Jūras kāti mēdz būt dažādi, lūdz ar to precīzi atbildēt būs grūti. Salīdzini, piemēram, abu kātu svaru. Spodošana ir smags darbs un katrs grams ir lieki iztērēta enerģija. otrkārt, garums. Dažādiem augumiem dāžādi kāti ir optimālāki un tas attiecas arī uz spoda kātiem. Tāpēc vienmēr labāk pirms pirkšanas ir atrast iespēju pamēģināt variantus. Pajautā veikalā, gan ju tur būs šāda opcija. Bet pa lielam, protams, ka speciāli spodošanai veidots kāts ir vismazākā iespēja aizšaut garām.

Neko daudz no fīdercopes nesaprotu. Bet smagāka barotava noteikti uzlabos pašpieciršanos. Sevišķi, ja ir problēmas ar āķa asumu. No otras puses, var gadīties, ka ar cietāku kātu karpas lūpa tiek saplēsta. Tādā gadījumā varētu līdzēt monofilā pamataukla un magāka izvadīšana.

Paldies. Kaut kas neparasts būtu noskaidrot, ar ko tās tiek barotas un uz to arī ķert. Ja tas neizdodas, vienmer var izšaut kāds krāsains popaps.

Protams, ir bijis tā, ka jāpaliek uz nulles pēc garākas sesijas. Tas gan parasti tad, ja zivju tuvumā nav. Ja viņas ir un lēkā, tad 4 dienas bez copes ir par daudz. Noteikti kaut ko dari nepareizi, tādu, kas viņas biedē vai traucē ķerties. Kaut kas slikts vai izteikti nekvalitatīvs barībā varbūt. Vai montāža varbūt pinas metienā vai grimstot.
un jā, zigrigu var lietot jebkurā dziļumā. Tieši otrādi, lielākā dziļumā tas var izrādīties ļoti efektīvs.

Necopei var būt simtiem iemeslu. Laikapstākļi ir tikai viens no tiem. Sevišķi tur, kur ir liels presings, ko rada makšķernieki ar savām auklām, montāžām un, protams, barībām. Tādās reizēs jācenšas darīt kaut ko pēc iespējas atšķirīgu no citiem, tas nereti palīdz nomukt no nulles.

Jā, tāda derēs. Parasti izmanto 20 lb. Ir arī specializētās pītās auklas spodam, kas ļoti labi peld un atvieglo spodošanu.

Spodam šoklīderis ir obligāts. Ja esi uzlicis 0.25 mm monofilo auklu, šoklīderim tā ir par vāju, vajadzētu vismaz 0.4 mm monofilo. Ja esi uzlicis 0.25 mm pīto auklu, tad tāda kāreiz ir laba šoklīderim. Savukārt par pamatauklu parasti liek tievu pīto. Jātēķinās, ka spods var pazust ne tikai metiena brīdī, bet arī lidojuma beigās, auklai atsitoties pret klipsi

Sveiks. mana pieredze copēt karpas uz pludu ir praktiski nekāda, tapēc labāk nedošu šajā ziņā nekādus padomus. Labāk pajautā Einim Siliņam vai Normundam Grabovskim, viņi zina visu par kātiem un pludiņiem.

Vienīgais, ko es no sevis varu pielikt, ka uz mūsdienīgu karpu gruntsmakšķeri ķeras labāk un vienkāršāk. Bet nu katram savs. Un jā, 5kg karpa uz pludiņmakšķeres skaitās pieklājīgs loms, protams, bet ko darīsi, ja pieķersies desmitniece? Un nesaki, ka tajā vietā tādu nav. Ir. tikai tu vēl to nezini:)

Par brekšiem nezinu, bet karpu cope ir ļoti plaša pasaule. Jo vairāk ar to saskarsies, jo interesantāk paliks, tici man. Tas ir kā jaunu grāmatu vai seriālu sākt.

Kas attiecas par vietu upē, es domāju, ka tur ir pilnīgi vienalga, kur viņu barot. Lieta tā, ka iebarotās barības smaržu ļoti precīzi nes pa straumi uz leju un karpa ļoti precīzi pa to līniju nāk tai pretī. Līdz ar to, ir svarīgi pieturēties pie šīs taisnās līnijas un copēt tieši uz tās. Un nevis tuvāk vai tālāk. Principā, copējot upē, ir jāaizmirst viss, kas zināms par karpu copi dīķos un ezeros, tas nāks tikai par labu.

Tas pats attiecas uz dziļumiem, upē tiem nav īpašas nozīmes, jo gan ūdens temperatūra, gan skābekļa daudzums ūdenī ir praktiski visur vienāds, straume maisa ūdeni. Vienīgais, ko der atcerēties, ka straume ir mazāka pie grunts nekā virspusē un tapēc barību nes mazāk. bet jebkurā gadījumā - ķert upē var praktiski jebkurā punktā. daudz svarīgāk ir izvēlēties vietu, kur tuvumā varētu būt karpas “mājas” - kādi sakrituši koki, piemēram.

Par barībām un ēsmām tavos apstākļos vispār nav ko cepties. jebkura laba karpu ēsma būs laba un karpa to labprāt ēdīs. ja ne uzreiz, tad pēc nelielas iebarošanas jau noteikti. Redz, dīķos, kur daudz makšķernieku un visi baro ar visādām labām lietām, karpai ir iespēja izvēlēties, kam sēsties kamanās. Tavā gadījumā, ja konkurences nav, tava ēsma vienalga būs gana laba. Tikai nevajag nekādus mēslus likt - kaut kādas lētās kreisās boilas, piemēram. Derēs gan konservēta kukurūza, gan krāsaini smaržīgi popapi, gan, protams, kvalitatīvās barības boilas.

Kas attiecas uz laikiem, tad gan upēs, gan ezeros ir svarīga ūdens temperatūra. Jo tā augstāka un ūdens siltāks, jo vairāk karpa spēj apēst un sagremot. Redz, ēst jau viņa ēd arī ziemā, vienkārši tad tā ļoti ilgi pārstrādā apēsto. Bet vienkāršā valodā runājot, 8-10 grādi ūdenī ir tas laiks, kad karpas ķeras jau samērā aktīvi. Tā kā ņemt talkā termometru un uz priekšu.

ūdensputniem mūsu barotā karpu barība varētu garšot gan. Tā ir samērā izplatīta bēda, jo apēst viņi var samērā daudz. Sevišķi, ja viņi redz, kā tiek barots, tādēļ reizēm palīdz barošana diennakts tumšajā laikā. ja viņi ir ēduši visu, ko esi iebēris, tad nav brīnums, ka karpas negrib atsaukties. un, jā, arī copes laikā viņu klātbūtne karpām diezko apetīti nepalielina.