Ne asakas un siltas zeķes. Beidzot man parādījās laiks druksku karpai pievērsties. Palasot tavus padomus, pirms kāda mēneša sāku iebarot vienu bedrīti Abavā. sākumā kukurūzu tīģerriekstu sīrupā un boilas, paliekot vēsākam tikai boilas pa 300-400grami. Reizi divās-trīs dienās. Pirms pusotras nedēļas upe mani atalgoja ar 7.kg. karpu, kas ņemot vērā, ka reizes trīs nedēļā pa 3-4 st. pasēžot man šķiet ļoti labi. Jautājumi divi. Pirmais- šobrīd upē ūdens nt. ir bik virs 10 grādiem. Pie kādas t. ieteiktu pāriet uz Trigga Ice boilām. M ontāža man ir 100.gr. flet barotava kā inline svins, jo kā iesācējs vēsā ūdenī negribu vēl ar PVA stikiem darboties.To ar pavasari. Otrs jautājums- kas īsti ir Robin Red? Ir nojausma, ka tas ir kāds asāks aromāts. Konkrēti kā likvīdu barotavai doma izmantot.
Manuprāt, 10 grādi ir ļoti piemērots laiks pāriešanai uz trigga ice. Robin Red ir slepena sastāva samērā asa barības piedeva. Ir cilvēki, kas to lieto vienmēr un visur. Vari mēģināt.
Labdien ! Gribēju pajautāt, vai šajā laikā ir liela nozīme, uz kuru pusi dzen silto ūdeni ? Ūdenskrātuve ir vismaz 5 ha un dziļums no metra līdz 2.5m. Un kāds tagad piemērotāks copes laiks - agri no rīta vai pievakare ? Nakts varbūt vairs ne ?
ūdens temperatūrai ir nozīme vienmēr. Siltā ūdenī arī karpas temperatūra ir augstāka un tas nozīmē, ka visi ķīmiskie procesi notiek ātrāk. Tai skaita tie, kas mūs interesē visvairāk - cik ātri tā sagremo apēsto un cik drīz gribēs ēst vēl. Tā ir fizika un ar gadalaiku tam nav nekāda sakara. Cita lieta ir saprast, kur tas siltais ūdens rudenī ir. Ja pavasarī tas uzsila virspusē un vējš to kaut kur dzina, tad rudenī ir otrādi - ūdens visrpusē atdziest ātrāk nekā dziļumā. un ja ir vējš, tad tas dzen nevis silto, bet gan auksto ūdeni. Līdz ar to rudenī visticamāk siltāks ūdens būs aizvēja pusē. Tomēr vislielākās cerības redzēt siltu ūdeni ir dziļumā. 4-5, pat 8 metri ir darba dziļums tagad un līdz ledum. Vienīgais izņēmums, ja iestājas siltas saulainas dienas, tad karpas atkal var parādītīes seklumā, kur tās var iznākt vienkārši sildīties. Katrā ziņā, vislabākais rīks, kā saprast, kur ir siltāks un kur nav, ir iemetamais termometrs. Tas nekad nemelo un parāda ļoti precīzi. Tādā mazā ūdenī, kā 5 ha, nozīme var būt pusgrāda atšķirībai. un bez termometra šādas svārstības atrast vai izpīpēt ir ļoti grūti. Par laikiem runājot - nekādas atšķirības. visas 24 stundas var būt produktīvas. Jo sevišķi dziļumā, kur mazāka loma ir gaismai un redzamībai - karpai tumsā vienkārši ir grūtāk pamanīt pavadiņu. Bet katrā ziņā nakts ir ļoti labs laiks joprojām un būs arī novembrī. Cita lieta, vai mēs paši varam izturēt tos ilgos tumsas un aukstuma periodus.
Sveiks Aivar.Jautājums.Iepriekšejo reizi tā arī nesanāca noķert 6 dienu sesijā karpu.Vienu nedēļu izlaižu.Vai ir vērts atgriesties tanī paša vietā pēc nedēļas un mēģināt noķert karpu.Vai tomēr izvēlēties citu vietu.To ka vecajā vietā karpas ir .es zinu labi.tapēc ka bija daudz karpy izgājienu.Paldies.
jautājums, vai ir kaut mazākā nojausma, kas ir bijis nepareizi un kas būtu pamaināms. 100 procentīgi atkārtot tieši to pašu varbūt nevajag, kaut kas ir jāmaina. un mainīt vietu ir viens no variantiem. Bet tikai "viens no" nevis obligāts.
Sveiks- meistar.Bik nesaprotu kāda izmēra āķi likt 16tniecei boilai.Līdz šim viss bija kārtībā,no 10 copēm 9 krastā,līdz pagājušajai copei 5 copes- 1 krastā.Itkā paņem ritīgi,spolei gultņi svilst:)paņemot kātu pāris reizes pat nesajutu neko,izņemot svinu:)lietoju 6 un 8 nr.Nesaprotu,pirmstam taču viss strādāja?!!Un vēl,cik daudz dot darību pēc copes,lai uzturētu piebarojamo vietu karpai intresantu? Baroju nu tā 3 -4 reizes nedēļā kad necopēju.Negribas jau viņas kā sivēnus barot,bet gan piebarot.
Jā, nu nogājieni ir tāda līdz galam neizpētīta mistika. Tie mēdz paši no sevis parādīties un paši no sevis arī pazust. Manuprāt, tam ir kaut kāds sakars ar karpas noskaņojumu - vai tā barojas aktīvi vai tikai ziņkārības pēc grābstās. otrajā gadījumā āķis ieķeras pašā lūpas maliņā vai neieķeras vispār. Stingras receptes, kā ar šo cīnīties, nav. šis ir iemesls, kādēļ man ne visai patīk punktvieda barošana - karpa barojoties stāv uz vietas un daudz vieglāk spēj ar āķi manipulēt. ja barošana ir izklaidus, karpai nākas kustēties no vienas boilas pie otras un ņēmiens notiek kustībā. tad arī āķis iecērtas drošāk. Bet tā ir tikai mana teorija. par to barošanu - jā, kā sivēnus nevajag barot. ja jūti, ka karpas ir "uzsēdušās" uz tavas boilas un labi uz viņu ņem, barošanas apjomu var turēt pavisam nelielu, burtiski 300-500 gramu, un ar katru reizi samazināt.
Sveiks maestro:) Tad nu tà- pàris dienas atpakaļ braucu uz savu sabaroto vietu, no kādiem 17-23:00 neviena cope.Atbraucu uz nakti- ap 3 viena pieteicās,un tad ap 4.Pēc otrās zivtiņas iemetu kādus 5 spodus un laikam velti,jo līdz rītam tā arī vairs neviena karpiņa nepieteicās.Tad copes laikā nevajag neko papildus barot??
Nu, spods naktī ir samērā ekstrēms risinājums. Pirmkārt jau trokšņa dēļ. Kobra un sauja boilu pēc katras copes būtu optimālais apjoms. Iemet makšķeri un pa apli, kas veidojas no iemetiena, sakobro.
Sveiks Aivar.Copes sesija 6 dienas.Sèžu trešo īsas copītes.karpas ir .lēkā bet neņem .laiks ideāls .mēģināts gan boilas gan tīģerrieksts.kukurūza.āķus arī mainīju no lielākā uz mazāko.pavadinas izmērus arī.ko varētu ieteikt.vel pamainit.un kā ar barību atstāt to pašu daudzumu vai nedaudz samazināt devu.paldies
Piedod, var būt simtiem iemeslu, kādēļ necopē. Ja karpas ir un neķeras, tad kaut kas nav pareizi. Visticamāk, ar montāžas pasniegšanu. Bet to es varētu novērtēt tikai uz vietas.
Tad barot tikai un vieniigi ar viena veida bilaam?Nu man parasti iet 2-3 veidu peletes, 2,3,4 mm lieku kaadas 3 veidu boilas un tad taa kukuruuza un lielie zirnni(nosaukumu nezinu)un kannepe.Veel pielieku kautkaadu parasto bariibu, rupja maluma.Tad sanaak,ka sarezzggiiju sev dziivi,un vajag barot tikai ar vienu veidu boilaam?? Un par to barossanas intensitaati-pietiktu ar reizi nedeellaa,vai pietureeties pie reizi 3 dienaas?Par karpu bliivumu nav ne jausmas:)Ir reizes kad aizbraucu barot, peec pusstundas pa kaadai uzlec,ap to vietu kur baroju:)
ja boilas ir labas, kvalitatīvas, tad jā, vajag karpas pie tām pieradināt. tad varēs to pašu boilu likt uz mata un nebūs vairs jālauza galva ar ēsmām. un barot ar vienu boilu jau ir arī tīri fiziski vienkāršāk. Visas tās pārējās barības - kaņepes, kukurūzas utt mēs liekam pie kokteiļa divu iemeslu dēļ - lai iedotu kaut ko pazīstamu un ļautu karpai vieglāk "parslēgties" uz īsto boilu un arī tādēļ, ka tas vienkārši ir lētāk un par mazāku naudu ļauj uztaisīt galdu. bet, ja esi viens un tev nav konkurentu, tad vajadzība pēc milzīga galda nemaz nav, karpas tāpat baigi nekur prom neies, meklēs tavu vienīgo garšīgo boilu. Teikšu tā, kad izdodas pieradināt karpas pie vienas boilas, copes mēdz nākt kā no ložmetēja. Tomēr foršākais ir tas, ka tādā veidā ķeras arvien lielākas karpas.
Sveiki Meistar.Lieta taada-nesen saaku maksskereet ezeraa kur ir karpas un reti kurss vinnas tur kker.Ar deeper atradu vietu kur no 9 m naak uz 4 metriem un tur kaadi 3 metri tie 4 m un tad atkal 3, 2 utt. Tajos 4 metrps arii sabaroju,un naktii viena pieteicaas ap 2,30 8,5kg un tad no riita ap 9- 7,5 kg Peectam darbs paaris dienas un tiku uz vakara copi- pa vakaru divas 8kg. Tad atkal darbs. Jautaajums taads-braucu baroju reizi 3 dienaas,ap 4-5 kg boilas zirnni kukuruuza kannepe utt. tas ir pietiekami lai uztureetu punktu dziivu vai nee?Un copes diena man pariit plaanojas,tad saakumu ar iedot to passu daudzumu bariibas,vai vairaak?
Izklausās, labi visu esi izdomājis. es pie iespējas tik regulāri barot pamazām mazinātu tos zirņus un kaņepes, radinātu pie vienas boilas. un daudzumu ar katru reizi pamazām samazinātu. kad makšķerē, tad var pat nebarot vispār vai barot pavisam minimāli, bet mazliet vairāk iebarot, kad copi beidz, pirms prombraukšanas. tad nākamreiz atbraucot karpas jau būs "siltas", aktīvi meklēs tavu boilu. Jāsaprot, ka barošanas daudzums ir atkarīgs no: karpu daudzuma - jo tai vietā vairāk karpu, jo tās vairāk var apēst. Ja dažas karpas ir bijušas krastā, tās varētu no vienādojuma uz kādu laiku izkrist. karpu izmēra - jo karpas lielākas, jo tās vairāk var apēst karpu ēstgribas - šis, protams, ir ļoti stiepjams jēdziens, laikapstākļi, ūdens tempertatūra utt. tomēr jāņem vērā, ka septembrī karpas gatavojas ziemai un ēd pamatīgi daudz. daudz vairāk nekā vasarā.
Sveiks.Tāds naivs jautājums.Metot noklipsētu spombu tas iekrīt plakaniski bieži un neatveras,bet neklipsēts viss strādā.Kur būtu kļūda?
tā gadās tādēļ, ka atsitoties pret klipsi, spombs nostājas horizontāli. ja tas notiek ļoti tuvu ūdens virsmai, tad tā horizontāli tas arī iekrīt ūdenī un līdz ar to neatveras. Spombam ir jākrīt ūdenī ar degunu. Tādēļ metot ar ieklipsētu auklu jācenšas, lai mirklī, kad nostrādā klipsis, spombs būtu kādus pāris metrus virs ūdens. tad tas paspēs krītot pēc atsitiena pagriezties ar degunu uz leju un attiecīgi ūdenī jau iekritīs pareizi. Tomēr jārēķinās, ka paceļot trajektoriju augstāk, nedaudz zūd precizitāte.
Sveiks meistar!
Nepieciešams ieteikums. Nelielā piemājas dīķī kur dzīvo karpiņas un līņi, pēdējos gados līņi ir ļoti savairojušies un ķerot uz standarta ēsmām, tārpiem un kukurūzas visu apēd mazie līnīši. Domāju, ir laiks pamēģināt pasijāt zivis ķerot ar boilām. Mērķa zivtiņa ir ap 1kg karpiņas un līņi. Kādu sistēmu, āķa izmērus, boilu izmērus un varbūt pat konkrētus aromātus vari ieteikt. Dīķis boilas nav redzējis, un pats arī neesmu izmantojis karpu sistēmas. Salmo redzēju dažādas sistēmas, mata sistēmu ar uzliekamu stoparu, mata sistēmu ar fiksēto stoparu, mata sistēmu ar vītnīti, mata sistēmu ar atskabargām. Kuru no šīm varētu mēģināt. Un cik ilgi var glabāt atvērtu boilu paku? Varbūt ir vērts mēģināt pavārītus mazos kartupeļus ar kādu aromatizatoru?
Sveiks. Boila pilnīgi noteikti ir ēsma, kas palīdz atsijāt mazās zivis. Tur jau tā pamatdoma - uzvārīt mīklas bumbu cietu, lai mazā zivs to nespēj sagremot vai sagrauzt. tā kā cietu ēsmu uz āķa nevar spraust, tad radās mata sistēma - un, redz, jau trīsdesmit gadus rullē visās pasaules malās. Tā kā tik uz priekšu. kas attiecas uz to, kā un ko siet, to nu es te tev neparādīšu. Aizej uz kādu veikalu, kur ir kāda karpu specializācija - vai nu Copes Nams Rīgā vai Siguldā vai vēl kādu. tur tev pašu minimālāko kombināciju saliks. Ja tas par serežģītu, ņem Salmo gatavās sistēmas, nekā nepareiza tur nav un daudzmaz strādās visas. runājot par boilu izmēriem - 15mm ir daudzmaz standarts un nekāda amerika tev tur nav jāizgudro. ar boilām gan ir biku specifiski. no vienas puses, vari barot ar jebkurām boilām un kaut ko noteikti ķersi. bet, ja gribi ar to nodarboties ilgāku laiku, pat vairākas sezonas, tad es ieteiktu sākt uzreiz ar tā sauktajām barības boilām. Piemēram, nutrabaits Trigga, dynamite baits The Source, CC Moore Oddisey un tamlīdzīgām. Pajautā tai pašā karpu veikalā. Tās ir biku dārgākas par kilogramu, bet ilgtermiņā tas būs daudz lētāk nekā ik pēc nedēļas mēģināt pieradināt zivis pie kaut kā jauna. pie barības boilas zivis pieradīs un tu varēsi uz vienu un to pašu boilu savā dīķī ķert gadiem. Atvērtu boilu paku var glabāt ilgi, tikai nevajag to darīt baigā siltumā un mitrumā. Ja nu ir satraukums, vienmēr var boilas sasaldēt - tādas tās var stāvēt mūžīgi. Pabeidzot - kartupeļus vari mēģināt, mazie līnīši būs ļoti priecīgi:) Vai arī lasi no sākuma.