Boila jau tā pati mīkla vien ir, tikai vārīta. Radīta tādēļ, lai to neskrubinātu nost baltās zivis. Ja liksi nevārītu mīklu, būs ņemšanās ar sīkajām. Bet karpa, protams, arī var paņemt.

Copējot tik lielā distancē tev ir visas iespējas ļaut zivij izskrieties tālumā, neforsējot izvadīšanu. Pēc tam, pēdējā etapā jau var mēģināt vilkt nokausētu zivi brīvi, kur ir ērtāk. Atceries, jo lielāka zivs, jo vairāk tā cīnīsies pirmajā izvadīšanas fāzē un pie krasta jau vajadzētu būt pavisam “gatavai”. tās ir mazās zivis, kas parasti skrien meldros. Bet, protams, vienmēr vajag censties minimizēt visus riskus, slinkot izvadīšanas procesā nav vērts. ja drošāk jūties no laivas, noteikti izmanto iespēju. vēl labāk būtu braukt pretī zivij ar laivu. tas gan prasa zināmu veiklību, bet viennozīmīgi ir visdrošākais risinājums. un jā, piedomā, kādu auklu lieto - tādos apstākļos noteikti var uzlikt ko resnāku, lai vari zivi turēt un nelaist to visādos ķērājos. 0.35 mm ir pilnīgi ok tāda tipa copei.

Protams. Aktīvas un masveidīgas barošanas jēga ir piesaistīt pēc iespējas daudz karpu vienā punktā. Un attiecīgi, no citām vietām tās aiziet. Jo ilgāk rit šāds process, jo mazāk cerību ir kaut ko izvilkt bez barošanas.

Ja man jāizvēlas no šiem diviem, tad otrais variants dos ātrāku rezultātu, bet pirmais strādās ilgāku laiku.

Tas tā tiešām varētu būt, ka dīķī joprojā dzīvo lielas karpas. Kas attiecas uz to ķeršanu, tad tā ir samērā komplicēta nodarbe un prasa gan attiecīgu inventāru, gan prasmes. Karpa ir gudra un spēcīga zivs un tradicionāliem rīkiem ir praktiski neiespējami to noķert. Šeit divās rindās nevarēšu visu aprakstīt, kas tev būtu jāzina par karpu copi. Nāksies lasīt rakstus, iepriekšējās atbildes, aizstaigāt līdz karpu copes veikalam. Tad pamazām zināšanas sakrāsies un varēsi sākt mēģināt. Labā ziņa ir tā, ka tu jau zini, kur to karpu meklēt. Daudziem karpiniekiem nav šāda bonusa.

Ūdens temperatūru samērā vienkārši izmērīt ar termometru. Ļoti ieteicams ar to padarboties, daudzas lietas kļūs skaidrākas. KArpas jūt pat pusgrāda atšķirību un pavsarī dodas turp, kur ūdens siltāks. Mazliet advancētāki karpinieki lieto iemetamo termometru, tādu, ko piesien pie makšķeres un izmēra temperatūru punktā, kur plāno makšķerēt. Tas ir īpaši noderīgi pavasarī, kad ūdens temperatūra dažādās ezera vietās var būt ļoti atšķirīga. Pirmkārt, dziļumā ūdens uzsilst daudz lēnāk nekā virspusē. patiesībā tas vispār tur neuzsilst, bet gan pamazām sajaucas ar to silto ūdeni, kas ir virspusē. šis process, savukārt, ir ļoti atkarīgs no vēja. Tāpēc ir vērts sekot vēja virzienam, kāds ir pūtis vairākas dienas pirms doties uz copi. ja pastāvīgi ir pūtis vienā virzienā, tad tajā pusē arī jāsēž, jo būs sapūsts siltais ūdens. un otrādi, aizvēja pusē ūdens pavasarī noteikti būs auksts, pat seklumā. Šeit arī atbilde par to ziemeļu vēju - ja pie ziemeļu vēja ķersi ezera ziemeļu pusē, būs slikti. Savukārt dienvidu pusē noteikti ūdens būs siltāks gan vēja dēļ, gan arī tādēļ, ka tur saules vairāk. Bet kopumā par vēja virzienu kā tādu, nav dzirdēts, ka tas kaut kā mainītu karpas aktivitāti. Ja nu vienīgi kādos ezeros vai dīķos vēja virziens ietekmē ūdens līmeņa svārstības. tā notiek tur, kur ezers ir caur kādu kanālu savienots ar jūru vai kādu citu lielāku ūdenstilpi.

Barības bāze šīm zivīm ir praktiski identiska, līdz ar to, ja karpām ir par maz ēdamā, tad jā, tās var pazaudēt svaru.

Stāsts nav unikāls, tieši tādā veidā mēs arī atklājam karpas vietās, kur viņu itkā nav. Droši ķeries klāt un viņa noteikti pieteiksies. Tikai esi gatavs, ka eksemplārs var būt pieklājīga izmēra. un noteikti saudzīgi atlaid atpakaļ, visticamāk, viņu tur varbūt ir kāds pāris vai trīs.

neesmu gan.

Pirmkārt, atkarīgs no lietus. ja nebūs lietus, kaļķi ūdenī nesanesīs. ja uzlīs, ūdenī var nedaudz pamainīties ph līmenis, kas zivīm varētu nedaudz nojaukt galvu. var gadīties, ka strādās citas ēsmas, ne tās, kas ierasts. bet dzimšanas dienu jau tādu sīkumu dēļ neatliksi.