Jā, nu nogājieni ir tāda līdz galam neizpētīta mistika. Tie mēdz paši no sevis parādīties un paši no sevis arī pazust. Manuprāt, tam ir kaut kāds sakars ar karpas noskaņojumu - vai tā barojas aktīvi vai tikai ziņkārības pēc grābstās. otrajā gadījumā āķis ieķeras pašā lūpas maliņā vai neieķeras vispār. Stingras receptes, kā ar šo cīnīties, nav. šis ir iemesls, kādēļ man ne visai patīk punktvieda barošana - karpa barojoties stāv uz vietas un daudz vieglāk spēj ar āķi manipulēt. ja barošana ir izklaidus, karpai nākas kustēties no vienas boilas pie otras un ņēmiens notiek kustībā. tad arī āķis iecērtas drošāk. Bet tā ir tikai mana teorija. par to barošanu - jā, kā sivēnus nevajag barot. ja jūti, ka karpas ir "uzsēdušās" uz tavas boilas un labi uz viņu ņem, barošanas apjomu var turēt pavisam nelielu, burtiski 300-500 gramu, un ar katru reizi samazināt.

Nu, spods naktī ir samērā ekstrēms risinājums. Pirmkārt jau trokšņa dēļ. Kobra un sauja boilu pēc katras copes būtu optimālais apjoms. Iemet makšķeri un pa apli, kas veidojas no iemetiena, sakobro.

Piedod, var būt simtiem iemeslu, kādēļ necopē. Ja karpas ir un neķeras, tad kaut kas nav pareizi. Visticamāk, ar montāžas pasniegšanu. Bet to es varētu novērtēt tikai uz vietas.

ja boilas ir labas, kvalitatīvas, tad jā, vajag karpas pie tām pieradināt. tad varēs to pašu boilu likt uz mata un nebūs vairs jālauza galva ar ēsmām. un barot ar vienu boilu jau ir arī tīri fiziski vienkāršāk. Visas tās pārējās barības - kaņepes, kukurūzas utt mēs liekam pie kokteiļa divu iemeslu dēļ - lai iedotu kaut ko pazīstamu un ļautu karpai vieglāk "parslēgties" uz īsto boilu un arī tādēļ, ka tas vienkārši ir lētāk un par mazāku naudu ļauj uztaisīt galdu. bet, ja esi viens un tev nav konkurentu, tad vajadzība pēc milzīga galda nemaz nav, karpas tāpat baigi nekur prom neies, meklēs tavu vienīgo garšīgo boilu. Teikšu tā, kad izdodas pieradināt karpas pie vienas boilas, copes mēdz nākt kā no ložmetēja. Tomēr foršākais ir tas, ka tādā veidā ķeras arvien lielākas karpas.

Izklausās, labi visu esi izdomājis. es pie iespējas tik regulāri barot pamazām mazinātu tos zirņus un kaņepes, radinātu pie vienas boilas. un daudzumu ar katru reizi pamazām samazinātu. kad makšķerē, tad var pat nebarot vispār vai barot pavisam minimāli, bet mazliet vairāk iebarot, kad copi beidz, pirms prombraukšanas. tad nākamreiz atbraucot karpas jau būs "siltas", aktīvi meklēs tavu boilu. Jāsaprot, ka barošanas daudzums ir atkarīgs no: karpu daudzuma - jo tai vietā vairāk karpu, jo tās vairāk var apēst. Ja dažas karpas ir bijušas krastā, tās varētu no vienādojuma uz kādu laiku izkrist. karpu izmēra - jo karpas lielākas, jo tās vairāk var apēst karpu ēstgribas - šis, protams, ir ļoti stiepjams jēdziens, laikapstākļi, ūdens tempertatūra utt. tomēr jāņem vērā, ka septembrī karpas gatavojas ziemai un ēd pamatīgi daudz. daudz vairāk nekā vasarā.

tā gadās tādēļ, ka atsitoties pret klipsi, spombs nostājas horizontāli. ja tas notiek ļoti tuvu ūdens virsmai, tad tā horizontāli tas arī iekrīt ūdenī un līdz ar to neatveras. Spombam ir jākrīt ūdenī ar degunu. Tādēļ metot ar ieklipsētu auklu jācenšas, lai mirklī, kad nostrādā klipsis, spombs būtu kādus pāris metrus virs ūdens. tad tas paspēs krītot pēc atsitiena pagriezties ar degunu uz leju un attiecīgi ūdenī jau iekritīs pareizi. Tomēr jārēķinās, ka paceļot trajektoriju augstāk, nedaudz zūd precizitāte.

Sveiks. Boila pilnīgi noteikti ir ēsma, kas palīdz atsijāt mazās zivis. Tur jau tā pamatdoma - uzvārīt mīklas bumbu cietu, lai mazā zivs to nespēj sagremot vai sagrauzt. tā kā cietu ēsmu uz āķa nevar spraust, tad radās mata sistēma - un, redz, jau trīsdesmit gadus rullē visās pasaules malās. Tā kā tik uz priekšu. kas attiecas uz to, kā un ko siet, to nu es te tev neparādīšu. Aizej uz kādu veikalu, kur ir kāda karpu specializācija - vai nu Copes Nams Rīgā vai Siguldā vai vēl kādu. tur tev pašu minimālāko kombināciju saliks. Ja tas par serežģītu, ņem Salmo gatavās sistēmas, nekā nepareiza tur nav un daudzmaz strādās visas. runājot par boilu izmēriem - 15mm ir daudzmaz standarts un nekāda amerika tev tur nav jāizgudro. ar boilām gan ir biku specifiski. no vienas puses, vari barot ar jebkurām boilām un kaut ko noteikti ķersi. bet, ja gribi ar to nodarboties ilgāku laiku, pat vairākas sezonas, tad es ieteiktu sākt uzreiz ar tā sauktajām barības boilām. Piemēram, nutrabaits Trigga, dynamite baits The Source, CC Moore Oddisey un tamlīdzīgām. Pajautā tai pašā karpu veikalā. Tās ir biku dārgākas par kilogramu, bet ilgtermiņā tas būs daudz lētāk nekā ik pēc nedēļas mēģināt pieradināt zivis pie kaut kā jauna. pie barības boilas zivis pieradīs un tu varēsi uz vienu un to pašu boilu savā dīķī ķert gadiem. Atvērtu boilu paku var glabāt ilgi, tikai nevajag to darīt baigā siltumā un mitrumā. Ja nu ir satraukums, vienmēr var boilas sasaldēt - tādas tās var stāvēt mūžīgi. Pabeidzot - kartupeļus vari mēģināt, mazie līnīši būs ļoti priecīgi:) Vai arī lasi no sākuma.

Nu, ko viņa tur krata, mēs neviens nezinām. Bet nogājieni ir karpinieku lielākā nelaime un ar tiem cīnās daudzi. simtprocentīgas receptes nav, ūdeņi ir dažādi un apstākļi ir dažādi. Tādēļ pateikšu vien no savas pieredzes: 1. nogājienu kļūst mazāk, ja uzliek lielāku āķi. manuprāt, 6. izmērs uz 15mm popapa ir par mazu. Bet daudzi man nepiekritīs šai jautājumā. Protams, uz lielāku āķi varbūt būs mazāk copes, bet tad ir jāizlemj, kas tev ir svarīgāk - vairāk copes vai vairāk zivju krastā. 2. nogājieni rodas no tā, ka karpa ņem sev nepazīstamu ēsmu ļoti uzmanīgi. līdz ar to āķis ieķeras kaut kur pašā mutes maliņā vai bieži vien vispār neieķeras (par ko mēs atkal neko nezinām). tādēļ smagāks āķis ir labāk (tas par pirmo punktu). Pavisam cita aina paveras, kad karpas regulāri un pastāvīgi tiek barotas ar vienu un to pašu boilu. tad, uzliekot tieši tādu pat boilu uz mata, karpa to ņems drošāk, daudz nedomājot, jo būs jau pieradusi tādas ēst. iespējams, viņa pat šo boilu paņems gājienā, neapstājoties. loģiski, ka šādā gadījumā karpa daudz vēlāk pamana nekārtības un vairs nespēj tikt no āķa vaļā, jo tas ieķēries daudz dziļāk. Foršākais ir tas, ka šāda barošanas taktika ļauj izmantot pavisam mazus āķīšus, piemēram, 10. izmēra. Taču jāņem vērā, ka ēsmas boilai patiešām jābūt tādai pašai, kā barotajai. viena maza popapa cepurīte visu sabojā. un jā, maksas dīķī šādu taktiku pagrūti piekopt. Kas attiecas uz izvadīšanu, tad nekādi triki tur nelīdzēs. dažreiz liekas, ka ar mīkstākiem kātiem un maigāku izvadīšanu tiešām var samazināt nogājienu skaitu. Pamēģini, varbūt tev tas palīdz. Pavisam mazām karpiņām varbūt tas kaut ko dod, bet desmitnieci jau tāpat diez ko maigi nepavilksi. un zaudēt lielās ir vēl muļķīgāk nekā mazās. Tātad kopumā - ja āķis ir slikti ieķēries, tas izkritīs agri vai vēlu.

jā, karpām nepatīk būt kopā ar līdakām, reizēm gadās, ka tās tiek aizbaidītas. Par to, cik tālu un kur jāmeklē karpas - tas ir ļoti plašs jautājums, daudz esmu rakstījis gan žurnālā, gan šajā portālā (ziņu sadaļā), gan te atbildot uz jautājumiem - palasies un tiksi skaidrībā. Veikalā nopērkamie uzglabājamie maisi ir no speciāla auduma, kas ir maigs un neskrāpē karpas gļotādu. Tas ir svarīgi, parasta auduma maisā karpa var sabojāt šo gļotādas slāni, rezultātā dabūt kādu infekciju un nomirt. Diez vai tas ir to ietaupīto pāris eiro vērts.

Opciju patiešām ir daudz un tās visas ir jēdzīgas. Tiesa, katrā ūdenī ir lietas, kas strādā labāk nekā citas. Tas ir jāatkož pašam, nav citu variantu. Vai nu eksperimentējot, vai apjautājoties krastā sastaptiem kolēģiem. Ja runā par miksēšanu, tad nekādu konkrētu principu nac, var jaukt praktiski jebko ar jebko. Un nav noteikta principa, ko likt barībā, ja grib ķert uz ananasu boilas. Parasti, ja jāsāk no baltas lapas, barībā cenšas salikt pēc iespējas daudz dažādu sastāvdaļu ar domu, varbūt viena būs tā aktīvākā, kas izšaus. Kaņepes ir viena barība, kas karpām garšo vienmēr, vari sākt ar tām. kukurūzu vizuālai atrakcijai. Tomēr, ja ūdens ir sapresēts, tad noteikti barībā būtu jāiekļauj labas, augstas kvalitātes barības boilas - tā ir viskvalitatīvākā barība un, ja ir iespējas izvēlēties, tad karpa pirmām kārtām meklēs to.