Stāsts nav unikāls, tieši tādā veidā mēs arī atklājam karpas vietās, kur viņu itkā nav. Droši ķeries klāt un viņa noteikti pieteiksies. Tikai esi gatavs, ka eksemplārs var būt pieklājīga izmēra. un noteikti saudzīgi atlaid atpakaļ, visticamāk, viņu tur varbūt ir kāds pāris vai trīs.

neesmu gan.

Pirmkārt, atkarīgs no lietus. ja nebūs lietus, kaļķi ūdenī nesanesīs. ja uzlīs, ūdenī var nedaudz pamainīties ph līmenis, kas zivīm varētu nedaudz nojaukt galvu. var gadīties, ka strādās citas ēsmas, ne tās, kas ierasts. bet dzimšanas dienu jau tādu sīkumu dēļ neatliksi.

īsti nezinu, ko domā ar vārdu “tukšās copes”. katrā ziņā, lai atbildētu, man jāredz visa pavada, montāža, ēsma. iemeslu var būt vairāk nekā desmit. Padomā, ko esi pamainījis sistēmā, kas ir savādāk nekā tad, kad tās tukšās copes nebija. tās izmaiņas tad arī var būt iemesls.

Karpai agrās pavasara dienās ļoti patīk saulīte un silts vējš. jo īpaši, ja siltais vējš pūš makšķerniekam tieši sejā - tad karpas nāk uz siltāku ūdeni.

Par līņiem vislabāk atbildēs Einārs Siliņš, aicinu adresēt jautājumu viņam.

Prieks, ja kas izdodas. Jā, ja nav ledus, uz karpu copi braukt var. Karpas barojas visu gadu, vienkārši aukstā ūdenī tās ēd ļoti maz. Tas tādēļ, ka visi ķīmiskie procesi, tai skaitā gremošana, karpas vēderā aukstumā norisinās ļoti lēni. līdz ar to apēst tā var pavisam maz. no šejienes arī tavs plāns par iebarošanu. es teiktu, šobrīd nevajadzētu piebarot vispār. Tā vietā, lai mēģinātu pievilināt karpu savam āķim, vajag aktīvi censties trāpīt ar āķi tieši karpai zem deguna. skaidrs, ka tas nav vienkārši, tomēr ar aktīvu pārmešanu un iemetiena punkta pastāvīgu maiņu vajag vienkāršī ķemmēt ūdeni līdz trāpīsi. Tas arī tādēļ, ka karpai aukstumā negribas tērēt enerģiju kustībai, tā daudz labprātāk ēdīs to, kas ir pašā tuvumā nevis peldēs neskaitāmus metrus. par ēsmas izvēlēm jau esi ticis skaidrībā, varu tikai apstiprināt minēto izvēli. ķiploks agrā pavasarī Latvijā ir bomba.

Ja godīgi, arī man pirmajos gados bija līdzīgi - jo labāks kļuva inventārs un barības, jo mazāk bija copes. Skaidrot to, protams, var ļoti dažādi. Galvenais - karpai jau vienalga, kāds tev tas kāts vai spole. Ja ar smalkiem rīkiem tu met turpat, kur pirms gada varēji iemest ar slotas kātu, tad priekš kam tie smalkie rīki bija vajadzīgi? Līdz ar rīkiem ir jāprogresē arī pašam makšķerniekam, uzliekot sev arvien jaunus mērķus, izaicinājumus. ja tādu nav, tad tiešām - var pirkt inverntāru lai pats par to priecātos, varbūt zināms komforts vai vēl kaut kas, bet uz copju skaitu tas nestrādās nemaz.

Ar boilām ir savādāk. tur karpa pati uz savas ādas (vēdera) jūt to, cik laba vai ne tik laba tā boila ir. Ja skatāmies uz konkrēto situāciju, mēģināšu uzminēt, ka tās pagājušā gada boilas nebija nemaz tik nekvalitatīvas. tagad jau vispār veikalos pilnīgus mēslus jau gluži netirgo. vismaz daudzmaz sevi cienījošos veikalos. no otras puses, padsmit sesijas pa nullēm gan izklausās bēdīgi. Pārāk bēdīgi. Un pamats apgalvot, ka liela daļa no mūsu veikalā atstātās naudas aiziet marketingam, patiešām ir. boilu ražotāju Eiropā ir ļoti daudz, pārāk daudz. Tie ļoti cīnās par iespēju nokļūt veikalu plauktos un pēc tam mūsu somās, un marketinga paņēmieni patiešām var būt visdažādākie. Un atkal jau - karpa jau neredz to, cik stilīgs ir iepakojums vai kas rakstīts boilas aprakstā. viņa neprot lasīt. Vienīgais, kas viņai ir, ir oža, garša un vēders, kas gremo. Tādēļ mums ir jēmēģina ielīst karpas galvā un saprast, kas viņai nav paticis. ne jau cena un ne jau nosaukums ir tas, ko viņa redz. tas var būt tikai kaut kas konkrēts no tā, ko viņa tiešām redz (vai varbūt neredz?), jūt (vai nejūt?). Variantu ir daudz.

Ja man tagad būtu jāmēģina minēt, kas visnotaļ nav pateicīga nodarbe, es teiktu, ka “lētās” boilas bija atraktīvākas. Tajās bija vairāk atraktoru, smaržas, krāsas. Līdz ar to karpai tās elementāri bija vieglāk atrast. Varbūt dūņas, varbūt ūdens ph līmenis, varbūt vēl kaut kas, kas padarīja jaunās boilas mazāk atraktīvas, mazāk barības signālu izplatošas. Redz, kvalitatīva boila ir labāka tikai tad, ja karpa to ēd. ja viņa boilu nevar atrast un tā arī paliek neapēsta, tad no tās kvalitātes nav nekādas jēgas. Tāpēc jau arī mums ir jāmēģina uztaustīt tā pareizā kombinācija starp atraktivitāti un barības veselīgumu, sagremojamību utt. Nemet plinti krūmos, mēģini variantus un viss būs ok. Ja vien tās karpas, cerams, tai ezerā vēl ir.

Nakts cope ir laba jebkurā gadalaikā. Novembrī gan vairāk ir jautājums, cik tev pašam ir iekšas visu to tumšo laika posmu izturēt.

Runājot par vēja ietekmi, rudenī var būt dažādi. ja ilgstoši turas silts laiks un spīd saule, var gadīties, ka ūdens ezera virspusē uzsilst un vējš šo silto ūdeni dzen tāpat kā pavasarī. tomēr vairāk gan ir otrādi. Tapēc visprātīgāk būtu apskriet ezeram rinķī ar termometru, nomērīt, kurā pusē siltāks ūdens un tur arī copēt. tiesa, novembrī vissiltākais ūdens nereti ir tieši dziļākajās vietās, kur tas saglabājies kopš vasaras, tādēļ vismaz vienu makšķeri vajadzētu turēt tur, kur dziļāks. Man pašam gan ir arī gadījušās ļoti skaistas novembra copes pašā piekrastē, burtiski metra dziļumā. Tas gan pie nosacījuma, ka šajās vietās iespīd saule - karpas tur dodas sildīties. naktī gan vairāk uz dziļumiem jāskatās. un, jā, novembrī ir vērts izvēlēties dziļakus ezerus, kur ūdens silts saglabājas ilgāk. Seklajos ezeros karpas zaudē aktivitāti ātrāk. Pavasarī atkal būs otrādi, seklie ezeri iesils ātrāk.

Par miglu kādu karpai nav nekādas daļas. Cita lieta, ka migla liecina par notiektiem procesiem ar atmosfēras spiedienu, tam gan der pasekot līdz. Latvijā migla rudenī ir burtiski katru rītu, tā kā uz to diez vai ir vērts ieciklēties.

Par barošanas apjomu - tas ir atkarīgs no karpu daudzuma ūdenī un no to izmēra - lielākas karpas apēd vairāk, tāpat kā lielāks karpu skaits. un lielos vilcienos, kamēr nesāk iestāties mīnusi naktī un ūdens strauji palikt pavisam auksts, es ar barošanu īpaši nekautrētos. Sevišķi, ja ķeras.