pva tiešām var neizšķīst, kas galīgi nav labi. tomēr tie maisiņi un zeķes ir samērā dažādi, tapēc vienmēr vajag vienu noupurēt un pamēģināt ūdenī paskatīties, cik ilgi šķīst. tikai ņem vērā, ka ūdens dziļumā var būt vēl aukstāks nekā piekrastē.

Patiesībā tas vējš un lielie viļņi izskatās ļoti karpīgi, zivju aktivitāte noteikti pieaug un vajadzētu ķerties. ja nav copes, tad noteikti nav pareiza vieta. Manuprāt, 7 metru dziļums galīgi nav tas, kur vajadzētu tagad meklēt karpu. seklums, piekraste, burtiski metru vai divus no krasta -tur ir siltāks ūdens un vairāk skābekļa nekā dziļumā. Visdrošākais veids, kā šādos apstākļos atrast karpu, ir mērīt ūdens temperatūru. Ja ūdens piekrastē pretējā pusē ir siltāks, kāp mašīnā un brauc riņķī. vai ved makšķeri pāri ar laivu. tomēr, ja pēdējās dienas ir bijis silts laiks, tad vējš silto ūdeni būs sadzinis tavā virzienā un jautājums ir tikai, kurā dziļumā tas siltais ūdens krājas. Ilgstoši, vairākas dienas pūšot vējam vienā virzienā, siltais ūdens tiek sadzīts arī dziļumā, bet tās noteikti ir dienas nevis dažās stundas. tāpēc es 7m makšķeri pārceltu kaut kur piekrastē.

galvenais ir tests. klasiskajai karpu makšķerei izmanto svinus vismaz 100 grami, līdz ar to ir nepieciešams atbilstošs kāta tests. Pilnigi noteikti labāk izmantot tos kātus, kas ir paredzēti karpu copei, jo fīdera kātam ir savas nianses, kas karpu kātam nav un nav vajadzīgas.