Tā ir, ar plašo barību sortimentu ļoti viegli ir iebraukt putrā. klausīties jutūbes vispār vajag ar ļoti lielu piesardzību. Protams, katrā no tām ir kāds grauds, bet parasti ļoti maziņš un to vēl vajag spēt sadzirdēt.

kā no tās putras tikt laukā? pirmkārt, jāsaprot, ka visas barības, gan boilas, gan visas kukurūzas, kaņepes, rieksti utt. ir labas barības. tās visas ir dodamas karpai un neko sliktu tai nenodarīs un prom no iebarotās vietas nedzīs. BET - ja gribi būt labs karpinieks, tev nepietiek apzināties to, ka barība ir laba. Ir jāuzzin, ko tieši tā barība dod, kāds ir tas efekts, kādu ietekmi tā atstāj uz karpu. Ja neesi kārtīgi izkodis konkrētā barības veida plusus un mīnusus, nemokies, tev viņu nemaz nevajag. Patiesībā, pilnīgi mierīgi var makšķerēt ar vienu boilu. kaut vai to pašu Complex-T, kas ir super kvalitatīva barības boila. Baro to tik iekšā un karpas ķersies! nevajag tur neko baigi papildināt. ja tomēr gribas ko padarboties, tad zem complex-T nosaukuma ir dažāda izmēra boilas, popapi, dumbeļi, wafteri, peletes, pastas, šķidrumi, kurus visādi kombinējot jau būsi sev nodrošinājis lauku eksperimentiem uz pāris gadiem. un nevajag tur likt iekšā nekādas kaņepes, riekstus vai vēl nezinko! Tas tikai sajauc galvu gan tev, gan, galvenais, karpai! tiešām.

ja tev somā būs 3-4 tādas barībiņas (boilas, peletes, pasta un šķidrums) no viena nosaukuma, tu dažādi eksperimentējot, dažādos apstākļos varēsi mēģināt atkost, kad kas strādā labāk. kad labāk pielikt pva maisiņu ar peletēm un kad labāk nelikt. kad vairāk barot, kad mazāk. Kad likt lielāku boilu, kad popapu vai wafteri, utt. Tur vismaz kaut ko var izpīpēt, ja visu smuki pieraksta un pēc tam paanalizē. ja tev somā būs desmit un vairāk sastāvdaļas, tu neatkodīsi nekad un neko. jo vienkārši tev nav tik daudz laika, lai visu to spētu analizēt. un, kā jau teicu, nav arī vajadzības.

makšķerējot ar vienu boilu (barības sēriju), tu mācīsies un sapratīsi nianses, kuras tev noderēs turpmāk un tādā veidā pilnveidosi pats savu stiu un tehniku. bakstoties riņķī un klausoties visos pēc kārtas, tu nesapratīsi tieši neko.

Ir ļoti dažādi, gan ātrākas akcijas, gan lēnāki. Konkrēts marķējums nav, jo akcija ir samērā stiepjams jēdziens un katrs ražotājs to saprot nedaudz atšķirīgi. Kaut kādas norādes par akciju var meklēt kātu aprakstos, tomēr vislabāk ir ņemt pašam rokās un testēt, kas labāk patīk. Ļoti no svara ir fiziskais spēks un tehnika, bez tiem ātras akcijas kātu un vēl ar lielu testu nemaz nevar ielocīt metienā.

Situācija interesanta, bet šur tur tiešām tā ir. Un mēdz būt arī otrādi. Piemēram, Volgā naktī vispār neķerās. nekad. nu, vismaz vasarā.

Ļoti iespējams, karpas tiešām diennakts gaišajā laikā salien zālēs un no turienes ārā nelien. Visticamāk, tā jūtas drošāk. Ar barošanos tam nevajadzētu būt sakaram un arī ar ūdens temperatūrām šoreiz ne, šajos aspektos tomēr situācija mēdz mainīties no dienas uz dienu. Atliek vienīgi drošības aspekts. Varbūt kādi plēsēji, varbūt kādas cilvēka darbības tā ir iespaidojušas karpu dzīvi.

Vai arī, un tas ir ļoti iespējams, karpas ir iemācījušās sasaktīt briesmas mūsu makšķerēs un gaišā laikā tajās lamatās nekrīt. iestājoties tumsai, modrība zūd un/vai mūsu montāžas ir grūtāk pamanāmas. Tā notiek aktīvi apmakšķerētos ūdeņos, kur karpas tiešām ir lielas un to nav daudz. Tomēr šādās vietās, mainot montāžas, kamuflējot visu, ko var noslēpt, slīcinot auklas un pārejot uz krietni vieglākiem materiāliem var tomēr to copi izcīnīt arī dienas laikā.

nez, karpas galvā jau nevar ielīst. es domāju, liela karpa to auklu redz (jūt ar sānu līniju) neatkarīgi no krāsas. tādēļ ļoti svarīgi ir piespiest to auklu pie zemes, ļaut nogrimt nevis stigri nostiept. otrs jautajums ir par šoklīderi - ja tas ir un ir pietiekoši garš, tad varbūt karpa pa to oranžās auklas teritoriju nemaz nedzīvo? Tāds ir aukas ražotāja domu gājiens, vismaz. Tādēļ, ja negribi mainīt auklu, uzsien garāku to šoklīderi. no fluorkarbona, piemēram. kaut vai 15 vai 20 metrus. Visi būs laimīgi.

Labs jautājums, paldies. Normālos apstākļos es noteikti neliktu otru makšķeri blakus tai, kas ir nostrādājusi. Visbiežāk tas dod otrādu efektu - copes pazūd pavisam. Ir jāsaprot, ka karpa ir gudra zivs un pēc iespējas cenšas izvairīties no mūsu makšķerēm. Saliekot divas makšķeres vienu otrai tuvumā mēs tikai atbaidām nevis pievilinām karpu. Ja karpa ir kaut cik aktīva, tā noteikti agri vai vēlu atradīs to tavu vienu makšķeri un noliekot otru klāt tas process nebūt nebūs daudz ātrāks. Vienīgā situācija, kad varētu likt makšķeres tuvu vienu otrai ir tad, kad karpas ļoti aktīvi barojas un to ir daudz. Tad, konkurējot savā starpā par barību, karpas zaudē modrību un vairs nav tik uzmanīgas. Tomēr savvaļas makšķerēšanā, kur ir viena cope pa dienu, tādas situācijas parasti gadās ļoti reti.

Līdz 100 m var mest praktiski ar jebkuru karpu kātu. Tāpēc es ieteiktu skatīties uz 2.75 lb vai, maksimums, 3 lb kātiem. Jaudīgākus diez vai vajadzētu, zudīs vilkšanas prieks un parādīsies nogajieni vairāk. Tālāk janolemj par kāta garumu. 12 pēdu kāti ir mazākiem cilvēkiem, 13 pēdu garākiem. Īsāks kāts ir arī vieglāks, toties ar garāku ir vairāk opciju stūrēt zivi. Ja par modeļiem tad labs, protams, ir fox horizon, tur ir izvēle starp x3, x4 un x5. Tavā cenā ir x3, kas ir ļoti Ok par to naudu. Spodam gan vajag spoda kātu, par to nav šaubu. Kaut vai to pašu horison x3 spod versiju.

Tā ir, pirmos kātus grūti izvēlēties. Dažādi kāti ir piemēroti dažādām copes situācijām. Vislabāk būtu sākumā noformulēt, kur un kā taisies copēt. Tad varēšu vairāk palīdzēt.

Manuprāt, 10 grādi ir ļoti piemērots laiks pāriešanai uz trigga ice. Robin Red ir slepena sastāva samērā asa barības piedeva. Ir cilvēki, kas to lieto vienmēr un visur. Vari mēģināt.

ūdens temperatūrai ir nozīme vienmēr. Siltā ūdenī arī karpas temperatūra ir augstāka un tas nozīmē, ka visi ķīmiskie procesi notiek ātrāk. Tai skaita tie, kas mūs interesē visvairāk - cik ātri tā sagremo apēsto un cik drīz gribēs ēst vēl. Tā ir fizika un ar gadalaiku tam nav nekāda sakara. Cita lieta ir saprast, kur tas siltais ūdens rudenī ir. Ja pavasarī tas uzsila virspusē un vējš to kaut kur dzina, tad rudenī ir otrādi - ūdens visrpusē atdziest ātrāk nekā dziļumā. un ja ir vējš, tad tas dzen nevis silto, bet gan auksto ūdeni. Līdz ar to rudenī visticamāk siltāks ūdens būs aizvēja pusē. Tomēr vislielākās cerības redzēt siltu ūdeni ir dziļumā. 4-5, pat 8 metri ir darba dziļums tagad un līdz ledum. Vienīgais izņēmums, ja iestājas siltas saulainas dienas, tad karpas atkal var parādītīes seklumā, kur tās var iznākt vienkārši sildīties. Katrā ziņā, vislabākais rīks, kā saprast, kur ir siltāks un kur nav, ir iemetamais termometrs. Tas nekad nemelo un parāda ļoti precīzi. Tādā mazā ūdenī, kā 5 ha, nozīme var būt pusgrāda atšķirībai. un bez termometra šādas svārstības atrast vai izpīpēt ir ļoti grūti. Par laikiem runājot - nekādas atšķirības. visas 24 stundas var būt produktīvas. Jo sevišķi dziļumā, kur mazāka loma ir gaismai un redzamībai - karpai tumsā vienkārši ir grūtāk pamanīt pavadiņu. Bet katrā ziņā nakts ir ļoti labs laiks joprojām un būs arī novembrī. Cita lieta, vai mēs paši varam izturēt tos ilgos tumsas un aukstuma periodus.

jautājums, vai ir kaut mazākā nojausma, kas ir bijis nepareizi un kas būtu pamaināms. 100 procentīgi atkārtot tieši to pašu varbūt nevajag, kaut kas ir jāmaina. un mainīt vietu ir viens no variantiem. Bet tikai "viens no" nevis obligāts.